Ej Tu Nost

  Lai Rīgas pils Svētku zālē būtu iespējams „nodrošināt valstiski nozīmīgus, augsta līmeņa reprezentācijas pasākumus”, valsts prezidenta Egila Levita kanceleja viņa uzdevumā ir pieprasījusi un nākamā gada valsts budžeta projektā arī saņēmusi 183 921 eiro. Šogad Valsts prezidenta kancelejas tēriņiem budžetā bija paredzēts atvēlēt 5,5 miljonus eiro, un kancelejas mājas lapā atrodamajā „Budžeta paskaidrojumā par 2021. gadu” bija minēts, ka arī 2022. un 2023. gadā tēriņi būšot līdzīgi. Tie ir izrādījušies meli, - koā E. Levita kanceleja nākamgad vēlas tērēt 6,7 miljonus eiro, tātad par 1,2 miljoniem eiro vairāk nekā šogad. Jaunajā valsts budžeta projektā „prioritārajiem pasākumiem papildu piešķirtais finansējums” E. Levita kancelejai nākamajā gadā paredzēts 1,237 miljonu eiro apmērā, un nav runas tikai par prezidentam savajadzējušos flīģeli vien. Lai „stiprinātu sabiedrības izpratni par valsts prezidenta institūcijas nozīmi Latvijas valsts politiskajā sistēmā”, paredzēts iztērēt 40 000 eir

  Konstatējot "tehniskas neprecizitātes", valdība šodien veica vairākus labojumus rīkojumā "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", kas valdībā tika pieņemts 9.oktobrī. Lai novērstu rīkojuma interpretācijas iespējas, tika labotas neprecizitātes epidemioloģiskās drošības pasākumu prasībās darbinieku vakcinācijai pret Covid-19, pakalpojumu pieejamībā nevakcinētajiem, tirdzniecības un kultūras pasākumu organizēšanā. Personas bez Covid-19 sadarbspējīga sertifikāta klātienē varēs saņemt, piemēram, pasi, banku, kurpnieka un remonta pakalpojumus, ja to nav iespējams sniegt attālināti vai pakalpojuma sniegšana attālināti rada risku cilvēka pamattiesību nodrošināšanai. Tajās pakalpojuma sniegšanas vietās, kur vienam apmeklētājam pieejamā telpu platība ir mazāka par 15 kvadrātmetriem, pakalpojumus varēs saņemt un vienlaikus atrasties tikai viens apmeklētājs. Brīvdienās un svētku dienās tirdzniecības centros būs pieļaujama tikai vitāli svarīgo pakalpojumu, piemēram, banku sn

  Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA) un Latvijas Māsu asociācija (LMA) uzskata, ka pašreizējā situācija nepārprotami parāda valdības nespēju risināt krīzes situāciju valstī, tāpēc "likumsakarīga būtu valdības demisija un neatkarīgu profesionāļu valdības izveidošana". Kā aģentūru LETA informēja organizācijas, esošajā situācijā vienīgais veids, kā ierobežot nekontrolēto Covid-19 izplatību, ir nekavējoties un maksimāli ierobežot nevajadzīgus iedzīvotāju kontaktus. "Ierobežojumiem ir jābūt stingriem, skaidri saprotamiem, tūlītējiem un labi kontrolējamiem. Lēmumu pieņemšana nedrīkst būt novilcināta, tai jābūt operatīvai un konstruktīvai," pausts organizāciju paziņojumā presei. LĀB, LJĀA un LMA uzskata, ka valstī esošās ilgstoši smagās situācijas cēlonis ir valdības nespēja konstruktīvi un pārdomāti vadīt krīzi. "Valdības rīcība vairs nav tikai neizlēmīga, tā ir uzskatāma par nolaidīgu un noziedzīgu pret Latvijas iedzīvotājiem,"

  Koalīcija šodien ir panākusi vienošanos par 20 eiro kompensāciju izmaksu energoresursu izmaksu segšanai vakcinētiem senioriem, pirmdien pēc koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes atklāja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Viņš teica, ka partneri ir vienojušies par Finanšu un Labklājības ministriju izstrādāto vakcinācijas veicināšanas programmu, kas tieši tēmēta uz valsts senioriem. Premjers akcentēja, ka vecāka gadagājuma cilvēki ir vislielākā riska grupa, un šodien panākta vienošanās izmaksās noteiktu naudas summu vairāku mēnešu garumā vakcinētajiem senioriem. Tas arī sakrītot ar laiku, kad ievērojami pacēlušās energocenas, pauda premjers, piebilstot, ka tas būs atbalsts vecāka gada gājuma iedzīvotājiem ar šo izaicinājumu tikt galā. Arī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) piebilda, ka atbalsts būs pieejams ziemas aukstajos mēnešos, kad pieaugušas siltuma tarifa izmaksas. Viņš arī informēja, ka šodien panākts atbalsts Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumam, kurš par

  Šodien mūžībā aizgājis aktieris Guntis Skrastiņš, informēja SIA "Forte Production" valdes loceklis Jānis Kļaviņš. Viņš norādīja, ka Skrastiņa dzīves ceļš aizsācies 1954.gadā Ērgļos, Taurupē aizvadīta bērnība, pabeigta Taurupes astoņgadīgā skola. Aktiera tēvs strādāja par Taurupes stacijas priekšnieku. 1976.gadā Skrastiņš absolvēja Jaunatnes teātra aktieru kursu. Sekoja dienests padomju armijā, kur dziedāja karavīru ansamblī "Zvaigznīte". Bez darba Jaunatnes teātrī Skrastiņš attēlojis lomas arī filmās - "Trīs dienas pārdomām", "Spēle notiks tik un tā", dziedājis vairākās muzikālajās izrādēs, tai skaitā "Saule rasas pilienā", "Skroderdienas Silmačos", kā arī lugās ar Mārtiņa Brauna mūziku - "Mauglis", "Suns un kaķe". Pēc Jaunatnes teātra likvidēšanas strādājis Latvijas Televīzijā, savulaik vadījis populārus raidījumus "Tonis", "No pusvārda", "Latvieši pasaulē". Aktieris plaši p