Ej Tu Nost

  Karš Ukrainā var norisināties ilgi, bet varētu beigties arī nākamnedēļ, taču kara beigas iestātos, ja notiktu strauji procesi Krievijā, trešdien aizsardzības nozares portāla "Sargs.lv" rīkotajā tiešsaistes diskusijā norādīja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts. "Es vienmēr esmu turējies pie uzskata, ka šis karš vienlaicīgi var ilgt ilgi vai arī beigties nākamnedēļ. Tas varētu notikt, ja notiktu strauji procesi Krievijā un tas nebūtu izslēdzams," norādīja Sārts. Sārts atgādināja par algotņu grupējuma "Vagner" līdera Jevgeņija Prigožinu jocīgo došanos uz Maskavu, lai gāztu Krievijas militāro vadību. Visvairāk Sārtam palicis atmiņā tas, ka tobrīd atbilde uz Prigožina gājienu bijusi nekāda. Tas norāda, ka situācija Krievijas iekšienē ir nepastāvīgāka par to, ko pati Krievija elite cenšas pasniegt. Sārts arī norādīja, ka rietumu sabiedrības uzmanības mazināšanās par karu Ukrainā ir neizbēgama, jo tādu uzmanību, kāda bija paš

  Krievijas diktators Vladimirs Putins paziņojis, ka Maskava vēlas kara izbeigšanu un visi bruņotie konflikti beigsies ar diplomātiskām sarunām, ziņo Igaunijas raidsabiedrība ERR. Kremļa saimnieks ar šādu paziņojumu nācis klajā negaidītā preses konferencē, kas notika ceturtdien. "Mūsu mērķis nav dot jaunu impulsu karam, bet gan, gluži pretēji, to izbeigt. Mēs cenšamies to izbeigt, un jo ātrāk, jo labāk," sacīja Putins. "Visi bruņotie konflikti tā vai citādi beidzas ar diplomātiskām sarunām. Agrāk vai vēlāk visas puses sēž pie sarunu galda un panāk vienošanos. Jo ātrāk šī izpratne sasniegs tos, kas mums pretojas, jo labāk," pauda kara noziedznieks. Vajag tikai atcerēties, šim cilvēkam nedrīkst ticēt. REKLĀMA GARŠĪGAS RECEPTES KATRAI DIENAI!

  Ukraiņi ir gatavi maksāt jebkādu cenu, lai uzvarētu Krieviju, šodien ikgadējā drošības un ārpolitikas foruma "Rīgas konference" paneļdiskusijā "Ukrainas uzvara pirms miera" akcentēja Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Oleksijs Arestovičs. Viņš pievienojās paneļdiskusijas dalībniecei, odesietei un žurnāla "UA: Ukraine Analytica" galvenajai redaktorei Hannai Šelestei, kura uzsvēra, ka Ukrainai karš ar Krieviju ir eksistenciāls karš. Arestovičs atzīmēja, ka spriedze ar Krieviju ir pastāvējis jau 400 gadus. "Krievija vienmēr ir centusies iznīcināt Ukrainas nāciju, likvidēt mūs, iznīcināt mūsu tradīcijas, mūsu nacionālo identitāti. Viņi grib mūs pārveidot par krieviem, un mēs to negribam. Mēs esam gatavi maksāt jebkādu cenu, lai uzvarētu Krieviju. Nav nekādu nosacījumu - auksta ziema, ekonomiskā krīze, kodolieroči. Tas nav nekas tāds, kas varētu apturēt mūsu nodomu uzvarēt Krieviju," diskusijā uzsvēra Ukrainas prezidenta biroja padomnieks. Tāpat

