Ej Tu Nost

  Rīgas dome šodien nolēma palielināts atbalstu bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem pēc pilngadības sasniegšanas. To paredz šodien Rīgas domes pieņemtie attiecīgie saistošie noteikumi. Pēc Saistošo noteikumu stāšanās spēkā pabalsta apmērs patstāvīgas dzīves uzsākšanai pieaugs no 218 eiro uz 251 eiro, bet pilngadību sasniegušam bērnam ar invaliditāti - no 327 eiro uz 376 eiro. Pabalsta apmērs ikmēneša izdevumiem pieaugs no 109 eiro uz 125 eiro, bet pilngadību sasniegušam bērnam ar invaliditāti - no 163 eiro uz 188 eiro. Vienreizējā pabalsta apmērs sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei pieaugs no 820,05 eiro uz 1065 eiro. Kā tika informēti domes deputāti, pieņemot, ka 2023.gada otrajā pusgadā pilngadību sasniegušo bērnu sociālo garantiju saņēmēju skaits būs tāds pats kā 2022.gada otrajā pusgadā, tad pabalstu patstāvīgas dzīves uzsākšanai saņems 49 pilngadību sasnieguši bērni bez invaliditātes un viens ar invaliditāti, tādējādi pabalstam tiks izlietoti 12 675 eiro.

  Labklājības ministrija (LM) piedāvā sniegt atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājus uzņemošajām mājsaimniecībām, šodien pēc koalīcijas sanāksmes pavēstīja "Konservatīvo" līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Mājsaimniecībām varētu no aprīļa piešķirt 150 eiro pabalstu par pirmo uzņemto bēgli un 50 eiro par katru nākamo, atzīmēja politiķis. Kā ziņots, kopš kara sākuma Ukrainā Latvijā izmitināšana ar pašvaldību Civilās aizsardzības komisiju starpniecību bijusi nepieciešama 5880 personām, bet 8165 Ukrainas civiliedzīvotājiem izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību. Avots: bb.lv REKLĀMA GARŠĪGAS RECEPTES KATRAI DIENAI! REKLĀMA

  Pret Vladimira Putina Krieviju un viņa režīmu ieviesto sankciju dēļ radušās inflācijas kompensēšanai no maija vajadzētu ieviest mērķētus pabalstus tām iedzīvotāju grupām, kurām tas būs nepieciešams, secināms no Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) paustā šodien ikgadējā uzrunā ceturtdien Saeimas sēdē. Premjers skaidroja, ka ar mērķētiem pabalstiem varētu daļēji kompensēt dzīves sadārdzināšanos, piemēram, pensionāriem, kuriem ir fiksēti ienākumi, daudzbērnu ģimenēm, kuras ir mazturīgākas jeb ar mazākiem ienākumiem uz vienu cilvēku, nekā tam, kas strādā vai dzīvo viens pats. Mērķētos pabalstus varētu ieviest no maija, kad būs beidzies jau iepriekš līdz aprīlim valdības un Saeimas piešķirtais atbalsts iedzīvotājiem 450 miljoniem eiro apmērā energocenu pieauguma kompensēšanai, pauda Kariņš. Premjers atzina, ka pret Krieviju noteiktās sankcijas arī mums izmaksās naudu. "Bet ukraiņiem šis karš maksā asinis, cilvēku dzīvības un valsts infrastruktūru - ēkas, slimnīcas - viss, kas ti

  Pensionāriem un pabalstu saņēmējiem no janvāra līdz aprīlim plānots izmaksāt 20 eiro atbalstu mēnesī energoresursu cenu sadārdzinājuma kompensēšanai, paredz otrdien valdībā atbalstītais Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākuma likums. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka provizorisko izdevumu aprēķins atbalsta izmaksāšanai veido 44 209 920 eiro. Prognozētais atbalsta saņēmēju skaits ir 552 540, tostarp 501 005 pensionāri, 21 977 Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji, 10 486 apdrošināšanas atlīdzības un atlīdzības apgādnieka zaudējuma saņēmēji, 2883 bērna ar invaliditāti kopšanas atbalsta saņēmēji, 16 180 pabalsta personām ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana, saņēmēji un deviņi pabalsta personām ar alternatīvo statusu saņēmēji. Tāpat atbalsts tiks nodrošināts Aizsardzības ministrijas izdienas pensijas saņēmējiem ar invaliditāti. Šādu atbalstu saņem 84 personas, tādējādi atbalstu izmaksai nepieciešams finansējums 6720 eiro. Papildus, lai nodrošinātu

  No 1. septembra studējošie jaunieši no daudzbērnu ģimenēm varētu saņemt īpašu sociālo stipendiju – 160 eiro mēnesī. Par to pirmdien vienojušās koalīcijas partijas. Lēmums par sociālās stipendijas “Studētgods” ieviešanu vēl otrdien jāatbalsta valdībā.  Stipendija pienāktos studentiem, kuru vecākiem ir vismaz trīs bērni. Pieteikties stipendijai varēs portālā “latvija.lv”.  "Studētgods" stipendiju izmaksai no šā gada 1. septembra līdz 31. decembrim plānots novirzīt budžeta līdzekļus 1 034 880 eiro apmērā, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas informācija. Partijas vienojušās arī līdz 140 eiro palielināt akadēmiskās stipendijas bāzi, kas pienākas par labām sekmēm. Līdz gada beigām akadēmiskajām stipendijām būs arī piemaksa – 60 eiro.  REKLĀMA GARŠĪGAS RECEPTES KATRAI DIENAI! REKLĀMA Dalies ar šo ziņu

