Ej Tu Nost

  Latvijā šogad maija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 857,38 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet par 2,2% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati. Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2023.gada maija sākumā bija 406,106 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 1,2% salīdzinājumā ar aprīļa sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 280,539 miljonus eiro, kas ir par 0,9% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 170,735 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 0,8%. Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2023.gada 1.maijā veidoja 58,8% no kopējās parādu summas jeb 504,605 miljonus eiro. Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.maijā bija atzīti parādi 2,393 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai. Savukārt atbilst

Izmaiņas piemēros ar šī gada 1. janvāri. Līdz ar to, ja nodokļa maksātājs jau būs veicis pirmo iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumu par 2023. gadu, kura termiņš ir 23. marts, tas parādīsies vienotajā nodokļu kontā kā nodokļa pārmaksa, ja vien netiks novirzīts citu nodokļu maksājumu segšanai. GARŠĪGAS RECEPTES KATRAI DIENAI!    

  Ukrainas pilsoņi, kas ieradušies un strādā Lietuvā, pērn no 24.februāra, kad Krievija sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā un daudzi devās bēgļu gaitās, līdz gada beigām nodokļos valsts budžetā samaksājuši 40 miljonus eiro, liecina Lietuvas Sociālā nodrošinājuma un nodarbinātības ministrijas dati. Vairāk nekā 22 000 jeb puse no darbspējīgajiem cilvēkiem, kas Lietuvā ieradušies no kara plosītās Ukrainas, pašlaik ir darba attiecībās Lietuvā, liecina Nodarbinātības dienesta apkopotā informācija. Lielākā daļa bēgļu no Ukrainas Lietuvā strādā apstrādes rūpniecībā, būvniecībā, transporta un loģistikas sektorā, viesu izmitināšanā un sabiedriskajā ēdināšanā, kā arī vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā. Vairākums no viņiem darbu atraduši Lietuvas trīs lielākajās pilsētās - Viļņā, Kauņā un Klaipēdā. Ukrainas pilsoņu Lietuvā saņemtā alga ir no minimālās algas līdz nepilniem 2000 eiro mēnesī. Vidēji Ukrainas kara bēgļi Lietuvā decembrī pelnīja 1061 eiro mēnesī pirms nodokļu atskaitījumiem. Minimā

  Tie uzņēmumi, kuri gūs ienākumus no naftas, gāzes, ogļu un to pārstrādes produktu ražošanas, būs spiesti maksāt pagaidu solidaritātes nodokli no virspeļņas, kura pārsniedz 20% pieaugumu attiecībā pret iepriekšējo triju gadu vidējo peļņu. To paredz topošais ES regulas projekts. Vairāki aptaujātie uzņēmēji atzina, ka pagaidām ir pāragri vērtēt un prognozēt šīs regulas ietekmi uz cenām, uz ražošanas un piegāžu apjomiem, jo pārāk daudz joprojām esot nezināmo. Vienlaikus bija jautājumi attiecībā par šīs virspeļņas potenciālo maksātāju rīcību pēc šādas prasības noteikšanas. Tāpat vairāki aptaujātie, atbalstot virspeļņas aplikšanu ar tā dēvēto solidaritātes nodokli, nebija pārliecināti, vai šāda rīcība neraisīs situāciju, kad attiecīgās kompānijas savu virspeļņu koncentrēs nevis ES, bet gan aiz tās robežām. Regula būs un pavisam drīz „Šoreiz jau ES līmenī - 14.septembrī Eiropas Komisija publicēja priekšlikumu Padomes regulai par ārkārtas iejaukšanās pasākumiem, kas veicami, reaģējot uz augs

  Valdība ceturtdien apstiprināja Kultūras ministrijas (KM) virzītos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz, ka datu nesēju atlīdzība (DNA) turpmāk būs jāmaksā arī par viedtālruņiem, datoru cietajiem diskiem un ārējiem cietajiem diskiem, savukārt tā vairs nebūs jāmaksā par CD un DVD matricām. Kā aģentūru LETA informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, šādas izmaiņas noteiktas ar grozījumiem "Noteikumos par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību". DNA ir atlīdzība autoriem, izpildītājiem un producentiem par to autordarbu kopēšanu iekārtās un datu nesējos personiskai lietošanai. Pret KM izstrādāto piedāvājumu iebilda virkne nozaru pārstāvju, tostarp, Latvijas Interneta asociācija, Latvijas Žurnālistu asociācija, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģij

