Pāriet uz galveno saturu

Ziņas

Tiek rādīti ziņojumi ar iezīmi “pabalsti

Dienvidkurzemes novadā katram jaundzimušajam piešķirs 500 eiro

  Dienvidkurzemes novada domes sēdē viens no pirmajiem lēmumiem bija par 500 eiro vienreizēja pabalsta piešķiršanu jaundzimušā aprūpei ar nosacījumu, ka mazulis dzimis pēc 1. jūlija un vismaz viens no vecākiem ir deklarēts jaunizveidotā novada teritorijā. Bērna piedzimšanas pabalsta 500 eiro vērtībā ieviešanu deputāti uzskata par ilgtermiņa ieguldījumu Dienvidkurzemes novada nākotnē, kā arī tas ir pirmais solis, lai novērstu līdz šim pastāvējušo nevienlīdzību novados sociālajā jomā.  “Šis ir viens no soļiem, kā mazināt nevienlīdzību sociālajā jomā, jo līdz šim astoņos novados atbalsta veidi iedzīvotājiem, tostarp jaunajām ģimenēm, bija atšķirīgi,” norāda deputāts Andrejs Radzevičs (Latvijas Reģionu apvienība). “Kurzemes Vārds” noskaidroja, ka bērna piedzimšanas pabalsts novados bijis no 72 līdz 300 eiro. Vislielākais pabalsts bija Vaiņodes novadā – 300 eiro, tāds pats arī Nīcā, bet ar noteikumu, ka abi vecāki deklarēti novadā, ja tikai viens – pabalsts saruka uz pusi. Priekules novadā,

Dubultos pabalstu aizbildnim bērna uzturēšanai

No šā gada 1. jūlija lielāku pabalstu saņems aizbildņi par bērna uzturēšanu. Šādu lēmumu šonedēļ pieņēma valdība. Šī pabalsta jaunais apmērs paredzēts Ministru kabineta noteikumu Nr. 1643 “Kārtība, kādā piešķir un izmaksā pabalstu aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai”  grozījumā , kas stāsies spēkā 1. jūlijā. Pabalsta apmērs aizbildnim par bērna uzturēšanu turpmāk būs 215 eiro mēnesī par bērnu līdz sešiem gadiem (ieskaitot) un 258 eiro mēnesī par bērnu vecumā no septiņiem līdz 17 gadiem (ieskaitot). Šādi tas būs vienādots ar pabalstu par audžuģimenē ievietota bērna uzturu, informē Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists  Egils Zariņš . Pašreiz pabalsts aizbildnībā esošā bērna uzturēšanai tiek izmaksāts 107,50 eiro mēnesī bērnam līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai un 129,00 eiro mēnesī no septiņu gadu vecuma. Saskaņā ar  Civillikuma   252. pantu  aizbildņi atvieto saviem aizbilstamajiem vecākus. Aizbildnim ir pienākums sevišķi gādāt par sava aizb

Kariņš: Neapstāsimies pie pabalstu izmaksas tikai ģimenēm ar bērniem

Ģimenes ar bērniem ir viena no Covid-19 krīzes vissmagāk skartajām sabiedrības grupām, tāpēc tieši tās tika izvēlētas kā pirmās, kas saņems vienreizēju beznosacījuma pabalstu, taču valdība pie tā neapstāsies – tiks sniegta palīdzība arī citām sabiedrības daļām, intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Viņš atgādināja, ka ar valdības un Krīzes vadības padomes lēmumu nesen tika izveidota Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupa, kuras uzdevums būs palīdzēt valdībai identificēt pārējās sabiedrības daļas, kurām šajā laikā visvairāk pietrūkst valsts atbalsta. “Uzdevums ir palīdzēt valdībai identificēt, kur vēl ir tās cilvēku grupas, kurām mēs šobrīd nesniedzam palīdzību, bet kurām būtu jāsniedz palīdzība tieši Covid-19 laikā, un kā mēs varētu šajā sakarā samazināt kopējo nevienlīdzību valstī. Uzdevums skan vienkārši, bet mums ir virkne cilvēku, kas tagad pie tā risinājuma strādā. Kad risinājums būs, es to virzīšu valdībā apstipri

Koalīcija pēc spraigām debatēm nevienojas par vienreizējo pabalstu ģimenēm

Pie varas esošās partijas pēc plašām diskusijām sadarbības padomē pirmdien, 8. februārī, nevienojās par Nacionālās apvienības (NA) rosināto vienreizējo pabalstu ģimenēm – 500 eiro par bērnu. Vienlaikus nolemts Ekonomikas ministrijai (EM) un Labklājības ministrijai (LM) uzdot izanalizēt kopējo atbalsta sistēmu un ekonomisko un sociālo atbalsta līdzsvaru, par to paziņoja premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"). Premjers uzsvēra, ka Covid-19 radītās ekonomiskās krīzes pārvarēšanai paredzētie atbalsta līdzekļi ir jāizmanto gudri, lai ekonomika ilgtermiņā būtu spēcīgāka, bet vienlaikus ir jābūt arī īstermiņa atbalsta instrumentiem. Šajā ziņā jāatrod līdzsvars, skaidroja Kariņš, uzsverot, ka EM un LM ir uzdots izanalizēt atbalsta sistēmu kopumā, lai līdzsvarotu ekonomisko un sociālo aspektu.  "Vienojāmies, ka labākais veids, ka jāstrādā kopā, kā sabalansēt īstermiņa un ilgtermiņa vajadzības kopā ar ekonomisko un sociālo šķautni," klāstīja Ministru prezidents. Premje