Pāriet uz galveno saturu

Drīkstēs ražot alkoholu daudzdzīvokļu mājā

 Turpmāk Liepājā daudzdzīvokļu namu nedzīvojamās telpās drīkstēs iekārtot mazās alkoholisko dzērienu darītavas, tiesa, izpildot noteiktus nosacījumus.



Pagājušajā nedēļā Liepājas pilsētas dome grozīja saistošos noteikumus “Par kārtību, kādā tiek izsniegta atļauja vīna, raudzēto dzērienu, dzērienu, starpproduktu vai pārējo alkoholisko dzērienu ražošanai Liepājā”.

Līdz šim noteikumi paredzēja, ka ražošanu neatļauj daudzdzīvokļu mājās. Taču nu radies pirmais precedents, kad kāds uzņēmējs lūdzis šādu iespēju rast. Adresi un uzņēmumu pašvaldības Juridiskās daļas vadītāja Dace Arāja neatklāj, bet skaidro, ka jau vasarā šāds iesniegums saņemts un domei bija pienākums to izskatīt.

“Pašlaik tas ir tikai viens konkrēts gadījums, bet šie noteikumi ir vērsti uz visu pilsētu. Konkrētais uzņēmējs savam iesniegumam jau pievienojis arī mājas iedzīvotāju piekrišanu šādai darbībai. Ļoti svarīgi, lai iedzīvotāji saprastu: ja viņi piekrīt, tad kam tieši dod piekrišanu.” Diskusijas par noteikumu grozījumiem pašvaldībā notikušas vairākus mēnešus, konsultējoties arī ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

Apspriests, vai šādu darbību pieļaut vispār vai tikai atsevišķās vietās? Atļaut darītavu tikai kādā vienā pilsētas daļā, bet citā to liegt, trūkstot argumentu: “Tad varētu teikt, ka pārējie ir diskriminējošā stāvoklī pret šo konkrēto vietu,” D. Arāja turpina skaidrojumu, “līdz ar to secināts, ka tas ir pieļaujams jebkurā pilsētas daļā.”

Domes nu apstiprinātie grozījumi paredz, ka alkoholisko dzērienu ražošana daudzdzīvokļu mājas nedzīvojamās telpās ir pieļaujama, ja tam piekritusi vairāk nekā puse no mājas kopīpašnieku.

Lai veiktu ražošanu, nepieciešams, lai tās telpas ir konstruktīvi nodalītas no citu īpašnieku telpām un iekļūšanai ražotnē netiktu izmantotas mājas koplietošanas telpas.

Ražošanu atļauts iekārtot tikai tad, ja “nedzīvojamās telpas atbilst būvniecības un citos tiesību aktos noteiktajām ventilācijas, ugunsdrošības, pieļaujamā trokšņa līmeņa nepārsniegšanas, piesārņojošo darbību izraisīto smaku novēršanas un mazināšanas prasībām un citām normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, kas saistītas ar sabiedrības tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē”, minēts noteikumos.

Vairāki deputāti domes sēdē uztraucās, vai ražošana neradīs pārliekas smakas un trokšņus un kā iedzīvotājiem tad varēs palīdzēt? D. Arāja aicina iedzīvotājus pievērst uzmanību ražošanas iecerei, ja tāda rodas, tieši tad, kad ideja tiek attīstīta un kad notiek projekta saskaņošana būvvaldē: “Šis ir tas mirklis, kad ir jāskatās, lai tiktu ievērotas un nepārkāptas šīs normas.”

Deputāte Ludmila Rjazanova uzskata, ka šāda ražotne pazeminās dzīvokļu īpašumu vērtību. Viņa rosināja tādu ieceri atļaut tikai tad, ja visi iedzīvotāji tai piekrīt, savukārt viņas kolēģis Pāvels Sereda sacīja, ka pietiktu, ja 70 procenti dzīvokļu īpašnieku dotu atļauju, un, “ja visas normas tiek ievērotas, viņam nebūtu iebildumu”, lai gan viņu uztrauc, vai ražotne lietotu mājas kopīgo ventilāciju vai ne, jo virtuves ventilācijā uzkrājas tauki un tas var sekmēt aizdegšanos.

