Pāriet uz galveno saturu

Kariņš: Mudinu bankas beigt visus uzskatīt par negodīgiem cilvēkiem

Latvijas finanšu sektorā būtu jāizbeidz tikai meklēt “melno naudu” un vairāk jādomā par banku sektora attīstību. To intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”).


Saistībā ar Latvijā īstenoto tā saukto finanšu sektora kapitālo remontu, kas sekoja pēc kritikas Latvijai par naudas atmazgāšanas apkarošanu, banku īpašnieki kļuva piesardzīgāki attiecībā uz potenciālajiem klientiem. Premjers uzskata, ka jebkuram Latvijā būtu jābūt iespējai atvērt pamatkontu bankā.

“Tā domāšana arvien ir nevis vadīt risku, bet izvairīties no riska (..).

Jāvienojas ar [banku] uzraugu un bankām, lai sāktu vadīt risku,” teica Ministru prezidents, uzsverot, ka vēlas panākt to, lai bankas neizvairās un nebaidās no potenciālajiem klientiem.

Kariņš atzina, ka viņš jau ir mudinājis bankas un to uzraugošo iestādi – Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) – “iet uz risku vadību un beigt visus uzskatīt par negodīgiem cilvēkiem, jo tā tas nav”.

Banku piesardzība ir viens no iemesliem, kas kavē investīcijas Latvijā,

teica Ministru prezidents, atzīstot, ka viņš zina vairākus gadījumus, kad potenciālie investori ir aizgājuši prom no Latvijas. “Tā ir viena no manām augstākajām prioritātēm [panākt risku vadību sektorā],” piebilda Kariņš.



Kā zināms, Latvija pievērsa pastiprinātu uzmanību cīņai ar  noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu pēc tam, kad 2018. gada augustā “Moneyval” eksperti nāca klajā ar kritisku vērtējumu Latvijas institūciju spējām novērst naudas atmazgāšanu un ierobežot masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansētājus. Valstij tika noteikts pastiprinātas kontroles režīms, jo Latvija saņēmusi zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem. 

Latvijas finanšu sistēmas sakārtošana un “Moneyval” rekomendāciju ieviešana kļuva par vienu no Kariņa vadītās valdības prioritātēm, piesakot finanšu sektora “kapitālo remontu”. 

2020. gada janvārī “Moneyval” novērtēja Latvijas progresu, atzīstot uzlabojumus 11 rekomendāciju izpildē, bet atstājot uzraudzības statusu Latvijai; februārī kļuva zināms, ka Latvijai izdevies izvairīties no finanšu sektora “pelēkā saraksta”.

Avots: puaro.lv

GARDEDIS.LV / VAIRĀK KĀ 8000 RECEPTES KATRAI DIENAI!

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Covid-19 pacientiem ļaus iet uz darbu arī ar pozitīvu Covid-19 testu

  Nenovērojot Covid-19 simptomus trīs dienas pēc kārtas, darba nespējas lapu pēc 14 dienām pacientam var aizvērt arī tad, ja Covid-19 tests joprojām uzrāda pozitīvu rezultātu, skaidroja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide. Aģentūrai LETA neoficiāli tika pausta neizpratne par gadījumu Saulkrastos, kur kāda bērnudārza pedagoģe baidās atgriezties darbā un aplipināt ar Covid-19 bērnus, jo viņai joprojām esot pozitīvs tests, bet ģimenes ārsts viņai nepagarina slimības lapu ilgāk par 21 dienu. Pamatojoties uz šobrīd pieejamo informāciju par Covid-19 norises gaitu un citu valstu pieredzi, atbildīgās valsts iestādes skaidro, ka Covid-19 pozitīvs pacients bez saslimšanas simptomiem nevar inficēt citus. Pašreizējā kārtība paredz, ka šādos gadījumos mediķiem, sociālajiem darbiniekiem un pedagogiem darba nespējas lapu var aizvērt pēc 21 dienas, ja netiek novēroti Covid-19 simptomi, neskatoties uz testa rezultātu. Pārējos gadījumos šis termiņš ir 14 dienas. Kā ziņots, minētā

Valdībā diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu

  Valdībā iepriekš diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu, taču ministri izšķīrušies par šādas prasības nenoteikšanu, šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atklāja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV). Viņa skaidroja, ka valdībā bijusi diskusija noteikt ierobežojumus uz visu diennakts laiku un katru dienu, tomēr atzīts, ka "cilvēkiem tomēr ir jādodas uz darbu un ražošanas procesi arī nav pārtraucami". Līdz ar to tika nolemts koncentrēties uz aizliegumu atstāt dzīvesvietu, izņemot specifiskos gadījumos, aizvadītajās svētku brīvdienās un šajā nedēļas nogalē. Siliņa gan deputātiem neminēja, vai komandantstundu valdība varētu noteikt arī turpmākās nedēļas nogalēs. Jau ziņots, ka valstī noteiktie ar Covid-19 saistītie ierobežojumi būs spēkā līdz 25.janvārim, otrdien pēc valdības un Krīzes vadība padomes kopsēdes mediju pārstāvjus informēja Operatīvās vadības grupas vadītājs, Val

Viņķele: Pilnībā slēgtas skolas un veikali - tie varētu būt nākamie ierobežojumi

  Cilvēkiem nepietiekami rūpīgi ievērojot esošos Covid-19 ierobežojumus un turpinoties slimības izplatībai, Latvijā var nākties lemt par vēl stingrākiem ierobežojumiem veikaliem un pilnīgu pāreju uz attālinātām mācībām, šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP). Ministre vērtēja, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Covid-19 salīdzinājumā ar pavasari ir krietni mainījusies un cilvēki atsākuši daudz vairāk pārvietoties. Cilvēki vairs "nespēj baidīties" un daudzi vairs nenovērtējot Covid-19 kā nopietnu slimību. Pēc politiķes vārdiem, ja šāda tendence turpināsies, tad vienīgā iespēja būšot, piemēram, striktāk vērt ciet veikalus, līdzīgi kā citviet Eiropā, kur strādā tikai pārtikas veikali un aptiekas. Par to, vai nepieciešami jauni ierobežojumi veikalu darbam brīvdienās, valdība varētu lemt jau rīt, kad Ministru kabinets sanāks uz kopīgu sēdi ar Krīzes vadības padomi. Viņķele izteicās, ka viņai ļoti negribētos, lai valdība īst