Pāriet uz galveno saturu

Valdība atbalsta dīkstāves pabalstu izmaksāšanu līdz 1000 eiro

 


Covid-19 radītās ekonomiskās krīzes seku mazināšanai ieviesīs dīkstāves pabalstus līdz 1000 eiro, kā arī subsidēs Covid-19 krīzē cietušo uzņēmumu darbinieku algas līdz 500 eiro. Šādu lēmumu otrdien atbalstīja Ministru kabineta attālinātajā sēdē. 

ĪSUMĀ:

Dīkstāves pabalsti būs 70% no vidējās algas par pēdējiem trim mēnešiem.
Minimālais dīkstāves pabalsta apmērs būs 330 eiro, bet maksimālais – 1000 eiro.
Cietušajiem uzņēmumiem būs arī atbalsts daļējai algu apmaksai – līdz 500 eiro.
Uzņēmumiem būs pieejama apgrozāmo līdzekļu subsīdija 30% apmērā.
Subsīdija par darbiniekiem dīkstāvē iecerēta 70% apmērā no komersanta trīs mēnešu (augusts, septembris, oktobris) deklarētās vidējās algas. Subsīdiju izmaksās darbiniekam (nodarbinātiem, pašnodarbinātiem un patentmaksas maksātājiem). Subsīdijas minimālais apmērs būs 330 eiro apmērā, bet subsīdijas maksimālais apmērs – 1000 eiro. Par katru apgādājamo darbiniekiem plānots izmaksāt vēl 50 eiro.

Ekonomikas ministrijas (EM) noteikumi paredz, ka darbiniekiem izmaksājamais atbalsts nedrīkst pārsniegt 80% no bruto algas.

Savukārt uzņēmēji saņems atbalstu nodarbināto algu subsidēšanai 50% apmērā no komersanta trīs mēnešu (augusts, septembris, oktobris) deklarētās vidējās algas. Atbalsta apmērs būs līdz 500 eiro par darbinieku, kas tiks izmaksāts darbiniekiem.

Taču, lai sniegtu atbalstu komersantiem apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai, uzņēmumiem būs pieejama apgrozāmo līdzekļu subsīdija 30% apmērā no trīs mēnešu (augusts, septembris, oktobris) darba algām, par kurām nomaksāti darba algas nodokļi. Subsīdiju izmaksās uzņēmumam.

Atbalstu saņems uzņēmumi, kuru darbība ir skarta un ierobežota ar Ministru kabineta lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, un kuriem vērojams apgrozījuma kritums saistībā ar ārkārtējo situāciju 20% apmērā pret vidējo (augusts, septembris, oktobris). Atbalsta pasākumu termiņš no ārkārtas situācijas pirmās dienas līdz šī gada 31.decembrim.

Paredzēts, ka uzņēmumi valsts atbalstu par novembra mēnesi saņems decembrī.

EM aprēķini liecina, ka 134 119 darbinieki varētu kvalificēties dīkstāves atbalstam. Pabalstu izmaksai novirzīs 65 miljonus eiro. 

Arī darbinieku algu subsīdijas varētu būt nepieciešamas 134 119 darbiniekiem, šim novirzīs vismaz 20 miljonus eiro. 

Valdības lēmums tiks virzīts uz Saeimu tālākai apstiprināšanai. 

KONTEKSTS:

Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība pastiprināja drošības pasākumus, taču saslimstība ar Covid-19 turpināja pieaugt.

Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā valdība piektdien, 6. novembrī, ārkārtas sēdē nolēma atkārtoti valstī izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā no 9. novembra līdz 6. decembrim un kuras laikā būs jauni stingrāki ierobežojumi. 
GARDEDIS.LV / VAIRĀK KĀ 8000 RECEPTES KATRAI DIENAI!

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Covid-19 pacientiem ļaus iet uz darbu arī ar pozitīvu Covid-19 testu

  Nenovērojot Covid-19 simptomus trīs dienas pēc kārtas, darba nespējas lapu pēc 14 dienām pacientam var aizvērt arī tad, ja Covid-19 tests joprojām uzrāda pozitīvu rezultātu, skaidroja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide. Aģentūrai LETA neoficiāli tika pausta neizpratne par gadījumu Saulkrastos, kur kāda bērnudārza pedagoģe baidās atgriezties darbā un aplipināt ar Covid-19 bērnus, jo viņai joprojām esot pozitīvs tests, bet ģimenes ārsts viņai nepagarina slimības lapu ilgāk par 21 dienu. Pamatojoties uz šobrīd pieejamo informāciju par Covid-19 norises gaitu un citu valstu pieredzi, atbildīgās valsts iestādes skaidro, ka Covid-19 pozitīvs pacients bez saslimšanas simptomiem nevar inficēt citus. Pašreizējā kārtība paredz, ka šādos gadījumos mediķiem, sociālajiem darbiniekiem un pedagogiem darba nespējas lapu var aizvērt pēc 21 dienas, ja netiek novēroti Covid-19 simptomi, neskatoties uz testa rezultātu. Pārējos gadījumos šis termiņš ir 14 dienas. Kā ziņots, minē

Valdībā diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu

  Valdībā iepriekš diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu, taču ministri izšķīrušies par šādas prasības nenoteikšanu, šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atklāja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV). Viņa skaidroja, ka valdībā bijusi diskusija noteikt ierobežojumus uz visu diennakts laiku un katru dienu, tomēr atzīts, ka "cilvēkiem tomēr ir jādodas uz darbu un ražošanas procesi arī nav pārtraucami". Līdz ar to tika nolemts koncentrēties uz aizliegumu atstāt dzīvesvietu, izņemot specifiskos gadījumos, aizvadītajās svētku brīvdienās un šajā nedēļas nogalē. Siliņa gan deputātiem neminēja, vai komandantstundu valdība varētu noteikt arī turpmākās nedēļas nogalēs. Jau ziņots, ka valstī noteiktie ar Covid-19 saistītie ierobežojumi būs spēkā līdz 25.janvārim, otrdien pēc valdības un Krīzes vadība padomes kopsēdes mediju pārstāvjus informēja Operatīvās vadības grupas vadītājs, Val

Viņķele: Pilnībā slēgtas skolas un veikali - tie varētu būt nākamie ierobežojumi

  Cilvēkiem nepietiekami rūpīgi ievērojot esošos Covid-19 ierobežojumus un turpinoties slimības izplatībai, Latvijā var nākties lemt par vēl stingrākiem ierobežojumiem veikaliem un pilnīgu pāreju uz attālinātām mācībām, šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP). Ministre vērtēja, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Covid-19 salīdzinājumā ar pavasari ir krietni mainījusies un cilvēki atsākuši daudz vairāk pārvietoties. Cilvēki vairs "nespēj baidīties" un daudzi vairs nenovērtējot Covid-19 kā nopietnu slimību. Pēc politiķes vārdiem, ja šāda tendence turpināsies, tad vienīgā iespēja būšot, piemēram, striktāk vērt ciet veikalus, līdzīgi kā citviet Eiropā, kur strādā tikai pārtikas veikali un aptiekas. Par to, vai nepieciešami jauni ierobežojumi veikalu darbam brīvdienās, valdība varētu lemt jau rīt, kad Ministru kabinets sanāks uz kopīgu sēdi ar Krīzes vadības padomi. Viņķele izteicās, ka viņai ļoti negribētos, lai valdība īst