Pāriet uz galveno saturu

Ģirģens vēlas izveidot Latvijā vienotu videonovērošanas tīklu

 Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) vēlas, lai Latvijā tiktu izveidots vienots videonovērošanas kameru tīkls visā Latvijas teritorijā, kas sekmētu noziegumu izmeklēšanas efektivitāti, un šī iecere atbalstīta viņa šodien sarīkotajā sanāksmē ar pašvaldībām par iekšējās drošības jautājumiem.



Preses konference ministrs stāstīja, ka panākta vienošanās par to, lai pašvaldības aktīvāk sadarbotos ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centru, izvērtējot iespēju pievienoties kopīgai platformai, lai veidotu "stabilu savietojamību ar videonovērošanas kamerām visā Latvijas teritorijā". Pašlaik nav zināms, kad šāds tīkls varētu būt izveidots.

Ģirģens vērtēja, ka sadarbība starp ministriju un pašvaldībām ir ļoti pozitīva, bet ir vairāki jautājumi, kas vēl jārisina, piemēram, par izmantoto tehnisko līdzekļu un iespēju savietojamību, veidojot datu regulai atbilstošu videonovērošanas tīklu, kas "ļautu augstāka līmenī garantēt iedzīvotāju drošību". "Es ceru, ka valsts drošība būs aktualitāte un prioritāte valstiskā līmenī," izteicās ministrs.

Arī Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Ģints Kaminskis vērtēja, ka sadarbība starp Iekšlietu ministriju un pašvaldībām bijusi gana veiksmīga, bet svarīgākais, lai šī sadarbība būtu vērsta uz to, lai iedzīvotāji dzīvotu pēc iespējams drošākā vidē.

Kaminskis atbalstīja ideju par vienotu videonovērošanas kameru tīklu un atgādināja, ka šāda veida videonovērošanu kameru sasaiste vairākās vietās Latvijā jau darbojas. Viņš izteica cerību, ka šis pakalpojums ar laiku kļūs lētāks.

Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas vadītājs Ģirts Beikmanis norādīja, ka liela daļa daudzdzīvokļu namu īpašnieku būtu gatavi investēt līdzekļus, lai uzstādīt videonovērošanas kameras savos pagalmos, bet vēlāk tos sasaistīt vienotā tīklā.

"Vienmēr atradīsies kāds, kuram nepatiks, ka viņš tiek filmēts, bet ir jāinformē iedzīvotāji, ka dati tiks glabāti tikai policijā un izmantoti nepieciešamības gadījumā," sacīja Beikmanis.

Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija) norādīja, ka ir jāpalielina finansējums visai iekšlietu nozarei.

Jau vēstīts, ka reaģējot uz futbola aģenta slepkavību Purvciemā, Ģirģens šodien sasauca sanāksmi par valsts iekšējo drošību. Slepkavība Purvciemā ir sekas tam, ka Latvijā strauji nepieciešams attīstīt vienotu videonovērošanas tīklu, lai policijai noziedzības apkarošanā un kārtības uzturēšanā būtu iespējams efektīvāk reaģēt, uzskata Ģirģens.

Ministrs par nepieciešamību pēc vienota videonovērošanas kameru tīkla izveides bija paziņojis arī 2020.gada vasarā pēc valdības sēdes, kurā tika atbalstīts Valsts policijas reorganizācijas plāns.

Avots: bb.lv

REKLĀMA


REKLĀMA

Šī emuāra populārākās ziņas

Covid-19 pacientiem ļaus iet uz darbu arī ar pozitīvu Covid-19 testu

  Nenovērojot Covid-19 simptomus trīs dienas pēc kārtas, darba nespējas lapu pēc 14 dienām pacientam var aizvērt arī tad, ja Covid-19 tests joprojām uzrāda pozitīvu rezultātu, skaidroja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide. Aģentūrai LETA neoficiāli tika pausta neizpratne par gadījumu Saulkrastos, kur kāda bērnudārza pedagoģe baidās atgriezties darbā un aplipināt ar Covid-19 bērnus, jo viņai joprojām esot pozitīvs tests, bet ģimenes ārsts viņai nepagarina slimības lapu ilgāk par 21 dienu. Pamatojoties uz šobrīd pieejamo informāciju par Covid-19 norises gaitu un citu valstu pieredzi, atbildīgās valsts iestādes skaidro, ka Covid-19 pozitīvs pacients bez saslimšanas simptomiem nevar inficēt citus. Pašreizējā kārtība paredz, ka šādos gadījumos mediķiem, sociālajiem darbiniekiem un pedagogiem darba nespējas lapu var aizvērt pēc 21 dienas, ja netiek novēroti Covid-19 simptomi, neskatoties uz testa rezultātu. Pārējos gadījumos šis termiņš ir 14 dienas. Kā ziņots, minē

Valdībā diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu

  Valdībā iepriekš diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu, taču ministri izšķīrušies par šādas prasības nenoteikšanu, šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atklāja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV). Viņa skaidroja, ka valdībā bijusi diskusija noteikt ierobežojumus uz visu diennakts laiku un katru dienu, tomēr atzīts, ka "cilvēkiem tomēr ir jādodas uz darbu un ražošanas procesi arī nav pārtraucami". Līdz ar to tika nolemts koncentrēties uz aizliegumu atstāt dzīvesvietu, izņemot specifiskos gadījumos, aizvadītajās svētku brīvdienās un šajā nedēļas nogalē. Siliņa gan deputātiem neminēja, vai komandantstundu valdība varētu noteikt arī turpmākās nedēļas nogalēs. Jau ziņots, ka valstī noteiktie ar Covid-19 saistītie ierobežojumi būs spēkā līdz 25.janvārim, otrdien pēc valdības un Krīzes vadība padomes kopsēdes mediju pārstāvjus informēja Operatīvās vadības grupas vadītājs, Val

Viņķele: Pilnībā slēgtas skolas un veikali - tie varētu būt nākamie ierobežojumi

  Cilvēkiem nepietiekami rūpīgi ievērojot esošos Covid-19 ierobežojumus un turpinoties slimības izplatībai, Latvijā var nākties lemt par vēl stingrākiem ierobežojumiem veikaliem un pilnīgu pāreju uz attālinātām mācībām, šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP). Ministre vērtēja, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Covid-19 salīdzinājumā ar pavasari ir krietni mainījusies un cilvēki atsākuši daudz vairāk pārvietoties. Cilvēki vairs "nespēj baidīties" un daudzi vairs nenovērtējot Covid-19 kā nopietnu slimību. Pēc politiķes vārdiem, ja šāda tendence turpināsies, tad vienīgā iespēja būšot, piemēram, striktāk vērt ciet veikalus, līdzīgi kā citviet Eiropā, kur strādā tikai pārtikas veikali un aptiekas. Par to, vai nepieciešami jauni ierobežojumi veikalu darbam brīvdienās, valdība varētu lemt jau rīt, kad Ministru kabinets sanāks uz kopīgu sēdi ar Krīzes vadības padomi. Viņķele izteicās, ka viņai ļoti negribētos, lai valdība īst