Ukrainas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) dos tai tiesības nākamo septiņu gadu laikā saņemt aptuveni 186 miljardus eiro no bloka budžeta. Šādas aplēses sniegtas ES iekšējā pētījumā, vēsta laikraksts Financial Times.
Pētījums ir esošo noteikumu ekstrapolācija, kas, visticamāk, gan tiks mainīti līdz ar bloka paplašināšanu, norāda Financial Times.
Savukārt Ukraina, par kuras iestāšanos ES varētu sākt runāt jau šogad, kļūs par lielāko bloka budžeta līdzekļu saņēmēju. Tā notiks tāpēc, ka Ukraina būs nabadzīgākā ES dalībvalsts, bet lielākā lauksaimniecības tās produkcijas ražotāja.
Pašreizējie ES noteikumi paredz maksājumus nabadzīgākajām dalībvalstīm no Kohēzijas fonda (KF) un piešķīrumus valstīm saskaņā ar ES Kopējo lauksaimniecības politiku. 2021.-2027.gadā šīs divas kategorijas saskaņā ar pašreizējo plānu veidos 62% no bloka budžeta.
Tādējādi, ja Ukraina pievienosies, septiņu gadu laikā tā var pieprasīt 61 miljardu eiro no Kohēzijas fonda un 96,5 miljardus eiro vienotās lauksaimniecības politikas ietvaros - kopā 157,5 miljardus eiro tikai šajos divos punktos.
Šāda situācija novedīs pie tā, ka dažas valstis no budžeta saņēmējām kļūs par budžeta ziedotājiem jeb “neto maksātājiem” – tiem, kas budžetā iemaksā vairāk naudas, nekā no tā saņem.
"Visas dalībvalstis maksās vairāk un saņems mazāk," secināts pētījumā.
Turklāt valstis, kuras pašlaik saņem Kohēzijas fonda palīdzību, tostarp arī Čehija, Igaunija un Lietuva, vairs nevarēs saņemt šos maksājumus.
Avots: vs.lv
GARŠĪGAS RECEPTES KATRAI DIENAI!
REKLĀMA