Pāriet uz galveno saturu

Koalīcija pēc spraigām debatēm nevienojas par vienreizējo pabalstu ģimenēm



Pie varas esošās partijas pēc plašām diskusijām sadarbības padomē pirmdien, 8. februārī, nevienojās par Nacionālās apvienības (NA) rosināto vienreizējo pabalstu ģimenēm – 500 eiro par bērnu. Vienlaikus nolemts Ekonomikas ministrijai (EM) un Labklājības ministrijai (LM) uzdot izanalizēt kopējo atbalsta sistēmu un ekonomisko un sociālo atbalsta līdzsvaru, par to paziņoja premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība").

Premjers uzsvēra, ka Covid-19 radītās ekonomiskās krīzes pārvarēšanai paredzētie atbalsta līdzekļi ir jāizmanto gudri, lai ekonomika ilgtermiņā būtu spēcīgāka, bet vienlaikus ir jābūt arī īstermiņa atbalsta instrumentiem. Šajā ziņā jāatrod līdzsvars, skaidroja Kariņš, uzsverot, ka EM un LM ir uzdots izanalizēt atbalsta sistēmu kopumā, lai līdzsvarotu ekonomisko un sociālo aspektu. 

"Vienojāmies, ka labākais veids, ka jāstrādā kopā, kā sabalansēt īstermiņa un ilgtermiņa vajadzības kopā ar ekonomisko un sociālo šķautni," klāstīja Ministru prezidents.

Premjers atzina, ka lielākās diskusijas bijušas par to, vai šādam atbalstam ģimenēm jābūt mērķētam vai arī to varētu saņemt jebkura ģimene – arī tādas, kas šajā krīzē nav īpaši cietušas, proti, nav zaudējušas ienākumus. Par to domas bijušas dažādas. "Mērķis ir skatīties, ko varam darīt labāk. Vienmēr var labāk darīt," piebilda premjers.

NA līderis Raivis Dzintars atzina, ka priekšlikums par šo pabalstu šodien sabiedrības padomes sēdē izraisījis visvētrainākās debates. Pēc Dzintara teiktā, atbalsta summa nav tik būtiska, kā princips, ka valsts palīdz noteiktai sabiedrības daļai – ģimenēm ar bērniem, kas cieš no ierobežojumiem, bet valsts atbalstu negūst.

EM un LM savs redzējums par ekonomisko un sociālo atbalstu un tā līdzsvara Latvijā ir jāsniedz divu nedēļu laikā. Tātad pie varas esošās partijas pie jautājuma par vienreizējo pabalstu atgriezīsies, sacīja Dzintars, norādot, ka no premjera viņš nav dzirdējis "nē" šādam pabalstam. Politiķis atzina, ka ir saprotams uzstādījums, ka pabalsts nav jāmaksā pilnīgi visiem. "(..) Ir jāatrod šīs grupas, kam šis atbalsts ir nepieciešams, taču tanī pašā laikā valsts iespējas sašaurināt šo fokusu ir ierobežotas (..)."

Dzintars atzīmēja: "Ja beigās mēs varēsim vienoties par kaut ko daudz šaurāku, tad labāk ir par kaut ko vienoties, nekā nevienoties ne par ko.

Tas ir tas, no kā es šajā situācijā baidos visvairāk, ka šo domstarpību dēļ, kā izdarīt, netiek izdarīti vajadzīgie soļi vispār (..). Manuprāt, mēs sašaurināt vēl šaurāk par ģimenēm ar bērniem nevaram."

(..) Šobrīd ģimenes ar bērniem, kuriem ir jānodrošina izglītības process mājās... Cieš visi. Dažām situācija ir grūtāka, bet grūta situācija ir absolūtam vairākumam. Ja kādam ir mazāk grūti, tad šī mazākuma dēļ nebūtu jācieš šim vairākumam, kas nesaņem atbalstu," teica Dzintars.

NA priekšlikumu atbalstīja Jaunā konservatīvā partija (JKP), kuras līderis Jānis Bordāns uzsvēra, ka šāds pabalsts iederētos krīzes laikā, jo šī nauda tāpat atgrieztos ekonomikā. Turklāt dati rāda, ka ekonomika daudzmaz ir noturējusies, bet bērnu dzimstībā esot vērojams būtisks kritums. Viens no iemesliem tam, ka bērni mazāk dzimst, – nedrošība, ka valsts atbalstīs ģimenes ar bērniem.

 "KPV LV" neiebilst pret vienreizējo 500 eiro pabalstu par bērnu, bet aicina visu summu neizmaksāt uzreiz, jo daudzviet ģimenēs vēroja zema finanšu pratība. Koalīcijas partijas diskutējušas arī vai pabalsts jāpiešķir pilnīgi visām ģimenēm.

