Ej Tu Nost

  Valdība nolēmusi līdz nākamā gada pavasarim pagarināt ierobežojumu termiņu Krievijas pilsoņu ieceļošanai Latvijā, ņemot vērā to, ka Krievijas izraisītais drošības apdraudējums turpinās. Ārlietu ministrija (ĀM) norāda, ka, ņemot vērā Krievijas sākto militāro iebrukumu Ukrainā, strauji audzis Krievijas pilsoņu skaits, kuri pa sauszemes robežu vēlējās ieceļot Eiropas Savienībā (ES). ES Padomes ārlietu ministru neformālajā sanāksmē Prāgā 2022.gada 30.augustā un 31.augustā tika panākta vienošanās, ka, ņemot vērā sarežģīto ietekmi uz robežvalstīm, dalībvalstis nacionālā līmenī var veikt pasākumus, lai ierobežotu ieceļošanu ES saskaņā ar Eiropas Parlamenta un ES Padomes regulu, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām. Ievērojot minēto vienošanos, Latvija, Igaunija, Lietuva un Polija koordinēti veica izmaiņas nacionālajos tiesību aktos, lai ierobežotu Krievijas pilsoņu, kuri ilgstoši ir atbalstījuši un turpina atbalstīt Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīma agresīvās darbības

  Bundestāga ārlietu komitejas priekšsēdētājs Mihaels Rots aicinājis veidot jaunu Eiropas drošības arhitektūru, kas balstītos Krievijas militārajā atturēšanā un tās politiskajā un ekonomiskajā izolēšanā. "Attiecībās ar Krieviju mums nepieciešams vairāk reālisma, nevis naivu mēģinājumu vēlamo uzdot par esošo," raksta Rots komentārā, kam svētdien jāparādās laikrakstā "Welt am Sonntag". Viņš uzskata, ka drošība Eiropā var pastāvēt "vienīgi pret Krieviju, nevis kopā ar to". "Nākotnē nedrīkst pastāvēt īpašs Vācijas ceļš ar Krieviju uz mūsu partneru rēķina Vidus un Austrumeiropā," uzsver politiķis, kurš pārstāv pie varas esošos sociāldemokrātus (SPD). Viņš norādījis uz rupjajām kļūdām, ko paša pārstāvētā partija pieļāvusi pagātnē un aicinājis Berlīni pārskatīt savu politiku pret Krieviju. Tajā pašā laikā Rots atzinis, ka SPD pamatoti lepojas ar pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados realizēto Villija Branta politiku "pārmaiņas caur tuvināšanos&q

  Eiropas Komisija (EK) ir ierosinājusi noteikt jaunas sankcijas Krievijas naftas eksportam saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, otrdien Vācijas ziņu aģentūrai DPA apstiprināja EK amatpersonas. Eiropas Savienības (ES) sestā sankciju pakete aizliegs uzņēmumiem Eiropas Savienībā pirkt naftu no Krievijas. Tai arī ir mērķis pakāpeniski izbeigt importu no ES uz Krieviju. Šī ir jaunākā ES sankciju kārta pret Krieviju, lai to sodītu par iebrukumu Ukrainā. Lēmums par to pieņemts pēc nedēļām ilgām ES iekšējām sarunām, jo dalībvalstīm jārēķinās ar ekonomiskām sekām. Vācija sākumā vadīja ES valstu pretestību Krievijas naftas embargo noteikšanai, neraugoties uz kritiku no Ukrainas puses, bet pēc alternatīvu naftas piegādes avotu nodrošināšanas sāka atbalstīt šo embargo. Vācijas ekonomikas ministrs Roberts Habeks pagājušonedēļ paziņoja, ka Berlīne astoņās nedēļās ir samazinājusi Krievijas naftas īpatsvaru savā naftas importā - no 35% pirms kara Ukrainā līdz 12% tagad. Kopš 24.februārī sākās Kri

  Baltkrievijas varasiestādes spers adekvātus soļus, atbildot uz sankcijām, ko Baltijas valstis noteikušas Baltkrievijas amatpersonām, pirmdien pavēstīja Baltkrievijas Ārlietu ministrija. "Mūsu Baltijas kaimiņi vēl arī ir aktivizējuši sankciju spirāli. Mēs iepriekš paziņojām, ka Baltkrievija būs spiesta īstenot adekvātus atbildes pasākumus attiecībā uz šādu soļu iniciatoriem. Un tas tiks darīts," teikts ministrijas preses sekretāra Anatolija Glaza paziņojumā. Baltkrievijā rūpīgi iepazinušies ar Lietuvas, Latvijas un Igaunijas paziņojumiem, viņš piebilda. "Lai arī kā tas būtu, tās ir mūsu kaimiņvalstis, tāpēc to viedoklis mums ir nozīmīgs. Kaut arī pēdējo pārsteidzīgo soļu gaismā, diemžēl, arvien mazāk un mazāk. Un ir bēdīgi to konstatēt," uzsvēra Glazs. Nav skaidrs, kādā veidā Baltijas valstu sankcijām būtu jāsekmē Baltkrievijas suverenitāte, norādīja amatpersona. "Mūsu neatkarīgās valsts vēsture daiļrunīgi apstiprina, ka jebkādi centieni sankciju ceļā ietekmēt