Pāriet uz galveno saturu

Ziņas

Tiek rādīti ziņojumi ar iezīmi “airBaltic

Gausa negausība: “airBaltic” nepietiek ar 300 miljoniem, vajadzēs vēl

Kamēr nākamās koalīcijas partijas stutē valdību, dala portfeļus, raksta memorandus un valdības deklarāciju, arī nākamā opozīcija ir sākusi apsvērt savu taktiku, kā turpmāk darboties. Viens no opozīcijas instrumentiem ir parlamentāro izmeklēšanas komisiju veidošana, digitālajā laikrakstā   Neatkariga.nra.lv raksta Māris Krautmanis . Jā, jā, bieži ir dzirdēta skeptiska ņaudēšana, ka no parlamentārajām komisijām nav nekādas jēgas, taču to parasti propagandē valdošie spēki un tiem tuvie politikas vērotāji. Tā gluži nav, ka nav nekādas jēgas. Ja ne vairāk, tad parlamentāro komisiju galaziņojumos tiek nosaukti šādi tādi uzvārdi, lai tauta zina savus varoņus. Tiesa gan, likumdošanas priekšlikumi bieži tiek nobēdzināti tālā atvilktnē. Bet nu tāda ir Saeimas opozīcijas maize un garoza. Iespējams, jau drīz taps atkal jaunas parlamentārās izmeklēšanas komisijas par dažādām tēmām. Viena no šādām tēmām, kas iepriekš nav cilāta, bet tagad sāk nobriest, ir problēma ar nacionālo aviokompāniju “airBalt

"airBaltic" par kavēto lidojumu būs jāizmaksā 3283 eiro kompensācija

  Rīgas apgabaltiesa 8.aprīlī apmierinājusi kādas personas iesniegumu, no kādas aviokompānijas piedzenot naudas kompensācijas un tiesāšanās izdevumus 3283 eiro apmērā. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka lietā zaudējusī lidsabiedrība ir Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic". Divām personām kopā ar bērniem 2019.gada 6.oktobrī bija paredzēts lidojums no Lisabonas uz Rīgu caur Kopenhāgenu. Lidojums no Kopenhāgenas uz Rīgu tika aizkavēts uz piecām stundām, proti, lidojums plkst.14.45 ar ierašanās laiku Rīgā plkst.17.20 tika atcelts, un pasažieri no Kopenhāgenas izlidoja plkst.19.44. Prasībā tiesā norādīts, ka pasažieriem netika izskaidrots lidojuma aizkavēšanās iemesls, kā arī pirms lidojuma netika paziņots, ka tas varētu būt aizkavēts. Pasažieri ar 2019.gada 19. un 20.oktobra cesijas aktiem cedēja lidsabiedrībai savas tiesības pieprasīt kompensāciju par lidojuma atcelšanu un tā turpmāku būtisku kavēšanu pēc Eiropas Savienības (ES) 2004.gada 11.februāra reg

Latvijas valstij kopumā „airBaltic” nāksies ieguldīt vismaz miljardu eiro

Interesanti, ar ko satiksmes ministrs Linkaits varētu pamatot savus nesenos izteikumus, ka viņš cer, ka  AirBaltic  vairs nevajadzēs ieguldīt. Manuprāt,   AirBaltic  nāksies ieguldīt vismaz miljardu eiro, raksta kāds lasītājs. Šī gada 11.martā Linkaits nāca klajā ar paziņojumu, ka “Latvijas aviācijas nozare ir spēcīga un konkurētspējīga, līdz ar to arī  AirBaltic  pozīcija ir spēcīga un nekādi finansiāli stimuli šai jomā nav vajadzīgi”. Te jāsaka skaidri un gaiši – Linkaits vai nu ir nekompetents vai melis, jo tikai divas nedēļas vēlāk, 30.martā valdība jau izskata un arī atbalsta 150 miljonu eiro ieguldīšanu  AirBaltic  pamatkapitālā. 8. aprīlī premjers Kariņš paziņo, ka valstij ir ļoti daudz naudas, līdz ar ko 30. aprīlī valdība lemj palielināt atbalstu, bet nu jau 250 miljonus eiro apmērā. 24. aprīlī  AirBaltic  nāk klajā ar uzlabotu biznesa plānu krīzes pārvarēšanai, kura ietvaros paredzēts pašlaik izmantot tikai 22 lidmašīnas, bet turpināt iepirkt 30 jaunas Francijā bāzētā ražotāj