Pāriet uz galveno saturu

Nodokļu izmaiņas skars visus

Plānotās izmaiņas visvairāk skars darba ņēmējus, jo, pārdalot nodokļu slogu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa uz sociālajām iemaksām, lielāks nodokļu slogs būs piemērojams visai algai (13 % (8+5)) un mazāks (18%/21%) ienākumam, no kura būs atskaitītas sociālās iemaksas un atvieglojumi.

Tas nozīmē, ka darbinieki ar mazāku algu saņems nedaudz vairāk, bet ar lielāku algu nedaudz vairāk pēc nodokļu atskaitīšanas. Papildus veidojas interesants fakts, ka ģimenēm ar apgādībā esošām personām ienākumi nedaudz samazināsies, neskatoties uz tā jau diezgan slikto demogrāfisko situāciju.

Papildus ir jāatzīmē, ka šobrīd ir sagatavots MK noteikumu projekts minimālas algas palielināšanai no 430 līdz 500 eiro, kas tiešā veidā skars uzņēmējus, īpaši reģionos.

Iespējams, izmaiņas skars uzņēmējus, kuru darbinieki nesaņem minimālas algas apmēru mēnesī. Proti, ja ir aprēķināta mazāka alga nekā valstī noteiktā minimālā alga (piemēram, pusslodze, stundu likmes), tad darba devējs maksās minimālo sociālo iemaksu apmēru 175 -185 eiro (atkarībā no tā, vai grozījumi par minimālo algu 500 eiro tiks pieņemti).

Visas plānotas izmaiņas algu nodokļos ir vērstas, lai sakārtotu budžeta ieņēmumus, bet tajā pat laikā, lai iznīcinātu kaut nedaudz atvieglotus režīmus fiziskajām personām. No 2021.gada visi nereģistrēti Autoratlīdzības saņēmēji maksās pilnus algas nodokļus un no 2023. gada arī visas pašnodarbinātas personas maksās pilnus algas nodokļus. Tas nozīmē, ka Latvija īsti nav un vēl vairāk nebūs pievilcīga valsts investīcijām tādās nozarēs, kur pamatizdevumi ienākuma gūšanai ir speciālista algas, piemēram, IT nozare.

Būtisku lomu preču eksportā spēlē pievienotās vērtības nodoklis, precīzāk, noteikta tā deklarēšanas normu izpilde dažādās valstīs. No 2021.gada ir paredzēti grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kuri ir ieviesti saskaņā ar vairākām ES Direktīvas 2006/112/EK izmaiņām attiecībā uz e-komercijas darījumiem. Ir paredzēti četru veidu režīmi, no kuriem Latvijas uzņēmējus visvairāk skars II – Savienības režīms jeb īpašs režīms preču tālpārdošanai ES, preču piegādēm, kas veiktas ar šādas piegādes veicinošas elektroniskas saskarsmes palīdzību, un pakalpojumiem, ko sniedz PVN maksātāji, kuri veic saimniecisko darbību ES, bet ne patēriņa dalībvalstī. Līdz šim, pārdodot preci Eiropā un pasaulē, izmantojot e-platformas (Amazon, Ebay) uzņēmumam būtu jāreģistrējas attiecīgajā valstī, ja tur izveidojas preču krājumi un notiek preču tirdzniecība. Ar jaunajām izmaiņām ir samazināts administratīvais slogs, un nebūs jāreģistrējas katrā valstī, kur prece tiek glabāta, protams, izpildoties dažiem nosacījumiem un ņemot vērā dažādus izņēmumus. Savukārt, ir jāņem vērā, ka tā nav valsts iniciatīva, bet gan pienākums ieviest ES direktīvā noteiktos noteikumus Latvijas normatīvajos aktos.

Papildus standarta uzņēmējdarbības nodokļiem tiek plānotas izmaiņas arī nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķinos, proti, kadastrālas vērtības pārrēķins, pietuvinot to tirgus cenai, kas stāsies spēkā no 2022.gada. Šobrīd tiek runāts par nepieciešamu NĪN likmju maiņu, bet tik un tā pēdējais vārds būs pašvaldībām - kā tās atbalstīs uzņēmējus savās teritorijās. Tomēr ir jau zināms, ka dažiem nekustamajiem īpašumiem nodoklis var palielināties pat līdz 7 reizēm. Pamatā visiem eksportētājiem ir nepieciešamas telpas ražošanas procesā. Kādam tās ir savas, kādam tās ir īrētas. Jebkurā gadījumā, ja nebūs NĪN izmaiņu, izdevumi pieaugs, un tad būs jautājums, cik Latvija ar savām precēm ir konkurētspējīga pasaules tirgos?

