Pāriet uz galveno saturu

Kariņš: Neapstāsimies pie pabalstu izmaksas tikai ģimenēm ar bērniem

Ģimenes ar bērniem ir viena no Covid-19 krīzes vissmagāk skartajām sabiedrības grupām, tāpēc tieši tās tika izvēlētas kā pirmās, kas saņems vienreizēju beznosacījuma pabalstu, taču valdība pie tā neapstāsies – tiks sniegta palīdzība arī citām sabiedrības daļām, intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).



Viņš atgādināja, ka ar valdības un Krīzes vadības padomes lēmumu nesen tika izveidota Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupa, kuras uzdevums būs palīdzēt valdībai identificēt pārējās sabiedrības daļas, kurām šajā laikā visvairāk pietrūkst valsts atbalsta.

“Uzdevums ir palīdzēt valdībai identificēt, kur vēl ir tās cilvēku grupas, kurām mēs šobrīd nesniedzam palīdzību, bet kurām būtu jāsniedz palīdzība tieši Covid-19 laikā, un kā mēs varētu šajā sakarā samazināt kopējo nevienlīdzību valstī. Uzdevums skan vienkārši, bet mums ir virkne cilvēku, kas tagad pie tā risinājuma strādā. Kad risinājums būs, es to virzīšu valdībā apstiprināšanai,” solīja Kariņš.

Lūgts precizēt, vai tas nozīmē, ka līdzīgu pabalstu kā ģimenes ar bērniem varētu saņemt arī citas sabiedrības grupas, piemēram, pensionāri, valdības vadītājs atbildēja, ka vērtēs, kādi varētu būt iespējamie atbalsta veidi. “Mans mērķis ir identificēt tās iedzīvotāju grupas, kurām šobrīd visi pabalsti iet garām, bet kuri Covid-19 sakarā cieš,” norādīja premjers.

Kā ziņots, valdība otrdien atbalstīja grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas paredz ģimenēm par katru bērnu izmaksāt 500 eiro lielu vienreizēju atbalstu.

Kā aģentūru LETA informēja Labklājības ministrijas pārstāvis Egils Zariņš, šāds atbalsts pienāksies personai, kurai ir tiesības uz bērna kopšanas pabalstu par bērnu līdz viena gada vecumam, ģimenes valsts pabalstu vai piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti vai kurai sakarā ar bērna dzimšanu ir tiesības saņemt maternitātes pabalstu un bērns dzimis līdz ārkārtējās situācijas beigām.

Vienreizējo atbalstu par katru bērnu saņems arī tie, kuriem tiesības saņemt bērna kopšanas pabalstu līdz viena gada vecumam vai ģimenes valsts pabalstu ārkārtējās situācijas laikā.

Likuma grozījumi vēl būs jāpieņem Saeimai.




Avots: liepajniekiem.lv


GARDEDIS.LV / VAIRĀK KĀ 8000 RECEPTES KATRAI DIENAI!

Šī emuāra populārākās ziņas

Covid-19 pacientiem ļaus iet uz darbu arī ar pozitīvu Covid-19 testu

  Nenovērojot Covid-19 simptomus trīs dienas pēc kārtas, darba nespējas lapu pēc 14 dienām pacientam var aizvērt arī tad, ja Covid-19 tests joprojām uzrāda pozitīvu rezultātu, skaidroja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide. Aģentūrai LETA neoficiāli tika pausta neizpratne par gadījumu Saulkrastos, kur kāda bērnudārza pedagoģe baidās atgriezties darbā un aplipināt ar Covid-19 bērnus, jo viņai joprojām esot pozitīvs tests, bet ģimenes ārsts viņai nepagarina slimības lapu ilgāk par 21 dienu. Pamatojoties uz šobrīd pieejamo informāciju par Covid-19 norises gaitu un citu valstu pieredzi, atbildīgās valsts iestādes skaidro, ka Covid-19 pozitīvs pacients bez saslimšanas simptomiem nevar inficēt citus. Pašreizējā kārtība paredz, ka šādos gadījumos mediķiem, sociālajiem darbiniekiem un pedagogiem darba nespējas lapu var aizvērt pēc 21 dienas, ja netiek novēroti Covid-19 simptomi, neskatoties uz testa rezultātu. Pārējos gadījumos šis termiņš ir 14 dienas. Kā ziņots, minē

Valdībā diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu

  Valdībā iepriekš diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu, taču ministri izšķīrušies par šādas prasības nenoteikšanu, šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atklāja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV). Viņa skaidroja, ka valdībā bijusi diskusija noteikt ierobežojumus uz visu diennakts laiku un katru dienu, tomēr atzīts, ka "cilvēkiem tomēr ir jādodas uz darbu un ražošanas procesi arī nav pārtraucami". Līdz ar to tika nolemts koncentrēties uz aizliegumu atstāt dzīvesvietu, izņemot specifiskos gadījumos, aizvadītajās svētku brīvdienās un šajā nedēļas nogalē. Siliņa gan deputātiem neminēja, vai komandantstundu valdība varētu noteikt arī turpmākās nedēļas nogalēs. Jau ziņots, ka valstī noteiktie ar Covid-19 saistītie ierobežojumi būs spēkā līdz 25.janvārim, otrdien pēc valdības un Krīzes vadība padomes kopsēdes mediju pārstāvjus informēja Operatīvās vadības grupas vadītājs, Val

Viņķele: Pilnībā slēgtas skolas un veikali - tie varētu būt nākamie ierobežojumi

  Cilvēkiem nepietiekami rūpīgi ievērojot esošos Covid-19 ierobežojumus un turpinoties slimības izplatībai, Latvijā var nākties lemt par vēl stingrākiem ierobežojumiem veikaliem un pilnīgu pāreju uz attālinātām mācībām, šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP). Ministre vērtēja, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Covid-19 salīdzinājumā ar pavasari ir krietni mainījusies un cilvēki atsākuši daudz vairāk pārvietoties. Cilvēki vairs "nespēj baidīties" un daudzi vairs nenovērtējot Covid-19 kā nopietnu slimību. Pēc politiķes vārdiem, ja šāda tendence turpināsies, tad vienīgā iespēja būšot, piemēram, striktāk vērt ciet veikalus, līdzīgi kā citviet Eiropā, kur strādā tikai pārtikas veikali un aptiekas. Par to, vai nepieciešami jauni ierobežojumi veikalu darbam brīvdienās, valdība varētu lemt jau rīt, kad Ministru kabinets sanāks uz kopīgu sēdi ar Krīzes vadības padomi. Viņķele izteicās, ka viņai ļoti negribētos, lai valdība īst