Pāriet uz galveno saturu

5 autovadītāju netikumi, kas apdraud sevi un apkārtējos



Automašīnu vadītāji pie stūres pamanās atvērt pārtikas iepakojumus, iestiprinaties, smēķēt cigaretes vai atjaunot dekoratīvo kosmētiku. Šī ir tikai maza daļa no ieradumiem, kurus nav ieteicams darīt, vadot automašīnu, jo tie apdraud ne tikai šofera, bet arī līdzbraucēju un citu satiksmē iesaistīto drošību. Par dažiem ieradumiem, no kuriem jācenšas atbrīvoties, Latvijas Radio 2 raidījumā “Garāžas sarunas” stāstīja auto pazinējs un eksperts Gints Gavers.

Runāšana pa mobilo telefonu

“Ir zinātniski pierādīts, ka brīdī, kad tu runā pa telefonu, tu zaudē 20 – 25% savas reakcijas,” ar statistikas datiem iepazīstināja Gints Gavers. Nokļūstot ekstrēmā situācijā, kad lēmums jāpieņem pus sekundes laikā, šoferis reaģē novēloti. Vēl viņš piebilda, ka cilvēka uzmanība sadalās – jāspēj izsekot ne tikai satiksmei, bet arī sarunai. Auto eksperts atgādināja, ka daudzās automašīnās tagad ir funkcija sarunāties, neturot rokās mobilo ierīci, bet, ja tādas nav, tad par pārdesmit eiro iespējams ierīkot.

Īsziņu rakstīšana

Cilvēki arvien vairāk izvairās no sarunāšanās, bet labprātāk raksta īsziņas. Daudzi pie automašīnas stūres lasa, raksta, pārlūko sociālos tīklus.

“Institūcija, kas Eiropā atbild par satiksmes drošības monitoringu, aprēķinājusi, ka aizvadītajā gadā visā Eiropā bojā gājuši ap 10 tūkstošiem cilvēku, kas lietojuši mobilos telefonus pie stūres,” atklāja Gavers.

Drošības jostu nelietošana

Daudzi joprojām uzskata, ka drošības jostas izgudrotas, lai  ierobežotu cilvēktiesības un brīvību. “Anglijā 27% no visiem bojāgājušajiem nav bijuši piesprādzējušies,” Anglijas satiksmes drošības iestādes datus pavēstīja Gints Gavers. Cilvēki atrod iespējas, kā ignorēt vai atslēgt automašīnas signalizēšanu, kura atgādina par piesprādzēšanos.

Skaļa mūzika

Žurnālists Aldis Bite bijis liecinieks vairākiem satiksmes negadījumiem, kuri radušies, jo šofera uzmanību novērsusi skaļa mūzika.

“Skaļa mūzika padara cilvēku vairāk uz sevi orientētu un ir mazāks ārējās pasaules impulss,” norādīja Bite. Auto eksperts atzina, ka skaļas mūzika novērš uzmanību un samazina rekcijas laiku.

Nogurums

Vadīt automašīnu, ja jūtams nogurums vai nav izgulējies, ir bīstami. Ieteicams piestāt, piemēram, degvielas uzpildes stacijā un pagulēt kaut 15 minūtes. Nav vēlams izvēlēties nepārredzamu ceļa malu.

Gints Gavers iepazīstināja ar Eiropas satiksmes drošības pārraudzības organizācijas datiem: “Aizvadītajā gadā Eiropā aizmigšanas dēļ notikušas 72 tūkstoši autoavārijas, no kurās diemžēl 800 cilvēku gājuši bojā, bet 44 tūkstoši ievainoti.” Speciālisti neieteca šādos gadījumos cīnīties ar miegu, dzerot enerģijas dzērienu, kafiju, tēju vai skaļi klausoties mūziku.

GARDEDIS.LV / VAIRĀK KĀ 8000 RECEPTES KATRAI DIENAI!

Šī emuāra populārākās ziņas

Covid-19 pacientiem ļaus iet uz darbu arī ar pozitīvu Covid-19 testu

  Nenovērojot Covid-19 simptomus trīs dienas pēc kārtas, darba nespējas lapu pēc 14 dienām pacientam var aizvērt arī tad, ja Covid-19 tests joprojām uzrāda pozitīvu rezultātu, skaidroja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide. Aģentūrai LETA neoficiāli tika pausta neizpratne par gadījumu Saulkrastos, kur kāda bērnudārza pedagoģe baidās atgriezties darbā un aplipināt ar Covid-19 bērnus, jo viņai joprojām esot pozitīvs tests, bet ģimenes ārsts viņai nepagarina slimības lapu ilgāk par 21 dienu. Pamatojoties uz šobrīd pieejamo informāciju par Covid-19 norises gaitu un citu valstu pieredzi, atbildīgās valsts iestādes skaidro, ka Covid-19 pozitīvs pacients bez saslimšanas simptomiem nevar inficēt citus. Pašreizējā kārtība paredz, ka šādos gadījumos mediķiem, sociālajiem darbiniekiem un pedagogiem darba nespējas lapu var aizvērt pēc 21 dienas, ja netiek novēroti Covid-19 simptomi, neskatoties uz testa rezultātu. Pārējos gadījumos šis termiņš ir 14 dienas. Kā ziņots, minē

Valdībā diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu

  Valdībā iepriekš diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu, taču ministri izšķīrušies par šādas prasības nenoteikšanu, šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atklāja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV). Viņa skaidroja, ka valdībā bijusi diskusija noteikt ierobežojumus uz visu diennakts laiku un katru dienu, tomēr atzīts, ka "cilvēkiem tomēr ir jādodas uz darbu un ražošanas procesi arī nav pārtraucami". Līdz ar to tika nolemts koncentrēties uz aizliegumu atstāt dzīvesvietu, izņemot specifiskos gadījumos, aizvadītajās svētku brīvdienās un šajā nedēļas nogalē. Siliņa gan deputātiem neminēja, vai komandantstundu valdība varētu noteikt arī turpmākās nedēļas nogalēs. Jau ziņots, ka valstī noteiktie ar Covid-19 saistītie ierobežojumi būs spēkā līdz 25.janvārim, otrdien pēc valdības un Krīzes vadība padomes kopsēdes mediju pārstāvjus informēja Operatīvās vadības grupas vadītājs, Val

Viņķele: Pilnībā slēgtas skolas un veikali - tie varētu būt nākamie ierobežojumi

  Cilvēkiem nepietiekami rūpīgi ievērojot esošos Covid-19 ierobežojumus un turpinoties slimības izplatībai, Latvijā var nākties lemt par vēl stingrākiem ierobežojumiem veikaliem un pilnīgu pāreju uz attālinātām mācībām, šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP). Ministre vērtēja, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Covid-19 salīdzinājumā ar pavasari ir krietni mainījusies un cilvēki atsākuši daudz vairāk pārvietoties. Cilvēki vairs "nespēj baidīties" un daudzi vairs nenovērtējot Covid-19 kā nopietnu slimību. Pēc politiķes vārdiem, ja šāda tendence turpināsies, tad vienīgā iespēja būšot, piemēram, striktāk vērt ciet veikalus, līdzīgi kā citviet Eiropā, kur strādā tikai pārtikas veikali un aptiekas. Par to, vai nepieciešami jauni ierobežojumi veikalu darbam brīvdienās, valdība varētu lemt jau rīt, kad Ministru kabinets sanāks uz kopīgu sēdi ar Krīzes vadības padomi. Viņķele izteicās, ka viņai ļoti negribētos, lai valdība īst