Pāriet uz galveno saturu

Latvijā gaidāms pārtikas cenu kāpums

 Neskatoties uz Covid -19 satricinājumiem valstī jau vesela gada garumā, pārtikas cenas nav piedzīvojušas dramatiskas izmaiņas, bet turpmāk jārēķinās ar cenu pieaugumu, aģentūru LETA informēja Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) vadītāja Ingūna Gulbe.



Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) rīcībā esošā informācija liecina, ka šogad salīdzinot ar aizvadīto gadu, būtiskākais cenu pieaugums lielveikalu ķēdēs bija apelsīniem, spageti, importa zemenēm, griķiem un margarīnam, bet samazinājums - dārzeņiem, svaigai gaļai un skābajam krējumam.

"Pagājušā gada beigās visā Eiropā bija ievērojams iepirkuma cenu kritums cūkgaļai un liellopu gaļai, kas bija redzams ar zemākām svaigas gaļas cenām Latvijas veikalos. Raugoties tuvākajā nākotnē, izskatās, ka mūs gaida pārtikas cenu pieaugums. Pasaulē ir augušas labības, eļļas un cukura cenas, kas ir izejviela daudzu pārtikas produktu ražošanai. Pieaugušas ir degvielas cenas un konteineru pārvadājumu izmaksas. Tāpat dažādi ar pandēmiju saistītie ražošanas šķēršļi veicina cenu pieaugumu," uzskata Gulbe.

Lielākais cenu pieaugums, kā norāda AREI pārstāvji, gada laikā bijis apelsīniem - tas audzis par 29% no 1,46 eiro par kilogramu 2020.gada martā līdz 1,89 eiro par kilogramu 2020.gadā. Līdzīga tendence novērojama ar spageti cenām, kas kāpušas par 22% no 0,77 eiro par kilogramu līdz 0,94 eiro par kilogramu, importa zemenēm par 21% no 6,29 eiro par kilogramu līdz 7,61 eiro par kilogramu, griķiem un margarīnam "Rama clasic" par 16%, attiecīgi no 1,57 eiro par kilogramu līdz 1,82 eiro par kilogramu, un no 1,20 eiro par 400 gramiem līdz 1,39 eiro par līdzīgu svaru. Savukārt ķiplokiem, mandarīniem, "Merrild" maltai kafijai un saulespuķu eļļai cenas pieaugušas par 13% attiecīgi no 4,15 eiro par kilogramu līdz 4,68 eiro par kilogramu, no 1,76 eiro par kilogramu līdz 1,98 eiro par kilogramu, no 12,20 eiro par kilogramu līdz 13,83 eiro par kilogramu un no 1,72 eiro par litru līdz 1,95 eiro par litru.

Savukārt vislielākais cenu samazinājums gada laikā ir bijis sīpoliem - tas samazinājies par 26% no 0,52 eiro par kilogramu 2020.gada martā līdz 0,38 eiro par kilogramu šī gada martā, kartupeļiem par 22% no 0,52 eiro par kilogramu līdz 0,41 eiro par kilogramu, liellopu gaļas filejai par 17% no 9,38 eiro par kilogramu līdz 7,83 eiro par kilogramu, galviņkāpostiem par 14% no 0,46 eiro par kilogramu līdz 0,40 eiro par kilogramu, batonam no kviešu miltiem, skābajam krējumam ar tauku saturu 15% apmērā un cūkgaļas šķiņķim par 13%, attiecīgi no 1,53 eiro par kilogramu līdz 1,33 eiro par kilogramu, no 3,63 eiro par kilogramu līdz 3,15 eiro par kilogramu un no 6,44 eiro par kilogramu līdz 5,59 eiro par līdzīgu svaru.

Gulbe skaidroja, ka cenu samazinājums dārzeņiem ir izskaidrojam ar to, ka Latvijā gan Eiropā šogad bija labas dārzeņu ražas, bet pieprasījums Covid-19 dēļ slēgto "HoReCa", arī "Skolas augļu" programmu dēļ ir samazinājies, kas izsaucis dārzeņu cenu ievērojamu samazinājumu. Veikalos esošās akcijas, kur, piemēram, burkāni maksā 12 eirocenti kilogramā, ir neadekvāti zema cena ražotājam.