  Vācija ir gatava uzņemt Krievijas dezertierus, kuri bēg no prezidenta Vladimira Putina izsludinātās daļējas mobilizācijas, ceturtdien paziņoja Vācijas ministri. "Dezertētāji, kuriem draud nopietnas represijas, kā likums var iegūt starptautisku aizsardzību Vācijā," intervijā laikrakstam "Frankfurter Allgemeine Zeitung" sacīja iekšlietu ministre Nensija Fēzere. Atsevišķi tieslietu ministrs Marko Bušmans tviterī paziņoja, ka "acīmredzot daudzi krievi pamet savu dzimteni - ikviens, kurš ienīst Putina ceļu un mīl liberālo demokrātiju, ir laipni gaidīts Vācijā". Avots: bb.lv REKLĀMA GARŠĪGAS RECEPTES KATRAI DIENAI! REKLĀMA

  ASV bāzētās domnīcas "Institute for the Study of War" ("Kara izpētes institūts", ISW) analītiķi uzskata, ka Kremlis ir pavēlējis Krievijas reģioniem veidot "brīvprātīgo bataljonus", lai tie piedalītos karā Ukrainā. Šāda pavēle dota tā vietā, lai Krievijā izsludinātu daļēju vai pilnīgu mobilizāciju. Krievijas mediji ziņojuši, ka par sešu mēnešu kontraktu Krievijas armijā vīriešiem tiek piedāvāts atalgojums no 3750 līdz 6000 ASV dolāriem. Krievijas mediji arī apstiprinājuši tā saukto brīvprātīgo bataljonu izveidošanu vai attīstīšanu Kurskas apgabalā, Piejūras novadā, Baškortostānas, Čuvašijas, Čečenijas un Tatarstānas republikās, Maskavas pilsētā, Permas, Ņižņijnovgorodas un Orenburgas apgabalos, kā arī brīvprātīgo apakšvienību izveidošanu Tjumeņas apgabalā. Domnīcas analītiķi atzīmēja, ka šādi bataljoni var tikt izveidoti no 34 tūkstošiem jaunieradušos karavīru, ja katrs Krievijas reģions izveidos vismaz vienu karaspēka daļu ar 400 cilvēkiem. Avots: bb.l

  Bijušais Itālijas premjerministrs Silvio Berluskoni, kurš ir arī tuvs Krievijas prezidenta Vladimira Putina draugs, ir paziņojis, ka Eiropai vajag pārliecināt Ukrainu pieņemt Krievijas prasības, ziņoja Itālijas laikraksts "Libero Quotidiano". "Lai nosēdinātu Putinu pie sarunu galda, nedrīkst izteikt paziņojumus, kādus es dzirdu no visām pusēm - no Lielbritānijas līdz NATO un tamlīdzīgi. Mums jānonāk pie miera iespējami ātrāk, citādi postījumi un asinspirts turpināsies. Eiropai vajag apvienoties un izteikt miera priekšlikumu Putinam un ukraiņiem, mēģinot piespiest Kijivu pieņemt Krievijas prasības," sacīja Berluskoni. Berluskoni arī paziņoja, ka ieroču sūtīšana uz Ukrainu "padara Itāliju par šī konflikta līdzdalībnieci". Berluskoni, kurš bija atbraucis uz Krievijas anektēto Krimu, tomēr kritizēja Putinu par karu pret Ukrainu. "Es nevaru un negribu slēpt, ka esmu dziļi vīlies un apbēdināts par Vladimira Putina izturēšanos, kurš uzņēmies ļoti nopietnu

  Krievijas okupētajā Mariupoles daļā tiks uzstādīts piemineklis, kurā attēlota gados veca sieviete ar PSRS karogu rokās, pavēstīja okupantu izveidotās Mariupoles administrācijas pārstāvis Konstantīns Ivaščenko, izsakoties par ieceri Krievijas karaspēka sagrautajā Ukrainas pilsētā uzstādīt vienu no Kremļa propagandas pēdējā laikā iecienītākajiem tēliem. Vecmāmiņa ar sarkano karogu" redzama gan Kremļa medijos, gan putinistu sociālo tīklu profilos, gan arī plakātos Krievijas pilsētu ielās. Tā Sanktpēterburgas tīmekļa izdevums "Fontanka" vēsta, ka pilsētā parādījušies ap 100 lielizmēra plakātu ar sarkankarogoto sieviņu. Aprīlī tīmeklī parādījās video, kurā gados veca sieviete kādā, kā noprotams, Ukrainas ciemā ar PSRS karogu rokās nāk sagaidīt karavīrus, kurus tā, kā šķiet, noturējusi par Krievijas karavīriem, kas, kā izrādās, patiesībā ir Ukrainas karavīri. Kas, kad un kur šo video uzņēmis, nav zināms. Nav arī zināms, kā kundzi sauc un kā viņa izturas pret sava tēla izmant

