Ej Tu Nost

  Cilvēki, kuri iet pie okupantu pieminekļa, nav sapratuši, kurā valstī un kurā gadsimtā viņi dzīvo, videouzrunā norāda Valsts prezidents Egils Levits. Pēc prezidenta paustā, šie cilvēki fiziski atrodas Latvijā, bet garīgi - "krievu pasaulē", kas ir atpalikusi un domā pagājušā un aizpagājušā gadsimta kategorijās. Valsts pirmā persona norāda, ka šādi cilvēki nav tikai Latvijā. Viņi ir arī citās Eiropas valstīs, piemēram, Vācijā. Levits akcentē, ka latviešiem un visiem Latvijas patriotiem neatkarīgi no tautības ir skaļi, skaidri un tieši jāsaka un jārāda, ka viņi stāv uz Satversmes pamatiem, uz mūsu kopīgo Latvijas un Eiropas vērtību pamatiem, ka mēs esam kopā ar Ukrainu, nevis ar Krieviju kā agresorvalsti. Prezidents nepiekrīt nesen dzirdētajam padomam, ka ir jāizvairās paust savu viedokli skaļi. Levits uzskata, ka tieši otrādi - latviešiem un Latvijas patriotiem šis viedoklis ir jāsaka, lai visiem - arī tiem cilvēkiem, kuri iet pie okupantu pieminekļa, - būtu skaidrs, ka tas

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) aicina Valsts prezidentu Egilu Levitu uz konsultācijām par viņa turpmākās darbības mērķiem un vīziju, informēja ZZS pārstāve Dace Kārkliņa. "Ne tikai Latvijas valsts dibināšanas svētkos, bet arī ikdienā aizvien skaudrāk iezīmējas Valsts prezidenta Levita kā valsts vadītāja līderības problēma. Acīmredzams, ka valstij sarežģītos brīžos Levits vienkārši nespēj vai nevēlas pildīt savus Valsts prezidenta pienākumus un "pazūd aiz savas pils augstajiem mūriem", nespējot adekvāti reaģēt uz notikumiem sabiedrībā," uzskata ZZS. Valsts prezidents nedrīkst uz visu nolūkoties tikai no malas kā miermīlīgs novērotājs, jo īpaši pašlaik, kad valstij ir vajadzīgs spēcīgs līderis, akcentē partiju apvienība, norādot, ka valstsvīra autoritātes neesamība un "visu laiku zemākais" Valsts prezidenta darba novērtējums esot likumsakarīgs Levita darbībai vai drīzāk bezdarbībai. ZZS ieskatā Levits ne tikai nav spējis saliedēt Latvijas sabiedrību, bet p

  Lai arī šodienas situācija ir sarežģīta, vēsture pierāda, ka mēs ar krīzēm tiekam galā, un tas ir stiprs pamats, lai teiktu, ka arī ar šīm krīzēm mēs tiksim galā, intervijā Latvijas Televīzijai pauda Valsts prezidents Egils Levits. Vaicāts par sabiedrības sašķeltību vakcinācijas jautājumā, prezidents skaidroja, ka pastāv dažādi viedokļi, uzsverot, ka Latvija ir demokrātiska valsts un demokrātijā nekad nav pilnīgas vienotības. Tāpat Levits atzīmēja, ka Covid-19 krīzē iesaistīti ir visi, ne tikai valdība, bet arī "katrs personīgi ir atbildīgs par to, ka viņš vakcinējas un pārliecina savus tuviniekus vakcinēties - tādā veidā mēs šo Covid-19 krīzi arī pārvarēsim". "Mēs redzam, ka nevienā valstī šī [Covid-19] krīze nav ļoti labi menedžēta, arī vecajās demokrātijās Eiropā," sacīja prezidents, piebilstot, ka Latvija ir viduvēja šajā aspektā. Runājot par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, Levits norādīja, ka pirms dažām dienām ticies ar Lietuvas, Igaunijas un Po