Avots: bb.lv

REKLĀMA


REKLĀMA

Šī emuāra populārākās ziņas

Covid-19 pacientiem ļaus iet uz darbu arī ar pozitīvu Covid-19 testu

  Nenovērojot Covid-19 simptomus trīs dienas pēc kārtas, darba nespējas lapu pēc 14 dienām pacientam var aizvērt arī tad, ja Covid-19 tests joprojām uzrāda pozitīvu rezultātu, skaidroja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide. Aģentūrai LETA neoficiāli tika pausta neizpratne par gadījumu Saulkrastos, kur kāda bērnudārza pedagoģe baidās atgriezties darbā un aplipināt ar Covid-19 bērnus, jo viņai joprojām esot pozitīvs tests, bet ģimenes ārsts viņai nepagarina slimības lapu ilgāk par 21 dienu. Pamatojoties uz šobrīd pieejamo informāciju par Covid-19 norises gaitu un citu valstu pieredzi, atbildīgās valsts iestādes skaidro, ka Covid-19 pozitīvs pacients bez saslimšanas simptomiem nevar inficēt citus. Pašreizējā kārtība paredz, ka šādos gadījumos mediķiem, sociālajiem darbiniekiem un pedagogiem darba nespējas lapu var aizvērt pēc 21 dienas, ja netiek novēroti Covid-19 simptomi, neskatoties uz testa rezultātu. Pārējos gadījumos šis termiņš ir 14 dienas. Kā ziņots, minē

Valdībā diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu

  Valdībā iepriekš diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu, taču ministri izšķīrušies par šādas prasības nenoteikšanu, šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atklāja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV). Viņa skaidroja, ka valdībā bijusi diskusija noteikt ierobežojumus uz visu diennakts laiku un katru dienu, tomēr atzīts, ka "cilvēkiem tomēr ir jādodas uz darbu un ražošanas procesi arī nav pārtraucami". Līdz ar to tika nolemts koncentrēties uz aizliegumu atstāt dzīvesvietu, izņemot specifiskos gadījumos, aizvadītajās svētku brīvdienās un šajā nedēļas nogalē. Siliņa gan deputātiem neminēja, vai komandantstundu valdība varētu noteikt arī turpmākās nedēļas nogalēs. Jau ziņots, ka valstī noteiktie ar Covid-19 saistītie ierobežojumi būs spēkā līdz 25.janvārim, otrdien pēc valdības un Krīzes vadība padomes kopsēdes mediju pārstāvjus informēja Operatīvās vadības grupas vadītājs, Val

Viņķele: Pilnībā slēgtas skolas un veikali - tie varētu būt nākamie ierobežojumi

  Cilvēkiem nepietiekami rūpīgi ievērojot esošos Covid-19 ierobežojumus un turpinoties slimības izplatībai, Latvijā var nākties lemt par vēl stingrākiem ierobežojumiem veikaliem un pilnīgu pāreju uz attālinātām mācībām, šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP). Ministre vērtēja, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Covid-19 salīdzinājumā ar pavasari ir krietni mainījusies un cilvēki atsākuši daudz vairāk pārvietoties. Cilvēki vairs "nespēj baidīties" un daudzi vairs nenovērtējot Covid-19 kā nopietnu slimību. Pēc politiķes vārdiem, ja šāda tendence turpināsies, tad vienīgā iespēja būšot, piemēram, striktāk vērt ciet veikalus, līdzīgi kā citviet Eiropā, kur strādā tikai pārtikas veikali un aptiekas. Par to, vai nepieciešami jauni ierobežojumi veikalu darbam brīvdienās, valdība varētu lemt jau rīt, kad Ministru kabinets sanāks uz kopīgu sēdi ar Krīzes vadības padomi. Viņķele izteicās, ka viņai ļoti negribētos, lai valdība īst