Pāriet uz galveno saturu

Ienākumu nav, bet nodokļi būs tāpat jāmaksā

Labklājības ministrijas (LM) un Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji šodien Saeimas Nodokļu politikas apakškomisijas deputātiem līdz galam neatbildēja uz parlamenta deputāta Mārtiņa Šteina (AP) jautājumu, cik samērīgi ir iedzīvotājiem, kuri nav izņēmumu grupās, noteikt obligātās minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksas par mēnešiem bez ienākumiem.


Reizē LM pārstāves apmēram stundu garajā sēdē sīki izklāstīja un sniedza plašas atbildes par to, kā praksē tiks īstenota obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu ieviešana.

Atbildot uz Šteina jautājumu, LM pārstāve skaidroja, ka "Labklājības ministrija izpilda tikai un vienīgi Ministru kabineta uzdevumus" un piebilda, ka papildu informācija ir atspoguļota FM informatīvajā ziņojumā

FM valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins atbildēja, ka, ja persona "ir darba attiecībās, tad par šo konkrēto mēnesi ir jāmaksā - tāds tas risinājums ir". Šteins gan vērsa uzmanību, ka liela sabiedrības daļa nesaprastu FM amatpersonas sniegto atbildi. Deputāts atkārtoti vaicāja par situāciju ar iemaksas veikšanu, ja darba attiecību nav.

Šņucins norādīja, ka, ja iedzīvotājs nebūs darba attiecībās vai nebūs reģistrējis saimniecisko darbību, tad uz viņu neattieksies minimālo iemaksu veikšana. LM pārstāve vērsa uzmanību, ka, ja pašnodarbinātais būs ieguvis trūcīgas personas statusu, kas nozīmē, ka viņa ienākumi nesasniedz likumā minēto, tad iedzīvotājam nebūs jāveic minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksas.

2021.gada valsts budžeta likumprojektu paketē iekļautie grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" paredz ieviest minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksas, nosakot arī personu kategorijas, uz kurām tās neattiecas.

Kā ziņots, minimālo obligāto iemaksu ieviešanas mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu valsts sociālās apdrošināšanas politiku, paredzot, ka par visiem nodokļu maksātājiem, kuri aktīvi piedalās ekonomiskajā dzīvē, obligātās iemaksas tiktu veiktas vismaz minimālu obligāto iemaksu līmenī. Tas ļautu arī novērst dažādo nodokļu režīmu izņēmuma modeļa izmantošanu nodokļu optimizācijai, norāda grozījumu autori.

Plānots, ka minimālo iemaksu objektu nepiemērotu notiesātajiem, kas tiek nodarbināti brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā, cilvēkiem, kuri ir sasnieguši vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kuriem ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi), personām ar I un II grupas invaliditāti un personām, kuru algas nodokļa grāmatiņā ir reģistrēts bērns, kurš nav sasniedzis trīs gadu vecumu.

Minimālo iemaksu objektu nepiemērotu arī cilvēkiem līdz 24 gadu vecumam, kuri mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē, izņemot laiku, kad attiecīgā persona ir pārtraukusi mācības vai studijas, personām, kuras nodarbina Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrēts darba devējs, personām, kuras ir pakļautas sociālās atstumtības riskam un kuras nodarbina darba devējs, kuram piešķirts sociālā uzņēmuma statuss, kā arī personām, kuras sniedz valsts finansētu pavadoņa (bērnam līdz 18 gadu vecumam) vai asistenta pakalpojumu vai pašvaldības finansētu aprūpes pakalpojumu bērnam līdz 18 gadu vecumam.

Ja tiks nolemts, ka minimālā alga valstī no 2021.gada 1.janvāra būs 500 eiro mēnesī, tad minimālo obligāto iemaksu apmērs būs ap 170 eiro mēnesī, ja no 2021.gada 1.janvāra tiek samazināta obligāto iemaksu likme par vienu procentpunktu.