  Attaisnotie izdevumi – par kādiem pakalpojumiem ir iespējams atgūt naudu? Katru gadu mēs apmeklējam ārstus, mūsu bērni iet pulciņos, paši iegūstam augstāko izglītību, apgūstam kādu profesiju vai paaugstinām savu kvalifikāciju – tad nu lūk, no šiem izdevumiem varam prasīt daļu naudas atpakaļ. Precizējot, attaisnotie izdevumi ir: Saņemtie ārstniecības, zobārstniecības vai izglītības iegūšanas pakalpojumi (t.sk. bērnu interešu izglītības pakalpojumi), Veselības apdrošināšanas prēmiju maksājumi, Veiktās iemaksas pensiju fondos, Dzīvības apdrošināšanas pakalpojumi. To, kādā apmērā pārmaksātais nodoklis tiks atgriezts, izlems Valsts ieņēmumu dienests – summa, veidosies no iepriekšējā gadā darba devēja valstij samaksātās algas nodokļa summas. Valsts ieņēmumu dienesta funkcija ir pārbaudīt iesniegtos dokumentus (personas dati, ārstniecības vai izglītības iestādes, veiktā maksājuma gads), pārliecināties, ka maksājums atbilst attaisnotajiem izdevumiem (izglītība, ārsti, operācijas, pensiju fon

Labklājības ministrijas (LM) un Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji šodien Saeimas Nodokļu politikas apakškomisijas deputātiem līdz galam neatbildēja uz parlamenta deputāta Mārtiņa Šteina (AP) jautājumu, cik samērīgi ir iedzīvotājiem, kuri nav izņēmumu grupās, noteikt obligātās minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksas par mēnešiem bez ienākumiem. Reizē LM pārstāves apmēram stundu garajā sēdē sīki izklāstīja un sniedza plašas atbildes par to, kā praksē tiks īstenota obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu ieviešana. Atbildot uz Šteina jautājumu, LM pārstāve skaidroja, ka "Labklājības ministrija izpilda tikai un vienīgi Ministru kabineta uzdevumus" un piebilda, ka papildu informācija ir atspoguļota FM informatīvajā ziņojumā FM valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins atbildēja, ka, ja persona "ir darba attiecībās, tad par šo konkrēto mēnesi ir jāmaksā - tāds tas risinājums ir". Šteins gan vērsa uzmanību, ka liela sabiedrības daļa nesaprastu FM amatpersonas sniegto

Plānotās izmaiņas visvairāk skars darba ņēmējus, jo, pārdalot nodokļu slogu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa uz sociālajām iemaksām, lielāks nodokļu slogs būs piemērojams visai algai (13 % (8+5)) un mazāks (18%/21%) ienākumam, no kura būs atskaitītas sociālās iemaksas un atvieglojumi. Tas nozīmē, ka darbinieki ar mazāku algu saņems nedaudz vairāk, bet ar lielāku algu nedaudz vairāk pēc nodokļu atskaitīšanas. Papildus veidojas interesants fakts, ka ģimenēm ar apgādībā esošām personām ienākumi nedaudz samazināsies, neskatoties uz tā jau diezgan slikto demogrāfisko situāciju. Papildus ir jāatzīmē, ka šobrīd ir sagatavots MK noteikumu projekts minimālas algas palielināšanai no 430 līdz 500 eiro, kas tiešā veidā skars uzņēmējus, īpaši reģionos. Iespējams, izmaiņas skars uzņēmējus, kuru darbinieki nesaņem minimālas algas apmēru mēnesī. Proti, ja ir aprēķināta mazāka alga nekā valstī noteiktā minimālā alga (piemēram, pusslodze, stundu likmes), tad darba devējs maksās minimālo sociālo iemaksu a