  Ukrainas tiesībsargājošās iestādes ir atradušas jaunu masu kapu ar 900 līķiem Kijivas apgabala teritorijā, kuru martā bija okupējis Krievijas karaspēks, intervijā Polijas medijiem paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. "Izmeklētāji meklē cilvēkus un atrod. Iedomājieties: bija tik daudz nogalināto, ka, neraugoties uz to, ka viņi (Krievijas karaspēks) sadedzināja [daļu līķu krematorijās], atkal ir atrasts kaps. 900 cilvēku Kijivas apgabalā. 900 cilvēku!" uzsvēra prezidents. Zelenskis šajā intervijā paziņoja, ka ne visi bezvēsts pazudušie ukraiņi ir atrasti. Vēlāk tiek plānots veikt tautas skaitīšanu, lai noskaidrotu pazudušos. Avots: bb.lv REKLĀMA GARŠĪGAS RECEPTES KATRAI DIENAI! REKLĀMA

  Krievijas iebrucēji Mariupolē no kādas mātes pieprasa 3000 eiro, lai saglabātu viņas sagūstītā dēla dzīvību. Ja sieviete nesamaksāšot, tikšot nofilmēts nāvessods, ar informāciju par šantāžu kanālā Telegram dalījies Mariupoles mēra padomnieks Petro Andjuščenko. "Šodien pazīstamā mariopoliete, bērnu kino un televīzijas personība,bērnu filmu festivāla "KiTy" dibinātāja Olga Novika no Krievijas militārpersonām, kuras teica, ka viņas dēls Aleksejs Novikovs ticis sagūstīts un prasīja 5000 eiro par dzīvības saglabāšanu. Ne par atgriešu mātei. Ne drošību. Bet vienkārši dzīvības saglabāšanu," rakstīja Andjuščenko. Aleksejs bijis Doņeckas apgabala teritoriālās aizsardzības 109.brigādes kaujinieks. Iebrucēji parādīja video, kur puisim esot ūdens, pārtika un tualete. Mātei esot dots laiks līdz pirmdienai - ja prasītā summa netikšot samāta, puisim tiks izpildīts nāvessods, ko nofilmēšot. Avots: bb.lv REKLĀMA GARŠĪGAS RECEPTES KATRAI DIENAI! REKLĀMA

  Mihailo Podoļaks, Ukrainas prezidenta padomnieks 07.04.2022. Vai joprojām galvenais ir neizprovocēt krievus, lai viņi par kaut ko neapvainojas? Vai galvenais - kā uzskata mūsu Eiropas partneri - joprojām ir neprovocēt krievus? Galvenais, lai nesākas trešais pasaules karš? Galvenais, lai tikai krievi par kaut ko neapvainojas un lai neizmanto to kā ieganstu ...  Bet ko neizmanto? Raķetes, aviobumbas, tankus? Lai nesāk slepkavot mierīgos iedzīvotājus? Lai nebombardē dzīvojamos rajonus, lai masveidā nenogalina cilvēkus kā koncentrācijas nometnēs. Ko tad viņi no tā visa vēl nav izmantojuši? Kā rezultātu mēs esam saņēmuši neiedomājamas šausmas un necilvēcību Bučā, Irpiņā, Hostomeļā. Simti un tūkstoši nogalināto, sakropļoto, izvaroto, sasieto, atkal izvaroto un atkal nogalināto. Simti un tūkstoši mierīgo Ukrainas pilsoņu. Nogalināti ar īpašu zvērību. Ļoti varenie un viszinošie vakardienas un šodienas "Eiropas līderi"! Simtiem labi paēdušie un mierīgi savās gultās dusošie Eiropas p

