Iekšlietu ministrija (IeM) sagatavojusi grozījumus Krimināllikumā, kas par varas pārstāvja goda un cieņas aizskaršanu paredz brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu.
Grozījumi paredz, ka par varas pārstāvja goda un cieņas aizskaršanu, ja tas izpilda viņam uzliktos dienesta pienākumus sabiedriskās kārtības, drošības un valsts robežas apsardzības jomā, varēs piemērot brīvības atņemšanu līdz vienam gadam, piespiedu darbu vai naudas sodu.
IeM priekšlikums par kriminālatbildības atjaunošanu šādā nodarījumā jau izskanēja janvāra vidū Saeimas komisijā, tomēr tobrīd nekāda plašāka informācija netika sniegta.
Tagad IeM mājaslapā ievietotajā likumprojekta anotācijā skaidrots, ka pēdējā laikā, amatpersonām pildot dienesta pienākumus, veicot valstī noteikto Covid-19 izplatības ierobežojumu kontroli, arvien biežāk nākas saskarties ar gadījumiem, kad pret viņiem publiskā vietā tiek izrādīta necieņa, tiek aizskarts likumsargu gods un cieņa.
Piemēram, amatpersonas tiek aizskartas, lietojot rupjus un necenzētus vārdus, tiek saņemti draudi inficēt ar Covid-19. Īpaši minētās darbības izpaudās rīkotajās akcijās pret valstī noteiktajiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem un pret Covid-19 vakcināciju.
Šādas darbības apdraud Latvijas valsts pārvaldes institūciju normālu darbību. Ministrijas ieskatā šāda situācija nav pieļaujama.
IeM atgādina, ka līdz 2004.gada Krimināllikumā jau bija speciāla norma, kas paredzēja kriminālatbildību par neslavas celšanu varas pārstāvim vai citai valsts amatpersonai vai to goda aizskaršanu sakarā ar šīm personām uzlikto pienākumu pildīšanu.
IeM norāda, ka, aizskarot varas pārstāvja godu un cieņu, persona primāri vēršas pret valsts pārvaldi, kuru reprezentē šī valsts amatpersona, kas likumīgi pilda normatīvajos aktos paredzētās funkcijas.
Likumprojekts paredz, ka par cietušo šajā noziegumā tiks atzīts varas pārstāvis, kas nodrošina sabiedrisko kārtību, drošību un valsts robežas apsardzību, piemēram, policijas darbinieki un robežsargi.
Varas pārstāvju tiesiskās aizsardzības garantijas ir ietvertas arī, piemēram, likumā "Par policiju", kurā noteikts, ka policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis, un likumīgās prasības un rīkojumi, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda.
Tāpat IeM norāda, ka goda aizskaršana un cieņas pazemošana var notikt mutvārdos, kad cietušā vai kādas trešās personas klātbūtnē tiek izteikts cietušās personas fizisko, garīgo vai morālo īpašību novērtējums nepieklājīgā veidā vai tiek lietoti rupji vai lamu vārdi.
Goda aizskaršana un cieņas pazemošana var notikt arī rakstveidā. Goda aizskaršana un cieņas pazemošana var notikt arī ar darbību - iesitot pļauku, iespļaujot sejā, izdarot nepieklājīgus žestus.
IeM sagatavotā norma neierobežo personas tiesības brīvi paust viedokli, izteikt kritiku. Nosakot robežu starp tiesībām uz vārda brīvību un tiesībām uz goda un cieņas aizsardzību, nepieciešams nodrošināt līdzsvaru, lai nevienas no šīm tiesībām netiktu nesamērīgi ierobežotas.
IeM norāda, ka grozījumi tiks virzīti kā steidzami. Likumprojekta priekšlikumu iesniegšanas termiņš noslēdzās šonedēļ.
Ja IeM virzīs minēto redakciju, tad grozījumi būs jāskata valdībai un jāpieņem Saeimai.
Avots: bb.lvGARDEDIS.LV / VAIRĀK KĀ 8000 RECEPTES KATRAI DIENAI!
