Pāriet uz galveno saturu

Manikīre mācās zīmēt 100 eiro banknotes

Esmu manikīre ar 15 gadu pieredzi. Ļoti patīk veidot dažādus dizainus un zīmējumus uz klientu nagiem. Puķītes, ornamenti, sniegpārslas, līnijas taisnas un lokveida – tiešām esmu piešāvusi roku. Bet tagad, kopš Latvijas valdība aizliedza man likumīgi strādāt, mācos zīmēt 100 eiro banknotes. Nē, nedomāju, ka kāda kliente vēlēsies uz saviem nagiem redzēt šīs naudaszīmes attēlu. Daru to tādēļ, ka valdība man neatstāj citu iespēju.



Esmu daudz nosodītā un teju par nelikumīgu pasludinātā patentmaksas nodokļu maksāšanas režīma pārstāve. Līdz šim mēneša sākumā samaksāju 100 eiro patentmaksu un biju pilnīgi pārliecināta, ka strādāju absolūti legāli un likumīgi, norēķinoties ar valsti tieši tādā apmērā, kā valsts noteikusi. Biju pārliecināta, ka maksāju par iespēju strādāt.

Taču līdz ar aizliegumu sniegt manikīra pakalpojumus esmu sapratusi, ka patentmaksa nav nodoklis vai nodeva, vai kā nu to pareizi sauc, kas jāmaksā par iespēju strādāt un saņemt samaksu. Nē, izrādās, tas ir maksājums, kas jāveic neatkarīgi no tā, vai es strādāju vai ne, vai man atļauj strādāt vai ne.

Novembra sākumā veicu kārtējo patentmaksas maksājumu 100 eiro apmērā, taču jau pēc 9 dienām man aizliedza strādāt un gūt ienākumus. Sazinājos ar Valsts ieņēmumu dienestu par iespēju saņemt 2/3 no patentmaksas atpakaļ, ja jau reiz es nedrīkstu strādāt. Man paskaidroja, ka tas nav iespējams.

Saprotu, VID māk iekasēt nodokļus, bet ar to atpakaļ maksāšanu nesokas. Saku – labi, tad pārceliet šo maksājumu uz decembri, kad, iespējams, ārkārtas situācija būs beigusies un man atkal būs atļauts strādāt. Nē, arī tādas iespējas neesot, jo valsts nav atcēlusi patentmaksu uz ārkārtas situācijas laiku. Tādēļ decembrī, ja gribēšu strādāt vai saņemt dīkstāves pabalstu, patentmaksa vienalga būs jāmaksā.

Tā kā kopš 9.novembra mani ienākumi ir apaļa nulle un vienīgā cerība ir uz dīkstāves pabalstu, kurš, ja es iepatikšos Valsts ieņēmumu dienestam, maksimāli varētu būt 320 eiro, saprotu, ka no šīs naudas man 100 eiro būs jāmaksā atpakaļ valstij. Tātad pāri paliek 220 eiro.

Saprotu, ka liela daļa pensionāru par šādu summu mēnesī iztiek un vēl spēj arī vēl aizbraukt pie ārsta (jo viņiem sabiedriskais transports ir bez maksas), bet man no šīs summas vēl jāsamaksā nomas maksa par savu kabinetu, kurš gan kopš 9.novembra stāv tukšs, un par apkuri, jo nekurinātas telpas bojājas. Tas man izmaksās vēl 100 eiro. Tad nu pāri paliek 120 eiro.

Droši vien Rīgas namu pārvaldnieks labāk zinās, vai ir daudz dzīvokļu Rīgā, kur komunālie maksājumi mēnesī ir zem 100 eiro. Un diez vai es tik pēkšņi pie tik lēta dzīvokļa tikšu. Par tādām ekstrām kā elektrība mājās, internets, mobilais telefons es tagad nemaz nerunāšu, jo, pēc maniem aprēķiniem, nauda beidzas jau ar dzīvokļa rēķina apmaksu.