Pieaugot NĪN, katrs uzņēmējs vēlēsies saņemt atbilstošu pakalpojumu pretī: sakārtotu infrastruktūru, labākus apstākļus darbaspēkam (dzīvesvietas, skolas, bērnudārzi). Vai tas tiks nodrošināts paaugstinātas kadastrālas vērtības un līdz ar to NīN dēļ, par to šobrīd neviens nerunā.

Avots: db.lv

GARDEDIS.LV / VAIRĀK KĀ 8000 RECEPTES KATRAI DIENAI!

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Viņķele: Pilnībā slēgtas skolas un veikali - tie varētu būt nākamie ierobežojumi

  Cilvēkiem nepietiekami rūpīgi ievērojot esošos Covid-19 ierobežojumus un turpinoties slimības izplatībai, Latvijā var nākties lemt par vēl stingrākiem ierobežojumiem veikaliem un pilnīgu pāreju uz attālinātām mācībām, šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP). Ministre vērtēja, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Covid-19 salīdzinājumā ar pavasari ir krietni mainījusies un cilvēki atsākuši daudz vairāk pārvietoties. Cilvēki vairs "nespēj baidīties" un daudzi vairs nenovērtējot Covid-19 kā nopietnu slimību. Pēc politiķes vārdiem, ja šāda tendence turpināsies, tad vienīgā iespēja būšot, piemēram, striktāk vērt ciet veikalus, līdzīgi kā citviet Eiropā, kur strādā tikai pārtikas veikali un aptiekas. Par to, vai nepieciešami jauni ierobežojumi veikalu darbam brīvdienās, valdība varētu lemt jau rīt, kad Ministru kabinets sanāks uz kopīgu sēdi ar Krīzes vadības padomi. Viņķele izteicās, ka viņai ļoti negribētos, lai valdība īst

Covid-19 pacientiem ļaus iet uz darbu arī ar pozitīvu Covid-19 testu

  Nenovērojot Covid-19 simptomus trīs dienas pēc kārtas, darba nespējas lapu pēc 14 dienām pacientam var aizvērt arī tad, ja Covid-19 tests joprojām uzrāda pozitīvu rezultātu, skaidroja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide. Aģentūrai LETA neoficiāli tika pausta neizpratne par gadījumu Saulkrastos, kur kāda bērnudārza pedagoģe baidās atgriezties darbā un aplipināt ar Covid-19 bērnus, jo viņai joprojām esot pozitīvs tests, bet ģimenes ārsts viņai nepagarina slimības lapu ilgāk par 21 dienu. Pamatojoties uz šobrīd pieejamo informāciju par Covid-19 norises gaitu un citu valstu pieredzi, atbildīgās valsts iestādes skaidro, ka Covid-19 pozitīvs pacients bez saslimšanas simptomiem nevar inficēt citus. Pašreizējā kārtība paredz, ka šādos gadījumos mediķiem, sociālajiem darbiniekiem un pedagogiem darba nespējas lapu var aizvērt pēc 21 dienas, ja netiek novēroti Covid-19 simptomi, neskatoties uz testa rezultātu. Pārējos gadījumos šis termiņš ir 14 dienas. Kā ziņots, minētā

Viņķele paziņo, kad Latvijā būs jāatgriežas pie obligātas sejas masku nēsāšanas

  Pie obligātas sejas masku lietošanas noteiktās situācijās Latvijā varētu atgriezties, ja saslimstība ar Covid-19 tuvotos 20 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju, bet patlaban šis rādītājs ir zemāks par pieci, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP). Viņa skaidroja, ka "sejas maskas noteiktos scenārijos ir kā obligāta sastāvdaļa infekcijas ierobežošanai, bet pie tā inficēšanās līmeņa, kas Latvijā ir šobrīd, un tas vēl vakar bija zem pieciem [saslimšanas gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju], tad plaša sejas masku lietošana pagaidām nav nepieciešama". Tomēr, ja Latvija atgrieztos pie saslimstības rādītāja, kas tuvotos 20 saslimšanas gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju, tad sejas masku lietošanu atsevišķās situācijās atkal varētu noteikt par obligātu, un viena no pirmajām vietām, kur tās nāktos vilkt, varētu būt sabiedriskais transports, atzina veselības ministre. Politiķe gan uzsvēra, ka gadījumā, ja vajadzētu atgriezties pie obli