Pāriet uz galveno saturu

Levits tomēr atsakās no algas palielinājuma

 Valsts prezidenta kancelejas vadība piektdien nosūtījusi vēstuli Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Mārtiņam Bondaram (AP), rosinot Valsts prezidenta Egila Levita atalgojumam 2021.gadā tomēr nepiemērot ikgadējo indeksāciju.



Prezidenta birojā informēja, ka Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis ir vērsies pie Bondara saistībā ar Valsta prezidenta kancelejas iesniegto 2021.gada budžeta pieprasījumu.
"Ņemot vērā pašreizējo situāciju, ko negatīvi ietekmējusi Covid-19 vīrusinfekcijas izplatība, Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Levita vārdā rosina Valsts prezidenta atalgojumam 2021.gadā nepiemērot ikgadējo indeksāciju un saglabāt to 2020.gadā noteiktajā apmērā," norādīja prezidenta birojā.

Lai nodrošinātu vienotu atlīdzības sistēmu un valsts augstāko amatpersonu atlīdzības apmēra samērojamību un atbilstību Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktajiem mēnešalgas noteikšanas principiem, ikgadēji budžeta pieprasījumā Valsts prezidenta mēnešalgas apmērs tiek pieskaņots citu valsts augstāko amatpersonu - Ministru prezidenta, ministru, Valsts kontroliera, tiesībsarga, citu Saeimas iecelto un ievēlēto amatpersonu mēnešalgas izmaiņām saistībā ar ikgadējo indeksāciju.

Indeksācija tiek balstīta uz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, paredzot valsts institūciju amatpersonām un darbiniekiem mēnešalgu noteikt, izmainot bāzes mēnešalgas apmēru atbilstoši aprēķinātam valstī vidējās darba samaksas pieaugumam un piemērojot attiecīgu koeficientu.

Prezidenta birojā skaidroja, ka, ievērojot līdzšinējo praksi Valsts prezidenta mēnešalgas saskaņošanā ar citu valsts amatpersonu mēnešalgu izmaiņām un ņemot vērā, ka šāda indeksācija attiecībā uz minētajām amatpersonām jau ir iekļauta Saeimā iesniegtajā 2021.gada budžeta projektā, Valsts prezidenta kancelejas budžeta 2021.gadam pieprasījumā tika iekļauta arī Valsts prezidenta atlīdzības ikgadējā indeksācija.

Par valsts augstāko amatpersonu, to starpā Valsts prezidenta atalgojumu un reprezentācijas izdevumiem lemj Saeima, pieņemot ikgadējo valsts budžetu.

Jau ziņots, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 13.novembrī piekrita nākamajā gadā palielināt finansējumu Valsts kancelejai, kas tostarp paredz lielākus līdzekļus Valsts prezidenta atalgojumam un reprezentācijas izdevumiem.

Nākamā gada valsts budžeta likuma projektā sākotnēji tika paredzēts, ka izdevumi Valsts prezidenta atalgojumam mēnesī nepārsniegs 5960 eiro, bet reprezentācijas izdevumi mēnesī nepārsniegs 1192 eiro.

Savukārt komisija lēma par minēto summu palielināšanu, Valsts prezidenta mēnešalgai ļaujot nepārsniegt 6260 eiro, bet reprezentācijas izdevumiem - 1252 eiro.

Deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzsvēra, ka, lai arī viņa sākotnēji nopriecājās par to, ka nebija paredzēts finansējuma pieaugums, tagad izskatās, ka "tomēr kaut kādas drosmes un solidaritātes un empātijas trūkums iestājies", prezidentam krīzes apstākļos vēloties sev lielāku algu un reprezentācijas izdevumus.

Minēto priekšlikumu komisijas deputātu vairākums atbalstīja, taču par to vēl jālemj Saeimai.


Avots: bb.lv

GARDEDIS.LV / VAIRĀK KĀ 8000 RECEPTES KATRAI DIENAI!

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Covid-19 pacientiem ļaus iet uz darbu arī ar pozitīvu Covid-19 testu

  Nenovērojot Covid-19 simptomus trīs dienas pēc kārtas, darba nespējas lapu pēc 14 dienām pacientam var aizvērt arī tad, ja Covid-19 tests joprojām uzrāda pozitīvu rezultātu, skaidroja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide. Aģentūrai LETA neoficiāli tika pausta neizpratne par gadījumu Saulkrastos, kur kāda bērnudārza pedagoģe baidās atgriezties darbā un aplipināt ar Covid-19 bērnus, jo viņai joprojām esot pozitīvs tests, bet ģimenes ārsts viņai nepagarina slimības lapu ilgāk par 21 dienu. Pamatojoties uz šobrīd pieejamo informāciju par Covid-19 norises gaitu un citu valstu pieredzi, atbildīgās valsts iestādes skaidro, ka Covid-19 pozitīvs pacients bez saslimšanas simptomiem nevar inficēt citus. Pašreizējā kārtība paredz, ka šādos gadījumos mediķiem, sociālajiem darbiniekiem un pedagogiem darba nespējas lapu var aizvērt pēc 21 dienas, ja netiek novēroti Covid-19 simptomi, neskatoties uz testa rezultātu. Pārējos gadījumos šis termiņš ir 14 dienas. Kā ziņots, minētā

Valdībā diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu

  Valdībā iepriekš diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu, taču ministri izšķīrušies par šādas prasības nenoteikšanu, šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atklāja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV). Viņa skaidroja, ka valdībā bijusi diskusija noteikt ierobežojumus uz visu diennakts laiku un katru dienu, tomēr atzīts, ka "cilvēkiem tomēr ir jādodas uz darbu un ražošanas procesi arī nav pārtraucami". Līdz ar to tika nolemts koncentrēties uz aizliegumu atstāt dzīvesvietu, izņemot specifiskos gadījumos, aizvadītajās svētku brīvdienās un šajā nedēļas nogalē. Siliņa gan deputātiem neminēja, vai komandantstundu valdība varētu noteikt arī turpmākās nedēļas nogalēs. Jau ziņots, ka valstī noteiktie ar Covid-19 saistītie ierobežojumi būs spēkā līdz 25.janvārim, otrdien pēc valdības un Krīzes vadība padomes kopsēdes mediju pārstāvjus informēja Operatīvās vadības grupas vadītājs, Val

Viņķele: Pilnībā slēgtas skolas un veikali - tie varētu būt nākamie ierobežojumi

  Cilvēkiem nepietiekami rūpīgi ievērojot esošos Covid-19 ierobežojumus un turpinoties slimības izplatībai, Latvijā var nākties lemt par vēl stingrākiem ierobežojumiem veikaliem un pilnīgu pāreju uz attālinātām mācībām, šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP). Ministre vērtēja, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Covid-19 salīdzinājumā ar pavasari ir krietni mainījusies un cilvēki atsākuši daudz vairāk pārvietoties. Cilvēki vairs "nespēj baidīties" un daudzi vairs nenovērtējot Covid-19 kā nopietnu slimību. Pēc politiķes vārdiem, ja šāda tendence turpināsies, tad vienīgā iespēja būšot, piemēram, striktāk vērt ciet veikalus, līdzīgi kā citviet Eiropā, kur strādā tikai pārtikas veikali un aptiekas. Par to, vai nepieciešami jauni ierobežojumi veikalu darbam brīvdienās, valdība varētu lemt jau rīt, kad Ministru kabinets sanāks uz kopīgu sēdi ar Krīzes vadības padomi. Viņķele izteicās, ka viņai ļoti negribētos, lai valdība īst