Ej Tu Nost

  Lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels, intervijā aģentūrai LETA atzina Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis. Vienlaikus viņš pauda viedokli, ka veikaliem varētu ieviest regulatoru, kas kontrolētu preču uzcenojumu apmēru un gadījumos, kad uzcenojums ir pārlieku liels, piemērotu papildu nodokli. "Mēs ļoti labi zinām, ka dažiem vietējiem ražojumiem uzcenojums ir 70%, ir arī 150%, pēdējais, ko [zemkopības] ministrs [Didzis Šmits] minēja, - līdz pat 300%. Man šķiet, ka tā nav pareizi. Saprotams, ka mēs dzīvojam tirgus ekonomikā, bet tas, ko ministrs minēja, ka 300% uzcenojums vienam pārtikas produktam ir divās lielās veikalu ķēdēs, tas ir ļoti jocīgi. Ja veikals uzliek produktam 100% uzcenojumu, tad tajā veikalā nevajadzētu pirkt neko, bet kāpēc abos veikalos ir 300% uzcenojums - tam īsti izskaidrojuma nevienam nav," teica Gūtmanis, konkrētus piemērus gan nesaucot, jo starp

  Sadārdzinājums sieram un labības pārstrādes produktiem gada laikā pārsniedz divas reizes, liecina Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) veiktais patēriņa preču cenu salīdzinājums veikalos. Piena produktu grupā gada laikā vērojams cenu pieaugums visām precēm vidēji par 25%, tostarp lielākais kāpums ir sieram, kas sadārdzinājies vidēji divas reizes. Trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni cenu kāpums bija 10-20% robežās. Izņēmums ir krējums un sviests, kuriem cenas ir kritušās. Olu cena ir pieaugusi vidēji par 50% gan salīdzinājumā ar iepriekšējā gada septembri, gan otro ceturksni, tomēr cenas ir identiskas pavasara cenām. Arī gaļas produktiem turpinās cenu kāpums gan salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, gan 2021.gada septembri, liecina LTA dati. Kopumā gaļas produktiem cenu vidējais kāpums tuvojas divām reizēm, bet sardelēm - pārsniedz divas reizes. Vismazākais cenu kāpums - 30% gada laikā un 7% ceturksnī - ir cīsiņiem. Vidējā cena baltmaizei turpina pieaugt, tomēr vēl arv

  Publiskajā telpā bieži izskanējušās prognozes par rudenī un ziemā gaidāmo komunālo pakalpojumu sadārdzināšanos satrauc 4 no katriem pieciem Latvijas iedzīvotājiem. Lai aukstajos mēnešos spētu nomaksāt lielos rēķinus, gandrīz puse plāno samazināt citus tēriņus, noskaidrots tirgus izpētes centra Gemius Latvia un kreditētāja Grand Credit veiktā aptaujā. Ziņas par rudenī gaidāmo izmaksu pieaugumu elektrības un apkures tarifu paaugstināšanās dēļ 11,1% respondentu novedušas tuvu izmisumam un 42,2 % ir ļoti satraukti. Vēl ceturtā daļa jeb 27,8% bažījas, vai viņiem pietiks naudas visām vajadzībām. Tādējādi cenu kāpums satrauc 81,1 % no visiem aptaujātajiem. Tikai 8,3% pieļauj, ka varēs saglabāt līdzšinējo dzīves līmeni, un pavisam neliela daļa – 1,9% - uzskata sevi par pietiekami turīgiem, lai par cenu kāpumu nesatrauktos. Kopumā gan cilvēki ir saprotoši un apzinās, ka dzīves dārdzības pieaugums ir «brīvības cena». Turklāt daļa respondentu sliecas domāt, ka lielākais kāpums jau ir noticis un

  Patēriņa cenas šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu Latvijā pieaugušas par 0,9%, bet gada laikā - šogad aprīlī salīdzinājumā ar 2020.gada aprīli - patēriņa cenas palielinājušās par 1,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, aprīlī samazinājies par 0,2%. Šogad aprīlī, salīdzinot ar martu, būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam apģērbiem un apaviem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam dažādu preču un pakalpojumu grupā. Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis pieauga par 1,2%. Būtiskākais cenu kāpums bija svaigiem dārzeņiem (+16,6%). Akciju noslēgumu ietekmē dārgāka kļuva žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+1,4%), mājputnu gaļa (+1,1%) un gaļas izstrādājumi (+1,8%). Cenas pieauga maizei (+1,4%), olām (+3,8%), augu eļļai (+

  Neskatoties uz Covid -19 satricinājumiem valstī jau vesela gada garumā, pārtikas cenas nav piedzīvojušas dramatiskas izmaiņas, bet turpmāk jārēķinās ar cenu pieaugumu, aģentūru LETA informēja Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) vadītāja Ingūna Gulbe. Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) rīcībā esošā informācija liecina, ka šogad salīdzinot ar aizvadīto gadu, būtiskākais cenu pieaugums lielveikalu ķēdēs bija apelsīniem, spageti, importa zemenēm, griķiem un margarīnam, bet samazinājums - dārzeņiem, svaigai gaļai un skābajam krējumam. "Pagājušā gada beigās visā Eiropā bija ievērojams iepirkuma cenu kritums cūkgaļai un liellopu gaļai, kas bija redzams ar zemākām svaigas gaļas cenām Latvijas veikalos. Raugoties tuvākajā nākotnē, izskatās, ka mūs gaida pārtikas cenu pieaugums. Pasaulē ir augušas labības, eļļas un cukura cenas, kas ir izejviela daudzu pārtikas produktu ražošanai. Pieaugušas ir degvielas cenas un konteineru pārvadājumu izmaksas. Tāpat dažādi ar pand