Pāriet uz galveno saturu

Latvijas valstij kopumā „airBaltic” nāksies ieguldīt vismaz miljardu eiro

Interesanti, ar ko satiksmes ministrs Linkaits varētu pamatot savus nesenos izteikumus, ka viņš cer, ka AirBaltic vairs nevajadzēs ieguldīt. Manuprāt,  AirBaltic nāksies ieguldīt vismaz miljardu eiro, raksta kāds lasītājs.

Šī gada 11.martā Linkaits nāca klajā ar paziņojumu, ka “Latvijas aviācijas nozare ir spēcīga un konkurētspējīga, līdz ar to arī AirBaltic pozīcija ir spēcīga un nekādi finansiāli stimuli šai jomā nav vajadzīgi”.

Te jāsaka skaidri un gaiši – Linkaits vai nu ir nekompetents vai melis, jo tikai divas nedēļas vēlāk, 30.martā valdība jau izskata un arī atbalsta 150 miljonu eiro ieguldīšanu AirBaltic pamatkapitālā.

8. aprīlī premjers Kariņš paziņo, ka valstij ir ļoti daudz naudas, līdz ar ko 30. aprīlī valdība lemj palielināt atbalstu, bet nu jau 250 miljonus eiro apmērā.

24. aprīlī AirBaltic nāk klajā ar uzlabotu biznesa plānu krīzes pārvarēšanai, kura ietvaros paredzēts pašlaik izmantot tikai 22 lidmašīnas, bet turpināt iepirkt 30 jaunas Francijā bāzētā ražotāja Airbus lidmašīnas līdz 2024. gada nogalei.

Lai arī šobrīd kritums pasažieru pārvadājumos ir lielāks par 60%, jaunais biznesa plāns paredz jau 2025. gadā dubultot 2019. gadā pārvadāto pasažieru skaitu. Šādas aplēses gan šķiet pilnībā atrautas no realitātes, un doma, ka šādam scenārijam tic Satiksmes un Finanšu ministrijā, liek aizdomāties.

Pēc IATA domām pārvadājamo pasažieru skaits varētu atgriezties 2019. gada līmenī ne ātrāk kā 2024. gadā. Andris Vilks paredz Latvijas ekonomikas atveseļošanas divu gadu laikā, un cerams, ka viņam taisnība. Var jau būt, ka Covid pazudīs un šī ir laba iespēja kļūt par Eiropas flagmani aviopārvadājumos, bet līdz tam vēl ir jāizdzīvo.

Un šeit vēl šāds publikācijas fragments: „„AirBaltic vēsturiski ir lidsabiedrība, kurai ir par maz pašu kapitāla. Mēs savu attīstību vienmēr finansējam no aizdevumiem. Ja skatāmies globāli, tad AirBaltic finanšu svira ir viena no augstākajām nozarē, kas nozīmē to, ka papildu spējas aizņemties ir būtiski samazinātas,” sacīja Jakovļevs.

Arī 200 miljonu eiro iegūšana no obligācijām nāca ar nosacījumu, ka uzņēmums nedrīkst izdot nenodrošinātus aizdevumus. Pretējā gadījumā obligācijas var pieprasīt izpirkt pirms laika. “Tāpēc vienīgais risinājums krīzes laikā ir nevis aizdevums, bet ieguldījums pašu kapitālā,” pamatoja uzņēmuma pārstāvis.”

Tātad faktiski šis ir stāsts nevis par to, vai airBaltic nesīs peļņu, bet gan, kā tas spēs izpildīt savas saistības krīzes apstākļos bez turpmāka valsts atbalsta. Tie ir 420 miljoni eiro nākamo piecu gadu laikā, bet kopumā vairāk nekā 800 miljoni eiro.



Avots: puaro.lv

GARDEDIS.LV / VAIRĀK KĀ 8000 RECEPTES KATRAI DIENAI!

