Ej Tu Nost

Kopējais iedzīvotājiem un uzņēmējiem piešķirtais energoatbalsts Latvijā ir vai nu lielākais vai viens no lielākajiem starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, rēķinot procentos uz iekšzemes kopproduktu, šodien kopīgajā preses konferencē pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) norādīja Valsts prezidents Egils Levits. Valdības lēmumi ir ļoti svarīgi gan nodrošinot, ka apkurei būs pietiekami daudz dabasgāzes, gan arī sniedzot palīdzību tiem, kuriem būs grūti samaksāt par siltumu un elektroenerģiju, norādīja Levits. Kariņš līdzīgi norādīja, ka, ieviešot energocenu griestus iedzīvotājiem un uzņēmumiem, Latvijā ir viena no plašākajām atbalsta pakotnēm Eiropā. Rēķini būs mazāki gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem, kuriem tādā veidā tik palīdzēts saglabāt konkurētspēju pasaules tirgū, skaidroja premjers. Valdības vadītājs norādīja, ka energocenu kompensējošo pasākumu ieviešanu atbalsta arī uzņēmēju organizācijas, ar kurām sadarbībā tie tika izstrādāti. Kā ziņots, valdība otr

  Viena no automašīnu rindām Krievijā pie Gruzijas robežas stiepjas 16 kilometru garumā, liecina ASV uzņēmuma "Maxar Technologies" satelītu attēli. Desmitiem tūkstoši Krievijas pilsoņu bēg no savas valsts pēc tam, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21.septembrī izsludināja daļēju mobilizāciju. Uz Krievijas sauszemes robežām ar ārvalstīm ir izveidojušās garas automobiļu rindas. Par vienu no galvenajiem virzieniem, kuros dodas Krievijas pilsoņi, kas negrib karot Ukrainā, ir kļuvusi Kazahstāna. Pie Kazahstānas lielpilsētām Petropavlas, Oralas, Kostanajas un Atirau ir izveidojušās kilometriem garas Krievijas automašīnu rindas. Krievijas pilsoņu masveidīgas ierašanās dēļ pierobežas pilsētās ir sadārdzinājusies mājokļu noma un izbeigušās pieejamās naktsmītnes. Krievijas Federālais drošības dienests (FDD) ir nosūtījis bruņutransportieri uz Verhņijlarsas robežpunktu pie Gruzijas robežas gadījumam, ja tur sapulcējušies Krievijas pilsoņi mēģinātu izlauzties cauri. Lai gan šis ro

  Rēķini par gāzi un elektrību kļuvuši tik lieli, ka dažu restorānu un kafejnīcu īpašnieki jau izlēmuši savus uzņēmumus slēgt – pirms nonāk parādos. Citi vēl cer uz tūlītēju energoresursu cenu griestu noteikšanu. Ja ne, sekos lavīnveidīga ēstuvju slēgšana, kas vēlāk ietekmēs visu valsts ekonomiku, brīdina nozares pārstāvji, atsaucoties uz ReTV, ziņo  NRA . Restorānu “Vairāk saules” līdzīpašnieks, šefpavārs Endijs Bērziņš ReTV saka: “Es stāstu par viena restorāna rēķinu: bija 1800 eiro, sākās karš, un bija trīsarpus tūkstoši; jūnijā, jūlijā - piecarpus tūkstoši, un tas ir tikai par elektrību, Mēs saprotam - ir karš, ir grūti, labi, aizmirstam par peļņu, piepūšam vaigus, tam ir jāiziet cauri... Augusta rēķins ir 9200. Tas vienkārši noslauka veselo saprātu.” Endijs Bērziņš stāsta, ka elektrības rēķini kļuvusiši “astronomiski” par spīti tam, ka patēriņš dažādos veidos samazināts par aptuveni 10 procentiem. Iepriekš vēstīts, ka darbu pārtraukt nolēmusi Cēsīs populāra picērija. “...šī ir atv

  Vai ziņas par 90% piepildītām dabasgāzes krātuvēm Eiropā un gāzes cenu kritumu ļauj cerēt, ka gaidāmajā apkures sezonā rēķini nebūs tik lieli kā iepriekš prognozēts? Situāciju TV24 raidījumā "Nedēļa. Post scriptum" skaidro AS "Latvijas Gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. "Es domāju, ka lielā mērā tas būs atkarīgs no klimata - ja mums būs ļoti auksta ziema, tad mēs visi izjutīsim gāzes trūkumu. Tas, kas ir jāsaprot tīri saimnieciski - ja gaisa temperatūras pazeminās līdz -10°C, tad gāzes patēriņš pieaug divas reizes, ja -20°C, tad pat trīs un četras reizes. Ja mums būs maiga ziema, mēs tik ļoti neizjutīsim deficīta ietekmi, jo daudzas kompānijas un mājsaimniecības būs pārorientējušās, cilvēki mēģinās arī gāzi vairāk taupīt," prognozē A. Kalvītis. Taču "Latvijas Gāzes" vadītājs atceras 2016.gada ziemu, kad divas nedēļas temperatūra bija zem -20°C. Tad zņēmumam bija ļoti lielas grūtības pat ar pilnu gāzes krātuvi nodrošināt visa reģiona n