  Lai Rīgas pils Svētku zālē būtu iespējams „nodrošināt valstiski nozīmīgus, augsta līmeņa reprezentācijas pasākumus”, valsts prezidenta Egila Levita kanceleja viņa uzdevumā ir pieprasījusi un nākamā gada valsts budžeta projektā arī saņēmusi 183 921 eiro. Šogad Valsts prezidenta kancelejas tēriņiem budžetā bija paredzēts atvēlēt 5,5 miljonus eiro, un kancelejas mājas lapā atrodamajā „Budžeta paskaidrojumā par 2021. gadu” bija minēts, ka arī 2022. un 2023. gadā tēriņi būšot līdzīgi. Tie ir izrādījušies meli, - koā E. Levita kanceleja nākamgad vēlas tērēt 6,7 miljonus eiro, tātad par 1,2 miljoniem eiro vairāk nekā šogad. Jaunajā valsts budžeta projektā „prioritārajiem pasākumiem papildu piešķirtais finansējums” E. Levita kancelejai nākamajā gadā paredzēts 1,237 miljonu eiro apmērā, un nav runas tikai par prezidentam savajadzējušos flīģeli vien. Lai „stiprinātu sabiedrības izpratni par valsts prezidenta institūcijas nozīmi Latvijas valsts politiskajā sistēmā”, paredzēts iztērēt 40 000 eir

  Lielai daļai Latvijas sabiedrības ir "piegriezušies" pret Covid-19 nevakcinētie un šaubīgie, kuri apdraud sabiedrību un aktīvi izpaužas sociālajos tīklos, otrdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits. Prezidents norādīja, ka ar katru dienu nāk arvien vairāk Covid-19 sasirgušo, un sabiedrība jau tagad uzdod jautājumus par to, vai Covid-19 nevakcinētajiem ir jāapmaksā atrašanās slimnīcā, ja viņi tur nonākuši, ignorējot aicinājumu vakcinēties. Viņš atgādināja, ka portālā "Manabalss.lv" ir savākti 10 000 parakstu par to, lai Covid-19 nevakcinētajiem netiktu segtas izmaksas, ārstējoties slimnīcā, ja tajā viņi nonākuši ar Covid-19. Pats Levits šādu priekšlikumu pašlaik neatbalsta, bet norādīja, ka šis ir diskutējams jautājums, jo tas ir tikai taisnīgi, ka cilvēki, kuri ir pasargājuši sevi un atbildīgi rīkojušies pret sabiedrību, nevēlas maksāt par tiem, kuri to nedara. "Es gribētu redzēt debates Saeimā

  Valsts prezidenta Egila Levita darbības novērtējums sasniedzis vēsturiski zemāko atzīmi, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma". Valsts prezidenta darbību pozitīvi vērtē vien 25% Latvijas iedzīvotāju, bet negatīvi - 60% respondentu, liecina pētījumu aģentūras SKDS dati. Salīdzinot ar to, kā sabiedrība ir vērtējusi iepriekšējos Latvijas prezidentus, tas ir zems vērtējums. Piemēram, Vairas Vīķes-Freibergas reitings bijis plusā visu pilnvaru laiku. Ievērības cienīgs negatīvs reitings bijis vien Andrim Bērziņam pašā pilnvaru sākumā. Bet arī tad tas tik zems bija vien dažus mēnešus, pēc kā notika straujš pieaugums. Cita situācija ir pašreizējam prezidentam, kura reitings pēdējos mēnešos stabili turējies mīnusos un jūlijā ir noslīdējis līdz mīnus 35. SKDS direktors, sociologs Arnis Kaktiņš skaidroja, ka, ja skatās pēdējo mēnešu mērījumus, Levits ir izteikti nepopulārs. "Levitam sākot darbu, viņa popularitāte bija tādā līmenī, kādā bija bijusi virknei prezidentu pirm

Levits trešdien, 24. februārī, pēc sarunas ar premjeru Krišjāni Kariņu (“Jaunā Vienotība”) medijiem uzsvēra, ka “nav pieļaujami, ka ministri uzstājas kā savas nozares lobijs, lobējot savas nozares”. Viņiem ir tikai viena nozare, bet valdībai jālemj kopumā par valsti, uzsvēra prezidents. GARDEDIS.LV / VAIRĀK KĀ 8000 RECEPTES KATRAI DIENAI!