  Dienvidkurzemes novada domes sēdē viens no pirmajiem lēmumiem bija par 500 eiro vienreizēja pabalsta piešķiršanu jaundzimušā aprūpei ar nosacījumu, ka mazulis dzimis pēc 1. jūlija un vismaz viens no vecākiem ir deklarēts jaunizveidotā novada teritorijā. Bērna piedzimšanas pabalsta 500 eiro vērtībā ieviešanu deputāti uzskata par ilgtermiņa ieguldījumu Dienvidkurzemes novada nākotnē, kā arī tas ir pirmais solis, lai novērstu līdz šim pastāvējušo nevienlīdzību novados sociālajā jomā.  “Šis ir viens no soļiem, kā mazināt nevienlīdzību sociālajā jomā, jo līdz šim astoņos novados atbalsta veidi iedzīvotājiem, tostarp jaunajām ģimenēm, bija atšķirīgi,” norāda deputāts Andrejs Radzevičs (Latvijas Reģionu apvienība). “Kurzemes Vārds” noskaidroja, ka bērna piedzimšanas pabalsts novados bijis no 72 līdz 300 eiro. Vislielākais pabalsts bija Vaiņodes novadā – 300 eiro, tāds pats arī Nīcā, bet ar noteikumu, ka abi vecāki deklarēti novadā, ja tikai viens – pabalsts saruka uz pusi. Priekules novadā,

No šā gada 1. jūlija lielāku pabalstu saņems aizbildņi par bērna uzturēšanu. Šādu lēmumu šonedēļ pieņēma valdība. Šī pabalsta jaunais apmērs paredzēts Ministru kabineta noteikumu Nr. 1643 “Kārtība, kādā piešķir un izmaksā pabalstu aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai”  grozījumā , kas stāsies spēkā 1. jūlijā. Pabalsta apmērs aizbildnim par bērna uzturēšanu turpmāk būs 215 eiro mēnesī par bērnu līdz sešiem gadiem (ieskaitot) un 258 eiro mēnesī par bērnu vecumā no septiņiem līdz 17 gadiem (ieskaitot). Šādi tas būs vienādots ar pabalstu par audžuģimenē ievietota bērna uzturu, informē Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists  Egils Zariņš . Pašreiz pabalsts aizbildnībā esošā bērna uzturēšanai tiek izmaksāts 107,50 eiro mēnesī bērnam līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai un 129,00 eiro mēnesī no septiņu gadu vecuma. Saskaņā ar  Civillikuma   252. pantu  aizbildņi atvieto saviem aizbilstamajiem vecākus. Aizbildnim ir pienākums sevišķi gādāt par sava aizb

Ģimenes ar bērniem ir viena no Covid-19 krīzes vissmagāk skartajām sabiedrības grupām, tāpēc tieši tās tika izvēlētas kā pirmās, kas saņems vienreizēju beznosacījuma pabalstu, taču valdība pie tā neapstāsies – tiks sniegta palīdzība arī citām sabiedrības daļām, intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Viņš atgādināja, ka ar valdības un Krīzes vadības padomes lēmumu nesen tika izveidota Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupa, kuras uzdevums būs palīdzēt valdībai identificēt pārējās sabiedrības daļas, kurām šajā laikā visvairāk pietrūkst valsts atbalsta. “Uzdevums ir palīdzēt valdībai identificēt, kur vēl ir tās cilvēku grupas, kurām mēs šobrīd nesniedzam palīdzību, bet kurām būtu jāsniedz palīdzība tieši Covid-19 laikā, un kā mēs varētu šajā sakarā samazināt kopējo nevienlīdzību valstī. Uzdevums skan vienkārši, bet mums ir virkne cilvēku, kas tagad pie tā risinājuma strādā. Kad risinājums būs, es to virzīšu valdībā apstipri

Pie varas esošās partijas pēc plašām diskusijām sadarbības padomē pirmdien, 8. februārī, nevienojās par Nacionālās apvienības (NA) rosināto vienreizējo pabalstu ģimenēm – 500 eiro par bērnu. Vienlaikus nolemts Ekonomikas ministrijai (EM) un Labklājības ministrijai (LM) uzdot izanalizēt kopējo atbalsta sistēmu un ekonomisko un sociālo atbalsta līdzsvaru, par to paziņoja premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"). Premjers uzsvēra, ka Covid-19 radītās ekonomiskās krīzes pārvarēšanai paredzētie atbalsta līdzekļi ir jāizmanto gudri, lai ekonomika ilgtermiņā būtu spēcīgāka, bet vienlaikus ir jābūt arī īstermiņa atbalsta instrumentiem. Šajā ziņā jāatrod līdzsvars, skaidroja Kariņš, uzsverot, ka EM un LM ir uzdots izanalizēt atbalsta sistēmu kopumā, lai līdzsvarotu ekonomisko un sociālo aspektu.  "Vienojāmies, ka labākais veids, ka jāstrādā kopā, kā sabalansēt īstermiņa un ilgtermiņa vajadzības kopā ar ekonomisko un sociālo šķautni," klāstīja Ministru prezidents. Premje