Vilnis Vitkovskis aicināja, ka ir jāatrod kompromiss starp iedzīvotājiem un uzņēmējdarbību, bet arī “jāpieļauj kāds atpakaļgājiens”. P. Sereda un L. Rjazanova raizējās arī par trokšņiem un smakām, un kā to visu varētu izmērīt. Domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis mierināja, ka pašvaldības policijai ir trokšņu mērīšanas ierīce. Viņš teica: “Pieļauju, ka tas būs pietiekoši reti vai pat ļoti reti, [kad kāds uzņēmums ar šādu uzņēmējdarbības rosinājumu nāks klajā].” Deputāti grozījumus pieņēma ar vienpadsmit balsīm par. Četri bija pret.



Avots: liepajniekiem.lv


GARDEDIS.LV / VAIRĀK KĀ 8000 RECEPTES KATRAI DIENAI!

Šī emuāra populārākās ziņas

Covid-19 pacientiem ļaus iet uz darbu arī ar pozitīvu Covid-19 testu

  Nenovērojot Covid-19 simptomus trīs dienas pēc kārtas, darba nespējas lapu pēc 14 dienām pacientam var aizvērt arī tad, ja Covid-19 tests joprojām uzrāda pozitīvu rezultātu, skaidroja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide. Aģentūrai LETA neoficiāli tika pausta neizpratne par gadījumu Saulkrastos, kur kāda bērnudārza pedagoģe baidās atgriezties darbā un aplipināt ar Covid-19 bērnus, jo viņai joprojām esot pozitīvs tests, bet ģimenes ārsts viņai nepagarina slimības lapu ilgāk par 21 dienu. Pamatojoties uz šobrīd pieejamo informāciju par Covid-19 norises gaitu un citu valstu pieredzi, atbildīgās valsts iestādes skaidro, ka Covid-19 pozitīvs pacients bez saslimšanas simptomiem nevar inficēt citus. Pašreizējā kārtība paredz, ka šādos gadījumos mediķiem, sociālajiem darbiniekiem un pedagogiem darba nespējas lapu var aizvērt pēc 21 dienas, ja netiek novēroti Covid-19 simptomi, neskatoties uz testa rezultātu. Pārējos gadījumos šis termiņš ir 14 dienas. Kā ziņots, minētā

Valdībā diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu

  Valdībā iepriekš diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu, taču ministri izšķīrušies par šādas prasības nenoteikšanu, šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atklāja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV). Viņa skaidroja, ka valdībā bijusi diskusija noteikt ierobežojumus uz visu diennakts laiku un katru dienu, tomēr atzīts, ka "cilvēkiem tomēr ir jādodas uz darbu un ražošanas procesi arī nav pārtraucami". Līdz ar to tika nolemts koncentrēties uz aizliegumu atstāt dzīvesvietu, izņemot specifiskos gadījumos, aizvadītajās svētku brīvdienās un šajā nedēļas nogalē. Siliņa gan deputātiem neminēja, vai komandantstundu valdība varētu noteikt arī turpmākās nedēļas nogalēs. Jau ziņots, ka valstī noteiktie ar Covid-19 saistītie ierobežojumi būs spēkā līdz 25.janvārim, otrdien pēc valdības un Krīzes vadība padomes kopsēdes mediju pārstāvjus informēja Operatīvās vadības grupas vadītājs, Val

Viņķele: Pilnībā slēgtas skolas un veikali - tie varētu būt nākamie ierobežojumi

  Cilvēkiem nepietiekami rūpīgi ievērojot esošos Covid-19 ierobežojumus un turpinoties slimības izplatībai, Latvijā var nākties lemt par vēl stingrākiem ierobežojumiem veikaliem un pilnīgu pāreju uz attālinātām mācībām, šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP). Ministre vērtēja, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Covid-19 salīdzinājumā ar pavasari ir krietni mainījusies un cilvēki atsākuši daudz vairāk pārvietoties. Cilvēki vairs "nespēj baidīties" un daudzi vairs nenovērtējot Covid-19 kā nopietnu slimību. Pēc politiķes vārdiem, ja šāda tendence turpināsies, tad vienīgā iespēja būšot, piemēram, striktāk vērt ciet veikalus, līdzīgi kā citviet Eiropā, kur strādā tikai pārtikas veikali un aptiekas. Par to, vai nepieciešami jauni ierobežojumi veikalu darbam brīvdienās, valdība varētu lemt jau rīt, kad Ministru kabinets sanāks uz kopīgu sēdi ar Krīzes vadības padomi. Viņķele izteicās, ka viņai ļoti negribētos, lai valdība īst