Ej Tu Nost

Lielbritānijas ostas pilsētā Plimutā ceturtdienas vakarā notika apšaude, kurā nogalināti seši cilvēki, tai skaitā apšaudes sarīkošanā aizdomās turētais vīrietis, paziņoja policija, kas raksturoja notikušo kā "nopietnu šaujamieroču incidentu". Devonas un Kornvolas policija izsludināja "kritisku incidentu" Kīhemas rajonā, bet vēlāk paziņoja, ka tas netiek uzskatīts par saistītu ar terorismu. Policija un citi ārkārtas situāciju dienesti reaģēja uz ziņām par šāvieniem dzīvojamā rajonā netālu no dokiem. "Divas sievietes un divi vīrieši bija miruši notikuma vietā," piektdienas rītā paziņoja policija. "Vēl viens vīrietis, kas tiek uzskatīts par nozieguma vaininieku, arī bija miris notikuma vietā." Policija piebilda, ka vēlāk slimnīcā nomira sieviete, kurai bija sniegta medicīniskā palīdzība notikuma vietā. "Tiek uzskatīts, ka visi miruši no šautām brūcēm," paziņoja Devonas un Kornvolas policija. Vēl nebija zināms, kā šāvējs un upuri bijuši sai

  Pašlaik nav zināms, vai Latvijā iedzīvotājiem tiks rekomendēts potēt vakcīnas pret Covid-19 trešo devu, un Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) un veselības ministram Danielam Pavļutam (AP) ir nedaudz atšķirīgi viedokļi par to, kurām sabiedrības grupām trešā deva būtu jāpiedāvā primāri. Otrdien, valdības sēdē diskutējot par to, vai Latvija izskata iespēju potēt arī trešās vakcīnas devas, lai nostiprinātu iedzīvotāju imunitāti pret Covid-19, Pavļuts sacīja, ka jautājums nav līdz galam skaidrs. "Ir atsevišķas valstis, kuras ir pieņēmušas vai ir lēmuma pieņemšanas procesā par trešo devu, primāri riska grupām. Arī Latvijas speciālisti pēta šo situāciju un seko tai. Ražotāji veic nepieciešamo izpēti, regulatori šos rezultātus izvērtēs," stāstīja politiķis. Viņš prognozēja, ka rudenī jau būs pieņemti lēmumi, tostarp Latvijā, ka atsevišķām grupām varētu būt nepieciešamas trešās vai otrās vakcīnas devas gadījumā, ja tā ir vienas devas vakcīna. Amatpersona pieļāva, ka primāri

Iesniedzot priekšlikumu grozījumiem Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, Nemiro piedāvā noteikt, ka ierēdnim, kurš nav ieguvis sadarbspējīgu sertifikātu un nav piekritis pārcelšanai citā piemērotā amatā, būtu tiesības nekavējoties izbeigt dienesta attiecības, neievērojot Valsts civildienesta likuma un Darba likuma 100.panta pirmajā daļā noteikto regulējumu. Darba likums nosaka, ka darbiniekam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu vienu mēnesi iepriekš, ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts īsāks uzteikuma termiņš. Pēc darbinieka pieprasījuma uzteikuma termiņā neieskaita pārejošas darbnespējas laiku. Kā ziņots, Saeima konceptuāli atbalstījusi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma grozījumu projektu, kas paredz noteikt, ka pēc 1.oktobra darba devējam būs tiesības atlaist darbiniekus, kas nebūs ieguvuši Covid-19 drošības sertifikātu, kas apliecina vai nu vakcinēšanās, vai izslimošanas faktu. Likumprojekts paredz obligātu Covid-19 sertifikāta pras

Lai gaidāmajā 2021./2022.mācību gadā skolēni gan vispārējās, gan profesionālās izglītības programmās varētu piedalīties klātienes mācībās, viņiem būs nepieciešams sadarbspējīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts vai negatīvs Covid-19 tests, otrdien nolēma Ministru kabinets. IZM grozījumi Ministru kabineta noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai izstrādāti ar mērķi noteikt izglītojamo testēšanu kā priekšnoteikumu izglītības procesa īstenošanai klātienē, sākot 2021./2022.mācību gadu. Ja skolēniem netiks veikta minētā testēšana, attiecīgais skolēns nevarēs nedz uzsākt, nedz arī turpināt izglītības ieguvi klātienē. Ņemot vērā izglītības ieguves obligātumu un vecāku atbildību par tās ieguvi, tad šādā gadījumā pamatizglītības ieguve būs jāturpina ģimenē. Covid-19 testu neveiks izglītojamiem ar sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. Apliecinājumu papīra vai digitālā formā būs jāuzrāda izglītības iestādes atbil

  Pārsūdzētajā pirmās instances spriedumā Aivaram Lembergam ietverta arī drošības līdzekļa maiņa uz apcietinājumu, taču apelācijas iesniegšana automātiski aptur sprieduma stāšanos spēkā, tātad arī spriedumā ietverto apcietinājumu, vēsta portāls  Pietiek . Tas izriet no Kriminālprocesa likuma (KPL) 554. panta “Apelācijas sūdzības un protesta iesniegšanas sekas”, kura pirmā daļa lakoniski nosaka: “Apelācijas sūdzības vai protesta iesniegšana aptur sprieduma stāšanos spēkā attiecībā uz visiem apsūdzētajiem šajā lietā.” Tas nozīmē, ka kriminālprocesā ar vairākām personām, kam ir tiesības uz aizstāvību (šajā gadījumā tādas personas ir trīs), spriedums nestājas spēkā, ja kaut viens no viņiem, viņu aizstāvji vai prokurors iesniedz apelācijas sūdzību vai protestu. No mediju ziņotā kļuvis zināms, ka apelācijas sūdzības sagatavojuši un iesnieguši ne tikai Aivars Lembergs un Ansis Sormulis, bet vairāki advokāti, kas pārstāv lietā iesaistītās puses — Māris Grudulis, Olga Hincenberga un Irina Kauke