  Ja pēc ierobežojumu mīkstināšanas saslimstības ar Covid-19 rādītāji palielināsies, Ministru prezidentam būs jāprasa atsevišķu ministru demisija, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) preses konferencē žurnālistiem pauda Valsts prezidents Egils Levits. Tāpat Valsts prezidents norādīja, ka situācija valdībā ar lēmumu pieņemšanu un Covid-19 krīzes menedžmentu ir neapmierinoša. Viņa ieskatā, nav pieļaujams, ka ministri uzstājas kā savas nozares lobiji. Levits uzsvēra, ka Ministru kabinets ir atbildīgā institūcija, kurā ir jālemj par valsti kopumā, nevis par atsevišķām nozarēm. "Katra nozare savus jautājumus virza uz priekšu, piemēram, šajā gadījumā attiecībā uz ierobežojumu atcelšanu, neraugoties uz to, kādas būs sekas valstij," patlaban notiekošo komentēja valsts pirmā persona. Levits norādīja, ka, lemjot par ierobežojumu mīkstināšanu, jāņem vērā epidemioloģiskā situācija un ekspertu paustais, kuri skaidri brīdinājuši, ka ierobežojumu mazināšana radīs lielu

Pašreizējie stingrie Covid-19 pandēmijas dēļ noteiktie ierobežojumi, kas traucē dzīvi absolūti visiem, ir nepieciešami, bet, ja situācija neuzlabosies, ir iespējami vēl daži, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Valsts prezidents Egils Levits. Ir iespējami vēl daži pasākumi, ja palūko, kā rīkojas citas valstis, piemēram, dažas ir noteikušas "totālu lokdaunu jeb mājsēdi", sacīja prezidents. "Domāju, ka jaunais veselības ministrs un visa valdība lems, vai tas būs nepieciešams," teica Levits, aicinot iedomāties, kas būtu noticis, ja līdzšinējie ierobežojošie pasākumi nebūtu veikti. Neraugoties uz to, ka saslimstība patlaban ir augstā līmenī, tā "ne pārāk pieaug un arī ne pārāk samazinās", kas, viņaprāt, jau parāda, ka ieviestie ierobežojošie pasākumi ir zināmā mērā efektīvi. "Ir vēl daži pasākumi, kuri droši vien būs nepieciešami, ja šie skaitļi ilgākā laika posmā neies uz leju," atzina Levits. Jau ziņots, ka va

  Valsts prezidenta kancelejas vadība piektdien nosūtījusi vēstuli Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Mārtiņam Bondaram (AP), rosinot Valsts prezidenta Egila Levita atalgojumam 2021.gadā tomēr nepiemērot ikgadējo indeksāciju. Prezidenta birojā informēja, ka Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis ir vērsies pie Bondara saistībā ar Valsta prezidenta kancelejas iesniegto 2021.gada budžeta pieprasījumu. "Ņemot vērā pašreizējo situāciju, ko negatīvi ietekmējusi Covid-19 vīrusinfekcijas izplatība, Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Levita vārdā rosina Valsts prezidenta atalgojumam 2021.gadā nepiemērot ikgadējo indeksāciju un saglabāt to 2020.gadā noteiktajā apmērā," norādīja prezidenta birojā. Lai nodrošinātu vienotu atlīdzības sistēmu un valsts augstāko amatpersonu atlīdzības apmēra samērojamību un atbilstību Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktajiem mēnešalgas noteikšanas principiem, ik

  “Manis pēc” pašlaik Latvijā uz zināmu laiku varētu noteikt vēl stingrākus Covid-19 ierobežojumus, lai uz Ziemassvētkiem tos atkal varētu “palaist vaļīgāk”, šādu viedokli šorīt intervijā TV3 pauda Valsts prezidents Egils Levits. Politiķa vērtējumā, pavasara posmā Latvijas valdība uz Covid-19 pandēmiju reaģēja ļoti ātri, attiecīgi sekmes cīņā pret slimības izplatību bija labas. Vasarā slimības kontroles groži esot palaisti krietni brīvāk, īpaši attiecībā uz ceļošanu, un rudenī tas atspēlējies un no samērā labas pozīcijas Latvija virzās augstāku infekcijas rādītāju virzienā, vērtēja Levits, kurš uzskata, ka pēdējās nedēļās valdība uz slimības izplatību atkal reaģējusi gana adekvāti. Levita vērtējumā, Latvijā arī vasarā bijuši nepieciešami stingrāki noteikto ierobežojumu izpildes kontroles mehānismi. Prezidents atzīmēja, ka “visā Covid-19 sāgā” parādās arī labās ziņas, proti, parādās skaidras cerības uz vakcīnām. Levits paziņoja, ka ir pilnīgi pārliecināts, ka nākamā gada otrajā pusē Cov