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Viņķele paziņo, kad Latvijā būs jāatgriežas pie obligātas sejas masku nēsāšanas

Pie obligātas sejas masku lietošanas noteiktās situācijās Latvijā varētu atgriezties, ja saslimstība ar Covid-19 tuvotos 20 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju, bet patlaban šis rādītājs ir zemāks par pieci, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Viņa skaidroja, ka "sejas maskas noteiktos scenārijos ir kā obligāta sastāvdaļa infekcijas ierobežošanai, bet pie tā inficēšanās līmeņa, kas Latvijā ir šobrīd, un tas vēl vakar bija zem pieciem [saslimšanas gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju], tad plaša sejas masku lietošana pagaidām nav nepieciešama".Tomēr, ja Latvija atgrieztos pie saslimstības rādītāja, kas tuvotos 20 saslimšanas gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju, tad sejas masku lietošanu atsevišķās situācijās atkal varētu noteikt par obligātu, un viena no pirmajām vietām, kur tās nāktos vilkt, varētu būt sabiedriskais transports, atzina veselības ministre.Politiķe gan uzsvēra, ka gadījumā, ja vajadzētu atgriezties pie obligāta…

Privātā automašīna no 2021. gada kļūs par bagātnieku privilēģiju

Milzu skandālu pērn izraisījusī iecere paaugstināt nodokļus, ar ko apliek lietotas automašīnas, beidzot guvusi skaitliskas aprises – tiks ieviests arī pilnīgi jauns nodoklis, kas būs saudzīgs pret dārgu elektroautomašīnu pircējiem, bet nežēlīgs pret Latvijas ekonomiskajiem apstākļiem daudz atbilstošāko lietotu iekšdedzes auto un arī moto parku. Lai amortizētu sadārdzinājumu, iedzīvotāji, visticamāk, atsāks braukt ar Igaunijā reģistrētām mašīnām.

Latvijas Transportlīdzekļu Tirgotāju Asociācija (LATTA) jau 2019.gadā aicināja Latvijas sabiedrību pievērst uzmanību un iestāties pret valdībā ierosinātajiem grozījumiem «Alternatīvo degvielu attīstības plānā 2017.-2020. gadam».Grozījumi paredz ar 2021. gadu ieviest transportlīdzekļu reģistrācijas nodokli ar fosilām degvielām darbināmiem transportlīdzekļiem un ieviest ierobežojumu reģistrēt/ieviest Latvijā transportlīdzekļus, kas vecāki par 3 gadiem vai kam tiek veikta otrreizējā reģistrācija. Ar 2025. gadu paredzēts ierobežot vai aizliegt jaun…

Nodokļu izmaiņas skars visus

Plānotās izmaiņas visvairāk skars darba ņēmējus, jo, pārdalot nodokļu slogu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa uz sociālajām iemaksām, lielāks nodokļu slogs būs piemērojams visai algai (13 % (8+5)) un mazāks (18%/21%) ienākumam, no kura būs atskaitītas sociālās iemaksas un atvieglojumi.

Tas nozīmē, ka darbinieki ar mazāku algu saņems nedaudz vairāk, bet ar lielāku algu nedaudz vairāk pēc nodokļu atskaitīšanas. Papildus veidojas interesants fakts, ka ģimenēm ar apgādībā esošām personām ienākumi nedaudz samazināsies, neskatoties uz tā jau diezgan slikto demogrāfisko situāciju.Papildus ir jāatzīmē, ka šobrīd ir sagatavots MK noteikumu projekts minimālas algas palielināšanai no 430 līdz 500 eiro, kas tiešā veidā skars uzņēmējus, īpaši reģionos.Iespējams, izmaiņas skars uzņēmējus, kuru darbinieki nesaņem minimālas algas apmēru mēnesī. Proti, ja ir aprēķināta mazāka alga nekā valstī noteiktā minimālā alga (piemēram, pusslodze, stundu likmes), tad darba devējs maksās minimālo sociālo iemaksu apm…