Pāriet uz galveno saturu

IeM par policista un robežsarga goda aizskaršanu rosina piemērot pat cietumsodu

 Iekšlietu ministrija (IeM) sagatavojusi grozījumus Krimināllikumā, kas par varas pārstāvja goda un cieņas aizskaršanu paredz brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu.



Grozījumi paredz, ka par varas pārstāvja goda un cieņas aizskaršanu, ja tas izpilda viņam uzliktos dienesta pienākumus sabiedriskās kārtības, drošības un valsts robežas apsardzības jomā, varēs piemērot brīvības atņemšanu līdz vienam gadam, piespiedu darbu vai naudas sodu.

IeM priekšlikums par kriminālatbildības atjaunošanu šādā nodarījumā jau izskanēja janvāra vidū Saeimas komisijā, tomēr tobrīd nekāda plašāka informācija netika sniegta.

Tagad IeM mājaslapā ievietotajā likumprojekta anotācijā skaidrots, ka pēdējā laikā, amatpersonām pildot dienesta pienākumus, veicot valstī noteikto Covid-19 izplatības ierobežojumu kontroli, arvien biežāk nākas saskarties ar gadījumiem, kad pret viņiem publiskā vietā tiek izrādīta necieņa, tiek aizskarts likumsargu gods un cieņa.

Piemēram, amatpersonas tiek aizskartas, lietojot rupjus un necenzētus vārdus, tiek saņemti draudi inficēt ar Covid-19. Īpaši minētās darbības izpaudās rīkotajās akcijās pret valstī noteiktajiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem un pret Covid-19 vakcināciju.

Šādas darbības apdraud Latvijas valsts pārvaldes institūciju normālu darbību. Ministrijas ieskatā šāda situācija nav pieļaujama.

IeM atgādina, ka līdz 2004.gada Krimināllikumā jau bija speciāla norma, kas paredzēja kriminālatbildību par neslavas celšanu varas pārstāvim vai citai valsts amatpersonai vai to goda aizskaršanu sakarā ar šīm personām uzlikto pienākumu pildīšanu.

IeM norāda, ka, aizskarot varas pārstāvja godu un cieņu, persona primāri vēršas pret valsts pārvaldi, kuru reprezentē šī valsts amatpersona, kas likumīgi pilda normatīvajos aktos paredzētās funkcijas.

Likumprojekts paredz, ka par cietušo šajā noziegumā tiks atzīts varas pārstāvis, kas nodrošina sabiedrisko kārtību, drošību un valsts robežas apsardzību, piemēram, policijas darbinieki un robežsargi.

Varas pārstāvju tiesiskās aizsardzības garantijas ir ietvertas arī, piemēram, likumā "Par policiju", kurā noteikts, ka policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis, un likumīgās prasības un rīkojumi, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda.

Tāpat IeM norāda, ka goda aizskaršana un cieņas pazemošana var notikt mutvārdos, kad cietušā vai kādas trešās personas klātbūtnē tiek izteikts cietušās personas fizisko, garīgo vai morālo īpašību novērtējums nepieklājīgā veidā vai tiek lietoti rupji vai lamu vārdi.

Goda aizskaršana un cieņas pazemošana var notikt arī rakstveidā. Goda aizskaršana un cieņas pazemošana var notikt arī ar darbību - iesitot pļauku, iespļaujot sejā, izdarot nepieklājīgus žestus.

IeM sagatavotā norma neierobežo personas tiesības brīvi paust viedokli, izteikt kritiku. Nosakot robežu starp tiesībām uz vārda brīvību un tiesībām uz goda un cieņas aizsardzību, nepieciešams nodrošināt līdzsvaru, lai nevienas no šīm tiesībām netiktu nesamērīgi ierobežotas.

IeM norāda, ka grozījumi tiks virzīti kā steidzami. Likumprojekta priekšlikumu iesniegšanas termiņš noslēdzās šonedēļ.