Vai es gribu ēst? Nē! Tieši biju iecerējusi badošanās kūri pirms Ziemassvētku izēšanās. Vai sabiedriskajā transportā gribu pirkt biļeti? Nē! Mācos braukt pa zaķi. Sejas masku uzšūšu no dvieļa vai blūzes, bet nebūs jau vajadzība, jo veikalā man nav, ko darīt. Tad nu, lai nepaliktu valstij parādā, ja nu gadījumā decembrī drīkstēs strādāt, sāku mācīties zīmēt 100 eiro banknotes.

Avots: pietiek.com

GARDEDIS.LV / VAIRĀK KĀ 8000 RECEPTES KATRAI DIENAI!

Šī emuāra populārākās ziņas

Covid-19 pacientiem ļaus iet uz darbu arī ar pozitīvu Covid-19 testu

  Nenovērojot Covid-19 simptomus trīs dienas pēc kārtas, darba nespējas lapu pēc 14 dienām pacientam var aizvērt arī tad, ja Covid-19 tests joprojām uzrāda pozitīvu rezultātu, skaidroja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide. Aģentūrai LETA neoficiāli tika pausta neizpratne par gadījumu Saulkrastos, kur kāda bērnudārza pedagoģe baidās atgriezties darbā un aplipināt ar Covid-19 bērnus, jo viņai joprojām esot pozitīvs tests, bet ģimenes ārsts viņai nepagarina slimības lapu ilgāk par 21 dienu. Pamatojoties uz šobrīd pieejamo informāciju par Covid-19 norises gaitu un citu valstu pieredzi, atbildīgās valsts iestādes skaidro, ka Covid-19 pozitīvs pacients bez saslimšanas simptomiem nevar inficēt citus. Pašreizējā kārtība paredz, ka šādos gadījumos mediķiem, sociālajiem darbiniekiem un pedagogiem darba nespējas lapu var aizvērt pēc 21 dienas, ja netiek novēroti Covid-19 simptomi, neskatoties uz testa rezultātu. Pārējos gadījumos šis termiņš ir 14 dienas. Kā ziņots, minētā

Valdībā diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu

  Valdībā iepriekš diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu, taču ministri izšķīrušies par šādas prasības nenoteikšanu, šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atklāja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV). Viņa skaidroja, ka valdībā bijusi diskusija noteikt ierobežojumus uz visu diennakts laiku un katru dienu, tomēr atzīts, ka "cilvēkiem tomēr ir jādodas uz darbu un ražošanas procesi arī nav pārtraucami". Līdz ar to tika nolemts koncentrēties uz aizliegumu atstāt dzīvesvietu, izņemot specifiskos gadījumos, aizvadītajās svētku brīvdienās un šajā nedēļas nogalē. Siliņa gan deputātiem neminēja, vai komandantstundu valdība varētu noteikt arī turpmākās nedēļas nogalēs. Jau ziņots, ka valstī noteiktie ar Covid-19 saistītie ierobežojumi būs spēkā līdz 25.janvārim, otrdien pēc valdības un Krīzes vadība padomes kopsēdes mediju pārstāvjus informēja Operatīvās vadības grupas vadītājs, Val

Viņķele: Pilnībā slēgtas skolas un veikali - tie varētu būt nākamie ierobežojumi

  Cilvēkiem nepietiekami rūpīgi ievērojot esošos Covid-19 ierobežojumus un turpinoties slimības izplatībai, Latvijā var nākties lemt par vēl stingrākiem ierobežojumiem veikaliem un pilnīgu pāreju uz attālinātām mācībām, šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP). Ministre vērtēja, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Covid-19 salīdzinājumā ar pavasari ir krietni mainījusies un cilvēki atsākuši daudz vairāk pārvietoties. Cilvēki vairs "nespēj baidīties" un daudzi vairs nenovērtējot Covid-19 kā nopietnu slimību. Pēc politiķes vārdiem, ja šāda tendence turpināsies, tad vienīgā iespēja būšot, piemēram, striktāk vērt ciet veikalus, līdzīgi kā citviet Eiropā, kur strādā tikai pārtikas veikali un aptiekas. Par to, vai nepieciešami jauni ierobežojumi veikalu darbam brīvdienās, valdība varētu lemt jau rīt, kad Ministru kabinets sanāks uz kopīgu sēdi ar Krīzes vadības padomi. Viņķele izteicās, ka viņai ļoti negribētos, lai valdība īst