  Krievijas karaspēks Ukrainā kopš iebrukuma sākuma 24.februārī nogalinājis jau 121 bērnu un 167 bērni ir ievainoti, trešdien paziņojusi Ukrainas Ģenerālprokuratūra. Visvairāk bērnu nogalināti un ievainoti Kijivas apgabalā - 61, Harkivas apgabalā reģistrēts 41 Krievijas karaspēka uzbrukumos ievainots vai nogalināts bērns, Doneckas apgabalā - 40, Černihivas apgabalā - 32, Mikolajivas apgabalā - 24, Kijivas pilsētā - 16, gan Žitomiras, gan Hersonas apgabalā tādu ir 15, savukārt Sumu apgabalā - 14 bērni ievainoti vai nogalināti Krievijas karavīru darbības rezultātā. Doneckas apgabalā Krievijas karaspēks turpina apšaudīt pilsētas un dzīvojamos rajonus, kur atrodas civiliedzīvotāji. 17.martā krievu karavīri nežēlīgi nogalināja daudzbērnu ģimenes tēvu viņa 14 gadus vecā dēla acu priekšā. Puisis tika sašauts. Tas notika, kad viņi devās pēc humānās palīdzības un medikamentiem uz okupētās Kijevas apgabala pilsētas Bučas centru, jo ģimenes mājā gandrīz divas nedēļas nebija gāzes, elektrības un ū

  Ukrainas aizstāvju cīņasspars ir apbrīnas vērts, tomēr uzvara nebūs viegla un ātra, aģentūrai LETA atzina līdzšinējais Saeimas deputāts Juris Jurašs (K), kurš jau aptuveni nedēļu brīvprātīgā kārtā pievienojies Ukrainas aizstāvjiem. Jurašs Ukrainā kā brīvprātīgais ieradās marta sākumā, jo nav spējis vienkārši noskatīties, kā Krievija mēģina iznīcināt demokrātisku valsti un, pastrādājot kara noziegumus, iznīcināt civiliedzīvotājus, tostarp, grūtnieces un bērnus. Protams, Ukrainu ir iespējams atbalstīt ar ziedojumiem, bēgļu izmitināšanu vai tamlīdzīgu atbalstu, taču viņam šķitis, ka ar to ir par maz, tāpēc devies uz kara plosīto valsti. "Var, protams, kāds vīpsnāt par manu rīcību, jo man nav tiešas kaujasdarbības pieredzes, tomēr karadarbībā atbalsts automātiski nenozīmē sēdēšanu ierakumos. Tajā pašā laikā man ir pieredze operatīvajā darbā vēl no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja laikiem, un ir neskaitāmas funkcijas, kā brīvprātīgie var palīdzēt Ukrainas armijai. Ja kādam

  Krievijas iebrukums Ukrainā saasinājis etniskās attiecības Latvijā, šodien intervijā Latvijas Radio teica Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns. Viņš skaidroja, ka līdz karam Latvijā etniskās attiecības esot varējis raksturot kā mēreni mierīgu līdzāspastāvēšanu. Tādas tās lielākoties esot arī tagad, taču neizbēgami Krievijas uzbrukums Ukrainai tās ir saasinājis un licis cilvēkiem uz notiekošo skatīties ar trauksmi un aizdomām. Kopumā visās etniskajās kopienās esot vērojama izpratne par notiekošo, lai gan esot pamanāmi sagatavoti provokatori, kas mēģina iegūt kādus labumus, skaidroja Kaprāns. Viņš arī skaidroja, ka sabiedrība ir salīdzinoši vienota, attiecībā uz bēgļu uzņemšanu. Viņš norādīja, ka aptuveni trīs ceturtdaļas iedzīvotāju atbalsta bēgļu uzņemšanu. Eksperts gan piebilda, ka izmitinot bēgļus no Ukrainas, piemēram, Daugavpilī, kur ir lielāka iedzīvotāju daļa, kas uzskata, ka Krievija dodas atbrīvot Ukrainu no izdomātiem fašistie

