Ej Tu Nost

  Telefonkrāpnieki arvien izdomā jaunas shēmas, piemēram, zvanot bankas vārdā un apgalvojot, ka persona kļuvusi par krāpniecības upuri, un nosūtot viltotus bankas dokumentus, informē "Luminor Bank" pārstāvji. Lai arī telefonkrāpniecība aizvien ir viena no aktuālākajām shēmām, pēdējā laikā joprojām bieži ir sastopama shēma, kurā telefonkrāpnieki zvana potenciālajam upurim, stādās priekšā kā bankas, policijas, telefona operatoru un pat e-pasta pakalpojumu darbinieki, norādot, ka persona ir kļuvusi par krāpniecības upuri. Tad krāpnieki lūdz personu veikt dažādas darbības, lai cilvēka naudas līdzekļi it kā paliktu drošībā. Parasti krāpnieki steidzina savus upurus, lai neļautu apdomāties, meklēt palīdzību un saprast, kas patiesībā notiek. Pēc tam, kad izdevies izveidot kontaktu un iegūt cilvēka uzticību, šie viltus "bankas darbinieki" sūta dokumentus it kā bankas vārdā ar norādēm par tālāko rīcību, uzsverot, ka informācija par sadarbību ir konfidenciāla un ar to nedrīkst

  Telefonkrāpnieki sākuši izmantot mākslīgā intelekta rīkus, veicot robotzvanus, kas sarunas laikā cenšas no zvana adresāta izvilināt privātu informāciju, piemēram, personas datus, bankas pieejas un citu informāciju. Kā informē "Bite Latvija", krāpniecisko zvanu veikšanai tiek izmantotas iepriekš internetā ierakstītas īstu cilvēku balsis, kas tiek apstrādātas ar īpašu mākslīgā intelekta programmatūru, radot imitētas balsu versijas. Dažos gadījumos krāpniekam nepieciešami daži tikai pāris sekunžu gari audio ieraksti, kas atrodami, piemēram, sociālajos tīklos, lai tālāk klonētu cilvēka balsi robotzvanu veikšanai. Mākslīgā intelekta veikta robotzvana laikā cilvēkam tiek uzdoti jautājumi latviešu valodā, gaidot atbildes "jā" vai "nē". Saņemot gaidīto atbildi, robots turpina sarunu saskaņā ar tam ieprogrammētajiem norādījumiem. "Bite Latvija" aicina iedzīvotājus izvairīties izpaust sensitīvu informāciju nepazīstamiem zvanītājiem. Avots: vs.lv GARŠĪ

  Pēdējās nedēļas laikā Valsts policijā reģistrēti jauni krāpšanas gadījumi un to mēģinājumi – blēži, zvanot iedzīvotājiem, saka, ka ir policijas darbinieki un tādējādi mēģina iegūt no cilvēkiem bankas kontu pieejas un personas datus, informēja Valsts policijas pārstāve Madara Šeršņova. “Diemžēl vienā gadījumā viltvāržiem izdevies izkrāpt no kādas personas lielu naudas summu, vairāk nekā 10 000 eiro. Valsts policijā vērsās kāds vīrietis, kurš pastāstīja, ka viņam piezvanījis it kā policijas pārstāvis un, runājot krievu valodā, ar maldiem un meliem izkrāpis naudu,” pastāstīja M. Šeršņova. Krāpšanas shēma esot ļoti līdzīga kā ar viltus bankas darbiniekiem. Blēži uzdodas par kiberdrošības speciālistiem vai informē par it kā notikušu ceļu satiksmes negadījumu, kurā cietis kāds tuvinieks. Tāpat arī ziņo par it kā notikušām aizdomīgām darbībām bankas kontā un mēģina no iedzīvotājiem ar viltu iegūt bankas kontu pieejas un personas datus. Valsts policija uzsver, ka ne policijas, ne banku, ne c

  Pēdējā mēneša laikā būtiski pieaugusi krāpnieku aktivitāte – katru dienu SEB bankas Klientu centrs saņem vidēji 35 zvanus no klientiem, kuriem zvanījuši krāpnieki ar mērķi iegūt viņu datus. Vēl pirms mēneša šādu zvani bija divreiz mazāk. Izpaužot krāpniekam kartes numuru, internetbankas pieejas kodu, personas kodu vai ievadot Smart-ID PIN kodus, klients būtībā atļauj krāpniekam brīvi rīkoties ar saviem līdzekļiem. Taču vairumā gadījumu krāpnieki vadās pēc vienotas shēmas, tāpēc SEB bankas speciālisti apkopoja trīs reālus gadījumus, kas ļaus atpazīt krāpnieku izmantotās metodes. ”Medijos katru nedēļu parādās informācija par krāpniecības gadījumiem, kad cilvēki zaudē lielas naudas summas. Savus klientus vienmēr brīdinām un aicinām neizpaust savus datus. Šobrīd redzam, ka klienti atpazīst pikšķerēšanas e-pastus un tikpat kā vairs neuzķeras uz tiem. Savukārt telefonzvani un īsziņas vēl joprojām ir kaut kas jauns. Turklāt krāpnieki šādi sasniedz arī gados vecākus cilvēkus, kurus viņi neva

Kādai liepājniecei aizvadītajā nedēļā, it kā saņemot zvanu no bankas, izkrāpti trīs tūkstoši eiro. Kā informē Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvalde, Latvijā pēdējā gada laikā strauji pieaudzis noziegumu skaits, kuros no iedzīvotājiem dažādos veidos tiek izkrāpta nauda. Tā kā visbiežāk noziedznieki ir citu valstu piederīgie, krāpniecības shēmas atklāt ir ļoti grūti, bet naudas līdzekļus atgūt praktiski neiespējami. Avots: liepajniekiem.lv REKLĀMA REKLĀMA REKLĀMA REKLĀMA