Ej Tu Nost

  Minimālās algas apmērs ES dalībvalstīs atšķiras gandrīz septiņas reizes, pirktspējas līmenī – gandrīz trīs reizes. 13 Eiropas Savienības dalībvalstīs, kurās nosaka minimālās algas apmēru, 2022. gada janvārī tas bija mazāks par 1000 eiro mēnesī. REKLĀMA GARŠĪGAS RECEPTES KATRAI DIENAI!

No nākamā gada valstī minimālajai algai jābūt ne mazākai par 620 eiro. Tas Ministru kabinetam jānosaka noteikumos. Minimālās darba algas palielināšana ietekmēs arī citos tiesību aktos paredzēto regulējumu, kurā ir saistība ar minimālo algu kā atskaites summu. Par minimālās algas palielināšanu pretējus viedokļus ir pauduši darba devēji un arodbiedrības. Savukārt Eiropas Parlaments un Padome šoruden pieņēma direktīvu par adekvātu minimālo algu. REKLĀMA GARŠĪGAS RECEPTES KATRAI DIENAI! REKLĀMA  

  Valsts prezidents Egils Levits izsludinājis grozījumus Darba likumā, kas paredz, ka no nākamā gada 1.janvāra minimālā mēneša darba alga nav mazāka par 620 eiro, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Grozījumi Darba likumā paredz arī to, ka no 2024.gada 1.janvāra minimālā mēneša darba alga nav mazāka par 700 eiro. REKLĀMA GARŠĪGAS RECEPTES KATRAI DIENAI! REKLĀMA  

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Darba likumā, kas nosaka minimālās algas palielināšanu no 500 līdz 620 eiro no 2023.gada 1.janvāra. Tāpat grozījumi nosaka minimālo algu palielināt līdz 700 eiro no 2024.gada 1.janvāra. FM World produkti - Atlaides pirmos 3 mēnešus no 40%-60% eveikalā. 92 dienu laikā pēc pievienošanās FM WORLD Baltic Jums būs iespēja izmantot līdz pat 30% lielu atlaidi saviem pirkumiem. Jo ilgāk esat FM WORLD, jo mazāk maksājat par savu pasūtījumu! REKLĀMA GARŠĪGAS RECEPTES KATRAI DIENAI! REKLĀMA

  Nacionālajā trīspusējā sadarbības padomes sēdē (NTSP) sociālie partneri vienojušies par minimālas algas paaugstināšanu, informēja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) sabiedrisko attiecību speciāliste Sanita Birkenfelde. Labklājības ministrs Gatis Eglītis (K) rosināja minimālo darba algu nākamgad celt līdz 620 eiro, savukārt LBAS aicināja to paaugstināt līdz 640 eiro, atgādinot Saeimas Eiropas lietu komisijas vienprātīgi pieņemto lēmumu, kā arī to, ka pat pie šī paaugstinājuma nav ņemta vērā šī gada augstā inflācija un straujā pirktspējas krišanās. LBAS akcentēja, ka minimālās darba algas paaugstināšana neietekmēs Latvijas konkurētspēju salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju, bet paaugstinās zemu atalgoto darbinieku pirktspēju. Darbaspēka izmaksas šobrīd, darbiniekam saņemot minimālo algu, Latvijā ir 618 eiro, Lietuvā - 743 eiro un Igaunijā - 875 eiro. Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) norādīja, ka konceptuāli atbalsta minimālās algas attiecību pret vidējo darba samak

  Labklājības ministrija (LM) plāno nākt klajā ar piedāvājumu minimālo algu valstī turpmāk piesaistīt iepriekšējā gada faktiskajai vidējai algai, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" pastāstīja labklājības ministrs Gatis Eglītis (K). LM skatījumā, minimālā alga varētu būt puse jeb 50% no iepriekšējā gada vidējās algas. Šādu pieeju LM esot izvēlējusies jau tagad, piedāvājot 2023.gadā palielināt minimālo algu līdz 640 eiro, kas būtu puse no iepriekšējā gada vidējās algas - 1280 eiro. Ministrs sacīja, ka šis modelis jau esot pārrunāts arī ar dažiem sociālajiem partneriem, kuri tam pauduši atbalstu. "Mēs esam runājuši ar sociālajiem partneriem. No arodbiedrībām, protams, ir liels atbalsts. Ar Latvijas Darba devēju konfederāciju es vēl šodien arī tikšos," stāstīja politiķis, prognozējot, ka arī darba devēji droši vien kopumā piekrīt nepieciešamībai celt minimālo algu. Eglītis uzsvēra, ka Latvijas minimālās algas atšķirība pret Lietuvu un Igauniju jau

  Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šodien atbalstīja priekšlikumu izskatīšanai parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nodot vairāk nekā 10 000 pilsoņu parakstīto iniciatīvu par minimālās mēnešalgas palielināšanu no 500 eiro uz 630 eiro. Par to vēl būs jālemj Saeimai. Kā norāda iniciatīvas autori, Latvijā vēl aizvien ir viena no zemākajām minimālajām mēnešalgām Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, tajā skaitā, lielāka tā ir gan Lietuvā, gan Igaunijā. Iniciatīvas virzītājs Kristaps Toms Gūtmanis norāda, ka zemā minimālā mēnešalga ir iemesls vairākām iedzīvotāju sociālajām problēmām valstī un veicina plašu emigrāciju uz ārzemēm, kur ir labvēlīgāki finansiālie apstākļi. "Nepietiekamās minimālās mēnešalgas dēļ jaunieši pēc studijām Latvijas augstskolās, sevišķi ja viņi strādā valsts uzņēmumos, kā arī dažādu mazkvalificēto darbu veicēji pēc tehnikuma vai profesionālās vidusskolas, ir spiesti turpināt dzīvot vecāku ģimenē," pauž ierosinājuma pārstāvji. Inicia