Ej Tu Nost

  Jaunajai valdībai ir nekavējoties jāatbalsta Latvijas kultūra, teātris, prese un grāmatu izdošana, jo pārtikas, energoresursu un elektrības tarifu kāpums Latvijas lauku apvidos zemo algu saņēmējus pilnībā izputinās. Kā liecina CSP apkopotā statistika, tad dzīves līmeņa kritums minimālās algas saņēmējam šī gada rudenī bija par aptuveni 22%. Minimālā alga nav palielināta kopš 2021. gada janvāra. Vidējais patēriņa cenu pieaugums tikai pēdējā gada laikā (2022. gada septembris pret 2021. gada septembri) bija 22%. Tas nozīmē, ka tīri matemātiski minimālās algas saņēmējs šī gada septembrī varēja nopirkt (100%-22%= 78%) tikai aptuveni 78% no tā paša preču un pakalpojumu daudzuma, kādu varēja iegādāties pirms gada. Minimālās algas saņēmējam šī gada rudenī dzīves līmenis ir krities vismaz par vienu piekto daļu, salīdzinot ar pagājušā gada rudeni. Kā mainījās dzīves līmenis vidējās algas saņēmējam? Atbilstoši CSP datiem, 2022. gada jūnijā vidējā alga (1012 eiro) gada laikā (pret 2021. gada jūni

Latvijā 68% iedzīvotāju naudu pievilina ar māņticīgām metodēm, pavēstīja "Swedbank" pārstāvji, atsaucoties uz bankas Finanšu institūta veiktās aptaujas datiem. Tostarp aptaujā secināts, ka populārākās metodes ir monētas ielikšana jaunā makā - gan sev pērkot, gan otram dāvinot (24%), un "veiksmīgās" monētas vai banknotes nēsāšana līdzi ikdienā, ko piekopj katrs piektais aptaujātais. Tāpat gandrīz katrs piektais jeb 19% respondentu mājās nesvilpo, jo tad var nebūt naudas, un tikpat daudzi tur makā zivju zvīņas. Vēl 17% mājās audzē naudas koku, 16% aptaujāto pērk gana lielu maku, kurā ielikt banknotes, lai tās nebūtu jāloka uz pusēm, un tikpat daudzi atturas likt somu uz grīdas un, iepērkoties veikalā vai tirgū, neliek naudu pārdevējam rokā, bet gan uz galda. Starp Latvijas iedzīvotāju iecienītajām māņticīgajām metodēm ir arī sarkana naudas maka iegāde, lai nauda vairotos, čeku krāšana un dedzināšana, lai nauda atgrieztos, izvairīšanās no tādām frāzēm kā "nav naud

Latvijā vairāk nekā puse iedzīvotāju atbalstītu atteikšanos no viena un divu centu monētām, liecina 2022.gada pavasara Latvijas Bankas "Maksājumu radars". Latvijas Bankā arī atzīmē, ka pirmo reizi mērījumu vēsturē ideju par atteikšanos no mazas nominālvērtības - viena un divu centu - monētām apgrozībā atbalsta vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju. 2022.gada februārī viedokli, ka viena un divu centu monētas būtu izņemamas no apgrozības, pauda 51% aptaujāto, kamēr 43% uzskatīja, ka tās būtu atstājamas apgrozībā, bet 6% bija grūti formulēt viedokli. Iepriekšējā pētījumā 2021.gada augustā atteikšanos no mazo nominālvērtību monētām atbalstīja 43% iedzīvotāju, 50% pauda viedokli, ka viena un divu centu monētas atstājamas apgrozībā, bet 7% bija grūti komentēt. Latvijas Bankā uzsver, ka jau sāktas praktiskas un reālas darbības, lai samazinātu viena un divu centu monētu skaitu apgrozībā. Jau vairākus gadus Latvijas Banka nekaļ jaunas viena un divu centu monētas, bet apgrozībai nepiec

  "Skumji, ka neieklausās speciālistos, jo katra mērķgrupa ar kaut ko atšķiras, piemēram, ģimenes ar bērniem, kas atrodas sociālā dienesta redzeslokā, daļu no naudas iztērēs ne pēc nozīmes." Tik skeptiski par piešķirto 500 eiro pabalstu par katru bērnu ģimenēm spriež Gulbenes novada Sociālā dienesta vadītājs Jānis Antaņevičs. "Padomājiet, par sešiem bērniem saņems trīs tūkstošus eiro – tā ir ļoti liela summa, taču kovida laikā apavu, apģērbu un citi veikali, kur to varētu lietderīgi iztērēt, ir slēgti, internetā daudzi neprot iepirkties. Kur pabalsts aizies? Ja naudu nav kur likt, to nodzer," speciālists paudis izdevumā  "Mājas Viesis" . Antaņevičs uzskata, ka gudrāk būtu pabalstu ieskaitīt pašvaldības kontā – ģimene rakstītu iesniegumu par savām vajadzībām un dienests to piešķirtu. Pasākuma ēnas puses redz arī Latvijas mazākā novada Baltinavas Sociālā dienesta vadītāja Evita Pundure: "Bērniem un viņu vecākiem, kuriem attālinātais mācību process radīj

Kādai liepājniecei aizvadītajā nedēļā, it kā saņemot zvanu no bankas, izkrāpti trīs tūkstoši eiro. Kā informē Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvalde, Latvijā pēdējā gada laikā strauji pieaudzis noziegumu skaits, kuros no iedzīvotājiem dažādos veidos tiek izkrāpta nauda. Tā kā visbiežāk noziedznieki ir citu valstu piederīgie, krāpniecības shēmas atklāt ir ļoti grūti, bet naudas līdzekļus atgūt praktiski neiespējami. Avots: liepajniekiem.lv REKLĀMA REKLĀMA REKLĀMA REKLĀMA

  Jau ziņots, ka Valsts policija (VP) aizvien turpina saņemt iesniegumus no iedzīvotājiem, kuri iekrituši telefonkrāpnieku lamatās. Visbiežāk zvanītāji runā krievu valodā un uzdodas par banku darbiniekiem un cenšas izvilināt internetbankas pieejas datus, portālu informē VP pārstāve Madara Šeršņova. Marta sākumā Valsts policijā saņemta informācija no ventspilnieces par to, ka sarunas laikā ar nepazīstamu personu, no viņas tika iegūti internetbankas dati un no viņas kontu uz citu kontu tika pārskaitīti vairāk nekā 700 eiro. Kāda liepājniece informēja policiju par to, ka viņa saņēmusi zvanu no personas, kura uzdevās par bankas pārstāvi un informēja par aizdomīgām darbībām viņas bankas kontā un lūdza apliecināt viņas personas datus ar Smart ID. Pēc sarunas sieviete konstatēja, ka no viņas bankas konta tika noņemta nauda – 3000 eiro. Tāpat pagājušajā nedēļā kāds ventspilnieks saņēmis zvanu no personas, kura uzdevās par bankas darbinieku un paziņoja par aizdomīgu darījumu ar viņa bankas kont

Leģenda vēsta, kas ieteiks šo, būs bagāts 24 stundu laikā. Pamēģini, varbūt Tev paveicas. REKLĀMA REKLĀMA REKLĀMA REKLĀMA