Avots: bb.lv

GARDEDIS.LV / VAIRĀK KĀ 8000 RECEPTES KATRAI DIENAI!

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Covid-19 pacientiem ļaus iet uz darbu arī ar pozitīvu Covid-19 testu

  Nenovērojot Covid-19 simptomus trīs dienas pēc kārtas, darba nespējas lapu pēc 14 dienām pacientam var aizvērt arī tad, ja Covid-19 tests joprojām uzrāda pozitīvu rezultātu, skaidroja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide. Aģentūrai LETA neoficiāli tika pausta neizpratne par gadījumu Saulkrastos, kur kāda bērnudārza pedagoģe baidās atgriezties darbā un aplipināt ar Covid-19 bērnus, jo viņai joprojām esot pozitīvs tests, bet ģimenes ārsts viņai nepagarina slimības lapu ilgāk par 21 dienu. Pamatojoties uz šobrīd pieejamo informāciju par Covid-19 norises gaitu un citu valstu pieredzi, atbildīgās valsts iestādes skaidro, ka Covid-19 pozitīvs pacients bez saslimšanas simptomiem nevar inficēt citus. Pašreizējā kārtība paredz, ka šādos gadījumos mediķiem, sociālajiem darbiniekiem un pedagogiem darba nespējas lapu var aizvērt pēc 21 dienas, ja netiek novēroti Covid-19 simptomi, neskatoties uz testa rezultātu. Pārējos gadījumos šis termiņš ir 14 dienas. Kā ziņots, minē

Valdībā diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu

  Valdībā iepriekš diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu, taču ministri izšķīrušies par šādas prasības nenoteikšanu, šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atklāja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV). Viņa skaidroja, ka valdībā bijusi diskusija noteikt ierobežojumus uz visu diennakts laiku un katru dienu, tomēr atzīts, ka "cilvēkiem tomēr ir jādodas uz darbu un ražošanas procesi arī nav pārtraucami". Līdz ar to tika nolemts koncentrēties uz aizliegumu atstāt dzīvesvietu, izņemot specifiskos gadījumos, aizvadītajās svētku brīvdienās un šajā nedēļas nogalē. Siliņa gan deputātiem neminēja, vai komandantstundu valdība varētu noteikt arī turpmākās nedēļas nogalēs. Jau ziņots, ka valstī noteiktie ar Covid-19 saistītie ierobežojumi būs spēkā līdz 25.janvārim, otrdien pēc valdības un Krīzes vadība padomes kopsēdes mediju pārstāvjus informēja Operatīvās vadības grupas vadītājs, Val

Viņķele: Pilnībā slēgtas skolas un veikali - tie varētu būt nākamie ierobežojumi

  Cilvēkiem nepietiekami rūpīgi ievērojot esošos Covid-19 ierobežojumus un turpinoties slimības izplatībai, Latvijā var nākties lemt par vēl stingrākiem ierobežojumiem veikaliem un pilnīgu pāreju uz attālinātām mācībām, šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP). Ministre vērtēja, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Covid-19 salīdzinājumā ar pavasari ir krietni mainījusies un cilvēki atsākuši daudz vairāk pārvietoties. Cilvēki vairs "nespēj baidīties" un daudzi vairs nenovērtējot Covid-19 kā nopietnu slimību. Pēc politiķes vārdiem, ja šāda tendence turpināsies, tad vienīgā iespēja būšot, piemēram, striktāk vērt ciet veikalus, līdzīgi kā citviet Eiropā, kur strādā tikai pārtikas veikali un aptiekas. Par to, vai nepieciešami jauni ierobežojumi veikalu darbam brīvdienās, valdība varētu lemt jau rīt, kad Ministru kabinets sanāks uz kopīgu sēdi ar Krīzes vadības padomi. Viņķele izteicās, ka viņai ļoti negribētos, lai valdība īst