  Pie Pleskavas novērotā Krievijas armijas tehnika virzās Ukrainas virzienā, vēsta Latvijas Aizsardzības ministrija. Sociālajos tīklos izplatījās informācija, ka pie Pleskavas novērota liela Krievijas armijas kolonna. Pleskava atrodas ap 50 kilometru attālumā no Igaunijas un Latvijas robežām. "Mūsu rīcībā esošā informācija liecina, ka pie Pleskavas novērotā Krievijas armijas tehnika ir Ļeņingradas apgabalā dislocētas vienības mehanizētā kolonna, kas virzās uz Dienvidaustrumiem - Ukrainas virzienā. Latvijai šobrīd tiešu militāru draudu nav," sociālajos tīklos vēsta ministrija. Avots: bb.lv REKLĀMA GARŠĪGAS RECEPTES KATRAI DIENAI! REKLĀMA

  Ukrainā notiesātie ar reālu kaujas pieredzi tiks atbrīvoti no cietuma, un viņi savu vainu varēs izpirkt karstākajos kauju punktos, aizstāvot Ukrainu pret Krievijas karaspēku, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Videopaziņojumā Ukrainas prezidents uzsvēra, ka ikvienam, kurš var pievienoties cīņai pret okupācijas karaspēku, tas ir jādara. "Tādēļ tika pieņemts no morālā viedokļa sarežģīts, bet no mūsu aizsardzības viedokļa noderīgs lēmums. Karastāvokļa apstākļos kauju dalībnieki ukraiņi ar reālu kaujas pieredzi tiks atbrīvoti no apcietinājuma un varēs savu vainu izpirkt viskarstākajos kara punktos," pavēstīja prezidents. Zelenskis piebilda, ka visas sankcijas tiks atceltas arī atsevišķiem pretterorisma operācijas dalībniekiem valsts austrumos. Ukrainas prezidents uzsvēra, ka pašreizējos apstākļos vissvarīgākais ir aizsardzība. Avots: bb.lv REKLĀMA GARŠĪGAS RECEPTES KATRAI DIENAI! REKLĀMA

  Pirmdien, 28.februārī plānots grozīt Nacionālās drošības likumu, lai ļautu Latvijas iedzīvotājiem kā brīvprātīgajiem karot Ukrainas pusē, mikroblogošanas vietnē "Twitter" pavēstījis "Jaunās Vienotības" (JV) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāts Ainars Latkovskis. Viņš norāda, ka problēma ir ar Nacionālās drošības likuma 3.pantu, kur ir uzskaitītas valstis, kuru armijās drīkst dienēt Latvijas pilsonis. "Un šo mēs grozīsim rīt no paša rīta. Vispirms Aizsardzības komisijas sēdē un tad uzreiz Saeimas sēdē," raksta Latkovskis. Patlaban Nacionālās drošības likumā teikts, ka Latvijas pilsonim aizliegts dienēt ārvalsts vai cita starptautisko tiesību subjekta vai tā teritorijā izveidotajos bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, militārajā organizācijā, izlūkošanas vai drošības dienestā, policijā (milicijā) vai tieslietu institūciju dienestā, izņemot gadījumu, kad Latvijas pilsonis dienē Eiropa

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien negaidīti teica runu Krievijas telekanālā “Rossija-24”, paziņojot, ka Krievija ir sākusi “militāru operāciju” Ukrainā, un aicinot Ukrainas armiju “‘nolikt ieročus”. “Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju,” sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un ka tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas ‘”režīmu”. Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie “sekām, kādas tās nekad nav redzējušas”. Viņš apsūdzēja ASV un to sabiedrotās, ka tās ignorējušas Krievijas prasību nepieļaut Ukrainas iestāšanos NATO un piedāvāt Maskavai drošības garantijas.  Putins sacīja, ka Krievijas militārās operācijas mērķis ir nodrošināt Ukrainas “demilitarizāciju” un ka visi Ukrainas karavīri, kas noliks