Ja IeM virzīs minēto redakciju, tad grozījumi būs jāskata valdībai un jāpieņem Saeimai.

Avots: bb.lv

GARDEDIS.LV / VAIRĀK KĀ 8000 RECEPTES KATRAI DIENAI!

Šī emuāra populārākās ziņas

Covid-19 pacientiem ļaus iet uz darbu arī ar pozitīvu Covid-19 testu

  Nenovērojot Covid-19 simptomus trīs dienas pēc kārtas, darba nespējas lapu pēc 14 dienām pacientam var aizvērt arī tad, ja Covid-19 tests joprojām uzrāda pozitīvu rezultātu, skaidroja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide. Aģentūrai LETA neoficiāli tika pausta neizpratne par gadījumu Saulkrastos, kur kāda bērnudārza pedagoģe baidās atgriezties darbā un aplipināt ar Covid-19 bērnus, jo viņai joprojām esot pozitīvs tests, bet ģimenes ārsts viņai nepagarina slimības lapu ilgāk par 21 dienu. Pamatojoties uz šobrīd pieejamo informāciju par Covid-19 norises gaitu un citu valstu pieredzi, atbildīgās valsts iestādes skaidro, ka Covid-19 pozitīvs pacients bez saslimšanas simptomiem nevar inficēt citus. Pašreizējā kārtība paredz, ka šādos gadījumos mediķiem, sociālajiem darbiniekiem un pedagogiem darba nespējas lapu var aizvērt pēc 21 dienas, ja netiek novēroti Covid-19 simptomi, neskatoties uz testa rezultātu. Pārējos gadījumos šis termiņš ir 14 dienas. Kā ziņots, minē

Valdībā diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu

  Valdībā iepriekš diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu, taču ministri izšķīrušies par šādas prasības nenoteikšanu, šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atklāja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV). Viņa skaidroja, ka valdībā bijusi diskusija noteikt ierobežojumus uz visu diennakts laiku un katru dienu, tomēr atzīts, ka "cilvēkiem tomēr ir jādodas uz darbu un ražošanas procesi arī nav pārtraucami". Līdz ar to tika nolemts koncentrēties uz aizliegumu atstāt dzīvesvietu, izņemot specifiskos gadījumos, aizvadītajās svētku brīvdienās un šajā nedēļas nogalē. Siliņa gan deputātiem neminēja, vai komandantstundu valdība varētu noteikt arī turpmākās nedēļas nogalēs. Jau ziņots, ka valstī noteiktie ar Covid-19 saistītie ierobežojumi būs spēkā līdz 25.janvārim, otrdien pēc valdības un Krīzes vadība padomes kopsēdes mediju pārstāvjus informēja Operatīvās vadības grupas vadītājs, Val

Viņķele: Pilnībā slēgtas skolas un veikali - tie varētu būt nākamie ierobežojumi

  Cilvēkiem nepietiekami rūpīgi ievērojot esošos Covid-19 ierobežojumus un turpinoties slimības izplatībai, Latvijā var nākties lemt par vēl stingrākiem ierobežojumiem veikaliem un pilnīgu pāreju uz attālinātām mācībām, šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP). Ministre vērtēja, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Covid-19 salīdzinājumā ar pavasari ir krietni mainījusies un cilvēki atsākuši daudz vairāk pārvietoties. Cilvēki vairs "nespēj baidīties" un daudzi vairs nenovērtējot Covid-19 kā nopietnu slimību. Pēc politiķes vārdiem, ja šāda tendence turpināsies, tad vienīgā iespēja būšot, piemēram, striktāk vērt ciet veikalus, līdzīgi kā citviet Eiropā, kur strādā tikai pārtikas veikali un aptiekas. Par to, vai nepieciešami jauni ierobežojumi veikalu darbam brīvdienās, valdība varētu lemt jau rīt, kad Ministru kabinets sanāks uz kopīgu sēdi ar Krīzes vadības padomi. Viņķele izteicās, ka viņai ļoti negribētos, lai valdība īst