Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) veiktās analīzes apstiprinājušas, ka trīs savvaļas ūdensputni – divi paugurknābja gulbji un mazais baltais gārnis jeb zīda gārnis – mūspusē gājuši bojā putnu gripas dēļ, noskaidroja “Kurzemes Vārds”.
Jau pagājušās nedēļas sākumā iedzīvotāji uz Liepājas ezera ledus bija pamanījuši beigtus gulbjus.
“Regulāri eju pastaigās pa Golodova dambi. No sākuma īsti nevarēju saprast, vai putni ir beigti vai vienkārši nekustīgi guļ uz ledus. Ieraudzīju vienu, otru, trešo un ceturto līdzīgā paskatā un sapratu, ka kaut kas tomēr nav kārtībā. Paziņoju par to Dabas mājas darbiniecēm.
Pēc dažām dienām atkal devos uz dambi pastaigā un jau redzēju gulbja skeletu, vēl kādā vietā vārnas knābāja acīmredzami mirušo putnu.
Kas tam par iemeslu, varbūt putnu gripa?” pastāsta liepājnieks Arturs Serovs.
Vakar “Kurzemes Vārds” izpētīja Golodova dambja apkārtni un pamanīja vismaz astoņus beigtus gulbjus.
No dažiem pāri bija palikuši tikai skeleti, ar pāris līķiem mielojās vārnas, bet vēl divi izskatījās, ka bija gājuši bojā pavisam nesen.
PVD Dienvidkurzemes pārvaldes veterinārā inspektore Aivita Vītoliņa laikrakstam pastāstīja, ka par bojā gājušajiem gulbjiem Liepājā viņa jau esot informēta.
“Pagājušās nedēļas nogalē apsekojām Liepājas ezeru un pēc tam sešiem mirušajiem gulbjiem arī veicām analīzes.
Pirmā testēšana uzrādīja pozitīvu rezultātu diviem gulbjiem, proti, saslimšanu ar putnu gripu.
Vēl viens putnu gripas saslimšanas gadījums konstatēts Pāvilostas pusē – jūras piekrastes kāpu zonā bija atrasts beigts zīda gārnis, kuram arī analīzes uzrādīja saslimšanu ar putnu gripu. Par pārējiem gulbjiem, kuriem veiktas analīzes, pagaidām skaidrības nav. Putnu gripa tiem netika konstatēta, nāves iemesls visdrīzāk bijušas parazitāras slimības, ar kurām savvaļas putni slimo samērā bieži, it sevišķi, ja dzīves apstākļi nav labi. Vājākie putni aiziet bojā dabīgā atlasē,” skaidro A. Vītoliņa, piebilstot, ka, saņemot informāciju par beigtiem putniem, tā tiekot pārbaudīta – vietas apsekotas.
Arī vakar PVD veikuši pārbaudi Liepājas ezerā un par rezultātiem ziņošot tuvākajā laikā.
PVD sadarbojoties gan ar dzīvnieku patversmi “Lauvas sirds”, kuras pienākumos ietilpst beigto dzīvnieku savākšana, gan ar veterinārajām klīnikām, kur novārdzinātos putnus aizved, lai izvērtētu, ko ar tiem darīt tālāk.
Pavisam nesen A. Vītoliņa konsultējusi Liepājas pilsētas Pašvaldības policiju, kā rīkoties, ja atrasts putns, kurš izskatās lēnīgs un ir aizdomas par veselības problēmām.
“Tādās situācijās, ja putns ir dzīvs, kustas un nav redzamas traumas, dzīvniekus neaiztiekam. Tā patiešām var būt, ka putns ir noguris un viņam atkal jāuzkrāj spēki,” teic A. Vītoliņa.
“Jo vairāk vienā vietā atrasti beigti putni, jo lielāka iespējamība, ka notikusi saslimšana.
Vislabāk to mēs varam pārbaudīt gadījumos, ja putns gājis bojā nesen, bet, ja tas jau ir izpluinīts un sācis sadalīties, tad ir mazākas iespējas paņemt paraugus analīzēm. Ja mirušais putns ir sadalījies, tad tas ir arī mazāk infekciozs. Putns šo vīrusu visbiežāk izplata ar fekālijām vai izdalījumiem no nāsīm, kas nonāk ūdenī vai paliek uz barības. Tādā veidā notiek infekcijas pārnešana. Arī vārnas, knābājot tikko bojā gājušu putnu, var saslimt ar šo slimību,” turpina A. Vītoliņa, piebilstot, ka pašlaik PVD turpinot pētīt, cik šis konkrētais putnu gripas vīruss esot bīstams.
PVD pārstāve uzsver, ka putnu gripas izplatīšanos var veicināt pašreizējie laikapstākļi, proti, pieturoties salam, ūdenstilpēs tikai retās vietās palikuši vaļēji ūdeņi un tur jau pieminētie gulbji un pīles pulcējas lielākos baros.
“Cilvēku neapdomīga putnu barošana pulcēšanos tikai veicina un līdz ar to arī infekcijas izplatīšanos.
Iesaku putnus tomēr nebarot, jo tie paši spēj par sevi parūpēties,” saka A. Vītoliņa.
Tāpat viņa atgādina arī par mājputnu augsto inficēšanās bīstamību. “No saslimšanas nav pasargāta neviena putnu suga. Putnu gripa dažādos veidos var nonākt saimniecībās. Piemēram, izmantojot ūdeni, kur slimais putns ir peldējis. Mājputnu turētājiem šobrīd ir svarīgi ievērot visus profilakses pasākumus, lai vīruss nenonāktu saimniecībā. Pats saimnieks to var atnest līdz mājputniem, piemēram, ar apaviem. Arī šāda varbūtību jāņem vērā,” skaidro A. Vītoliņa.
Martā un aprīlī, kad sāksies pastiprināta putnu migrācija, problēma saistībā ar šo slimību varētu tikai samilzt, saka A. Vītoliņa, tas ir tikai sākums.
“Pret šo slimību vakcīnu nav, un, kā zināms, ja iesaistīti savvaļas putni, tad arī robežu iespējamai vīrusa izplatībai nav. Veidojas nelabvēlīga situācija, kuru būs grūti ietekmēt.”
Dzīvnieku patversmes “Lauvas sirds” vadītāja Nora Brūdere laikrakstam pastāstīja, ka pagaidām esot nācies savākt divus beigtus gulbjus, kuriem PVD arī veicis analīzes.
“Savācam tikai tos bojā gājušos putnus, kas atrodas krasta zonā, jo mums nav tāda aprīkojuma, lai droši varētu doties uz ledus. Jebkurš beigts gulbis mums ir jāsavāc, taču ne visiem iespējams veikt analīzes. Tie bojā gājušie putni, kas nenonāk PVD, tiek utilizēti. Mums ir sadarbība ar uzņēmumu Jelgavā, kas ar to nodarbojas,” saka N. Brūdere.
Avots: liepajniekiem.lv
GARDEDIS.LV / VAIRĀK KĀ 8000 RECEPTES KATRAI DIENAI!
