Pāriet uz galveno saturu

Dubultos pabalstu aizbildnim bērna uzturēšanai



No šā gada 1. jūlija lielāku pabalstu saņems aizbildņi par bērna uzturēšanu. Šādu lēmumu šonedēļ pieņēma valdība.

Šī pabalsta jaunais apmērs paredzēts Ministru kabineta noteikumu Nr. 1643 “Kārtība, kādā piešķir un izmaksā pabalstu aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai” grozījumā, kas stāsies spēkā 1. jūlijā.

Pabalsta apmērs aizbildnim par bērna uzturēšanu turpmāk būs 215 eiro mēnesī par bērnu līdz sešiem gadiem (ieskaitot) un 258 eiro mēnesī par bērnu vecumā no septiņiem līdz 17 gadiem (ieskaitot). Šādi tas būs vienādots ar pabalstu par audžuģimenē ievietota bērna uzturu, informē Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists Egils Zariņš.

Pašreiz pabalsts aizbildnībā esošā bērna uzturēšanai tiek izmaksāts 107,50 eiro mēnesī bērnam līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai un 129,00 eiro mēnesī no septiņu gadu vecuma.

Saskaņā ar Civillikuma 252. pantu aizbildņi atvieto saviem aizbilstamajiem vecākus. Aizbildnim ir pienākums sevišķi gādāt par sava aizbilstamā audzināšanu ar tādu pašu rūpību, ar kādu apzinīgi vecāki gādātu par sava bērna audzināšanu, paskaidrots noteikumu grozījumu anotācijā.

Aizbildnis ar aizbilstamo dzīvo vienā ģimenē, un, tāpat kā vecākiem, arī aizbildnim sakarā ar aizbilstamā uzturēšanu rodas papildu izdevumi. Pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu paredzēts aizbilstamā pamatvajadzību nodrošināšanai.

LM informācijā norādīts, ka šī gada 1. janvārī valstī bija reģistrēti 3395 aizbildņi, kuru aizbildniecībā atradās 4276 bērni.

Valsts sociālo pabalstu likuma 9. pantā (“Pabalsts aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai”) noteikts:

  • pabalstu aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai piešķir personai, kura likumā noteiktajā kārtībā iecelta par aizbildni. Pabalstu piešķir par katru aizbildnībā esošo bērnu;
  • personai ir tiesības saņemt šo pabalstu no dienas, kad tā iecelta par aizbildni;
  • ja aizbildnība tiek atcelta, šā pabalsta izmaksu izbeidz ar aizbildnības atcelšanas dienu;
  • pabalstu nepiešķir, ja aizbildnības nodibināšanas iemesls atbilstoši bāriņtiesas lēmumam ir vecāku darba apstākļi, kuru dēļ viņi nevar bērnu aprūpēt.

Pabalstu piešķir un izmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA). Pabalsta saņēmējiem nebūs jāvēršas VSAA, lai tiktu pārskatīts pabalsts jaunā apmērā. Pabalsta pārrēķins tiks veikts automātiski.

Par aizbildnības nodibināšanu un aizbildņa iecelšanu bērnam lemj bāriņtiesa atbilstoši Bāriņtiesu likuma 26. pantā noteiktajam, ja:

  • bērna vecāki ir miruši vai izsludināti par mirušiem;
  • bērna vecākiem ir pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības;
  • bērna vecāki ir pazuduši un izsludināti meklēšanā;
  • bērna vecāki slimības dēļ nespēj pienācīgi aprūpēt un uzraudzīt bērnu;
  • abi bērna vecāki ir nepilngadīgi;
  • radušās būtiskas domstarpības bērna un vecāku attiecībās;
  • radušies citi neatliekami gadījumi (nodrošinot normatīvajos aktos noteikto prasību ievērošanu).

REKLĀMA


REKLĀMA

Šī emuāra populārākās ziņas

Covid-19 pacientiem ļaus iet uz darbu arī ar pozitīvu Covid-19 testu

  Nenovērojot Covid-19 simptomus trīs dienas pēc kārtas, darba nespējas lapu pēc 14 dienām pacientam var aizvērt arī tad, ja Covid-19 tests joprojām uzrāda pozitīvu rezultātu, skaidroja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide. Aģentūrai LETA neoficiāli tika pausta neizpratne par gadījumu Saulkrastos, kur kāda bērnudārza pedagoģe baidās atgriezties darbā un aplipināt ar Covid-19 bērnus, jo viņai joprojām esot pozitīvs tests, bet ģimenes ārsts viņai nepagarina slimības lapu ilgāk par 21 dienu. Pamatojoties uz šobrīd pieejamo informāciju par Covid-19 norises gaitu un citu valstu pieredzi, atbildīgās valsts iestādes skaidro, ka Covid-19 pozitīvs pacients bez saslimšanas simptomiem nevar inficēt citus. Pašreizējā kārtība paredz, ka šādos gadījumos mediķiem, sociālajiem darbiniekiem un pedagogiem darba nespējas lapu var aizvērt pēc 21 dienas, ja netiek novēroti Covid-19 simptomi, neskatoties uz testa rezultātu. Pārējos gadījumos šis termiņš ir 14 dienas. Kā ziņots, minē

Valdībā diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu

  Valdībā iepriekš diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu, taču ministri izšķīrušies par šādas prasības nenoteikšanu, šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atklāja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV). Viņa skaidroja, ka valdībā bijusi diskusija noteikt ierobežojumus uz visu diennakts laiku un katru dienu, tomēr atzīts, ka "cilvēkiem tomēr ir jādodas uz darbu un ražošanas procesi arī nav pārtraucami". Līdz ar to tika nolemts koncentrēties uz aizliegumu atstāt dzīvesvietu, izņemot specifiskos gadījumos, aizvadītajās svētku brīvdienās un šajā nedēļas nogalē. Siliņa gan deputātiem neminēja, vai komandantstundu valdība varētu noteikt arī turpmākās nedēļas nogalēs. Jau ziņots, ka valstī noteiktie ar Covid-19 saistītie ierobežojumi būs spēkā līdz 25.janvārim, otrdien pēc valdības un Krīzes vadība padomes kopsēdes mediju pārstāvjus informēja Operatīvās vadības grupas vadītājs, Val

Viņķele: Pilnībā slēgtas skolas un veikali - tie varētu būt nākamie ierobežojumi

  Cilvēkiem nepietiekami rūpīgi ievērojot esošos Covid-19 ierobežojumus un turpinoties slimības izplatībai, Latvijā var nākties lemt par vēl stingrākiem ierobežojumiem veikaliem un pilnīgu pāreju uz attālinātām mācībām, šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP). Ministre vērtēja, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Covid-19 salīdzinājumā ar pavasari ir krietni mainījusies un cilvēki atsākuši daudz vairāk pārvietoties. Cilvēki vairs "nespēj baidīties" un daudzi vairs nenovērtējot Covid-19 kā nopietnu slimību. Pēc politiķes vārdiem, ja šāda tendence turpināsies, tad vienīgā iespēja būšot, piemēram, striktāk vērt ciet veikalus, līdzīgi kā citviet Eiropā, kur strādā tikai pārtikas veikali un aptiekas. Par to, vai nepieciešami jauni ierobežojumi veikalu darbam brīvdienās, valdība varētu lemt jau rīt, kad Ministru kabinets sanāks uz kopīgu sēdi ar Krīzes vadības padomi. Viņķele izteicās, ka viņai ļoti negribētos, lai valdība īst