KONTEKSTS:

Viena no varas partijām – NA – rosināja koalīcijai vienoties par vienreizēja pabalsta izmaksu ģimenēm. Partijas ieskatā ģimenēm varētu izmaksāt vienreizēju pabalstu – 500 eiro par katru bērnu. Tostarp pabalsts tiktu izmaksāts arī par aizbildniecībā vai audžuģimenē esošiem bērniem. Tas kalpotu kā papildu atbalsts, lai mazinātu negatīvās sekas Covid-19 ierobežojumu laikā.

Kopumā šim mērķim būtu nepieciešami 170 miljoni eiro.

GARDEDIS.LV / VAIRĀK KĀ 8000 RECEPTES KATRAI DIENAI!

Šī emuāra populārākās ziņas

Covid-19 pacientiem ļaus iet uz darbu arī ar pozitīvu Covid-19 testu

  Nenovērojot Covid-19 simptomus trīs dienas pēc kārtas, darba nespējas lapu pēc 14 dienām pacientam var aizvērt arī tad, ja Covid-19 tests joprojām uzrāda pozitīvu rezultātu, skaidroja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide. Aģentūrai LETA neoficiāli tika pausta neizpratne par gadījumu Saulkrastos, kur kāda bērnudārza pedagoģe baidās atgriezties darbā un aplipināt ar Covid-19 bērnus, jo viņai joprojām esot pozitīvs tests, bet ģimenes ārsts viņai nepagarina slimības lapu ilgāk par 21 dienu. Pamatojoties uz šobrīd pieejamo informāciju par Covid-19 norises gaitu un citu valstu pieredzi, atbildīgās valsts iestādes skaidro, ka Covid-19 pozitīvs pacients bez saslimšanas simptomiem nevar inficēt citus. Pašreizējā kārtība paredz, ka šādos gadījumos mediķiem, sociālajiem darbiniekiem un pedagogiem darba nespējas lapu var aizvērt pēc 21 dienas, ja netiek novēroti Covid-19 simptomi, neskatoties uz testa rezultātu. Pārējos gadījumos šis termiņš ir 14 dienas. Kā ziņots, minē

Valdībā diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu

  Valdībā iepriekš diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu, taču ministri izšķīrušies par šādas prasības nenoteikšanu, šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atklāja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV). Viņa skaidroja, ka valdībā bijusi diskusija noteikt ierobežojumus uz visu diennakts laiku un katru dienu, tomēr atzīts, ka "cilvēkiem tomēr ir jādodas uz darbu un ražošanas procesi arī nav pārtraucami". Līdz ar to tika nolemts koncentrēties uz aizliegumu atstāt dzīvesvietu, izņemot specifiskos gadījumos, aizvadītajās svētku brīvdienās un šajā nedēļas nogalē. Siliņa gan deputātiem neminēja, vai komandantstundu valdība varētu noteikt arī turpmākās nedēļas nogalēs. Jau ziņots, ka valstī noteiktie ar Covid-19 saistītie ierobežojumi būs spēkā līdz 25.janvārim, otrdien pēc valdības un Krīzes vadība padomes kopsēdes mediju pārstāvjus informēja Operatīvās vadības grupas vadītājs, Val

Viņķele: Pilnībā slēgtas skolas un veikali - tie varētu būt nākamie ierobežojumi

  Cilvēkiem nepietiekami rūpīgi ievērojot esošos Covid-19 ierobežojumus un turpinoties slimības izplatībai, Latvijā var nākties lemt par vēl stingrākiem ierobežojumiem veikaliem un pilnīgu pāreju uz attālinātām mācībām, šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP). Ministre vērtēja, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Covid-19 salīdzinājumā ar pavasari ir krietni mainījusies un cilvēki atsākuši daudz vairāk pārvietoties. Cilvēki vairs "nespēj baidīties" un daudzi vairs nenovērtējot Covid-19 kā nopietnu slimību. Pēc politiķes vārdiem, ja šāda tendence turpināsies, tad vienīgā iespēja būšot, piemēram, striktāk vērt ciet veikalus, līdzīgi kā citviet Eiropā, kur strādā tikai pārtikas veikali un aptiekas. Par to, vai nepieciešami jauni ierobežojumi veikalu darbam brīvdienās, valdība varētu lemt jau rīt, kad Ministru kabinets sanāks uz kopīgu sēdi ar Krīzes vadības padomi. Viņķele izteicās, ka viņai ļoti negribētos, lai valdība īst