Pāriet uz galveno saturu

Par 6 bērniem saņems 3000 eiro, bet apavu, apģērbu veikali slēgti ...

 "Skumji, ka neieklausās speciālistos, jo katra mērķgrupa ar kaut ko atšķiras, piemēram, ģimenes ar bērniem, kas atrodas sociālā dienesta redzeslokā, daļu no naudas iztērēs ne pēc nozīmes." Tik skeptiski par piešķirto 500 eiro pabalstu par katru bērnu ģimenēm spriež Gulbenes novada Sociālā dienesta vadītājs Jānis Antaņevičs.


"Padomājiet, par sešiem bērniem saņems trīs tūkstošus eiro – tā ir ļoti liela summa, taču kovida laikā apavu, apģērbu un citi veikali, kur to varētu lietderīgi iztērēt, ir slēgti, internetā daudzi neprot iepirkties. Kur pabalsts aizies? Ja naudu nav kur likt, to nodzer," speciālists paudis izdevumā "Mājas Viesis".

Antaņevičs uzskata, ka gudrāk būtu pabalstu ieskaitīt pašvaldības kontā – ģimene rakstītu iesniegumu par savām vajadzībām un dienests to piešķirtu.

Pasākuma ēnas puses redz arī Latvijas mazākā novada Baltinavas Sociālā dienesta vadītāja Evita Pundure:

"Bērniem un viņu vecākiem, kuriem attālinātais mācību process radījis papildu izdevumus – nepieciešami datori, telefoni, interneta pieslēgums –, pabalsts būs noderīgs, taču būs ģimenes, kuras šo naudu var iztērēt nelietderīgi, piemēram, iegādājoties alkoholu, cigaretes, tāpēc tieši riska ģimenēm no sociālā dienesta puses nepieciešams atbalsts finanšu plānošanā."

Divējāda attieksme pret pabalstiem ir Kuldīgas novada Sociālās palīdzības nodaļas vadītājai Madarai Brūklei:

"Prieks, ka valsts atbalsta iedzīvotājus, taču rodas jautājums, vai vienreizējs pabalsts spēj lāpīt ilgtermiņa caurumus un vai iedzīvotāji, īpaši sociālā dienesta klienti, pratīs šos līdzekļus objektīvi izlietot."

Jāpiebilst, ka ne visos sociālajos dienestos attieksme ir tik skeptiska.

Alūksnes novada Sociālo lietu pārvaldes vadītājas vietniece Ina Raipule uzskata, ka pabalsts bērniem ir labi mērķēts, par kuru varēs iegādāties lietas attālinātai mācību nodrošināšanai, jo ne visas ģimenes, kurās ir vairāki skolēni, spēj iegādāties katram savu datoru vai planšeti.

"Valsts sniegtais atbalsts šajā grūtajā laikā ir atbalstāms un apsveicams, jo tas spēj uzņēmumus pasargāt no bankrota un ģimenes neatstāj bez maizes rieciena," uzskata Bauskas novada Sociālā dienesta vadītāja Dina Romanovska.

"Šāds naudas pabalsts ir kā svaiga gaisa malks. No klientiem esam dzirdējuši labas, pārdomātas un praktiskas idejas, kā to izlietot, – daudzām ģimenēm ir garš vajadzību saraksts, arī seniori ir priecīgi, ka nav aizmirsti," spriež Rīgas domes Labklājības departamentā.



Avots: bb.lv


REKLĀMA

REKLĀMA


Šī emuāra populārākās ziņas

Covid-19 pacientiem ļaus iet uz darbu arī ar pozitīvu Covid-19 testu

  Nenovērojot Covid-19 simptomus trīs dienas pēc kārtas, darba nespējas lapu pēc 14 dienām pacientam var aizvērt arī tad, ja Covid-19 tests joprojām uzrāda pozitīvu rezultātu, skaidroja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide. Aģentūrai LETA neoficiāli tika pausta neizpratne par gadījumu Saulkrastos, kur kāda bērnudārza pedagoģe baidās atgriezties darbā un aplipināt ar Covid-19 bērnus, jo viņai joprojām esot pozitīvs tests, bet ģimenes ārsts viņai nepagarina slimības lapu ilgāk par 21 dienu. Pamatojoties uz šobrīd pieejamo informāciju par Covid-19 norises gaitu un citu valstu pieredzi, atbildīgās valsts iestādes skaidro, ka Covid-19 pozitīvs pacients bez saslimšanas simptomiem nevar inficēt citus. Pašreizējā kārtība paredz, ka šādos gadījumos mediķiem, sociālajiem darbiniekiem un pedagogiem darba nespējas lapu var aizvērt pēc 21 dienas, ja netiek novēroti Covid-19 simptomi, neskatoties uz testa rezultātu. Pārējos gadījumos šis termiņš ir 14 dienas. Kā ziņots, minē

Valdībā diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu

  Valdībā iepriekš diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu, taču ministri izšķīrušies par šādas prasības nenoteikšanu, šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atklāja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV). Viņa skaidroja, ka valdībā bijusi diskusija noteikt ierobežojumus uz visu diennakts laiku un katru dienu, tomēr atzīts, ka "cilvēkiem tomēr ir jādodas uz darbu un ražošanas procesi arī nav pārtraucami". Līdz ar to tika nolemts koncentrēties uz aizliegumu atstāt dzīvesvietu, izņemot specifiskos gadījumos, aizvadītajās svētku brīvdienās un šajā nedēļas nogalē. Siliņa gan deputātiem neminēja, vai komandantstundu valdība varētu noteikt arī turpmākās nedēļas nogalēs. Jau ziņots, ka valstī noteiktie ar Covid-19 saistītie ierobežojumi būs spēkā līdz 25.janvārim, otrdien pēc valdības un Krīzes vadība padomes kopsēdes mediju pārstāvjus informēja Operatīvās vadības grupas vadītājs, Val

Viņķele: Pilnībā slēgtas skolas un veikali - tie varētu būt nākamie ierobežojumi

  Cilvēkiem nepietiekami rūpīgi ievērojot esošos Covid-19 ierobežojumus un turpinoties slimības izplatībai, Latvijā var nākties lemt par vēl stingrākiem ierobežojumiem veikaliem un pilnīgu pāreju uz attālinātām mācībām, šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP). Ministre vērtēja, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Covid-19 salīdzinājumā ar pavasari ir krietni mainījusies un cilvēki atsākuši daudz vairāk pārvietoties. Cilvēki vairs "nespēj baidīties" un daudzi vairs nenovērtējot Covid-19 kā nopietnu slimību. Pēc politiķes vārdiem, ja šāda tendence turpināsies, tad vienīgā iespēja būšot, piemēram, striktāk vērt ciet veikalus, līdzīgi kā citviet Eiropā, kur strādā tikai pārtikas veikali un aptiekas. Par to, vai nepieciešami jauni ierobežojumi veikalu darbam brīvdienās, valdība varētu lemt jau rīt, kad Ministru kabinets sanāks uz kopīgu sēdi ar Krīzes vadības padomi. Viņķele izteicās, ka viņai ļoti negribētos, lai valdība īst