Ej Tu Nost

Lai arī pēdējā laikā vērojams, ka daudzi vakcinējamie atsakās no "AstraZeneca" vakcīnām pret Covid-19, valsts pašlaik tomēr neapsver iespēju ļaut cilvēkiem izvēlēties, kādu vakcīnu viņi vēlētos saņemt, šorīt LTV "Rīta panorāmā" atzina premjers Krišjānis Kariņš (JV). Taujāts, ko darīt ar tiem cilvēkiem, kas ir gatavi vakcinēties pret Covid-19, bet principiāli atsakās to darīt ar "AstraZeneca" vakcīnām, premjers tieši neatbildēja, sakot, ka pats ir potējies ar "AstraZeneca" vakcīnu un komplikāciju risks no tās ir ļoti niecīgs. Es līdz šim šādos jautājumos esmu ieklausījies speciālistos, kuri saka, ka ir daudz drošāk potēties ar jebkuru poti nekā saslimt ar Covid-19, sacīja politiķis. Premjers uzsvēra, ka Latvijas valdība joprojām paļaujas uz Eiropas Zāļu aģentūras un vietējo ekspertu vērtējumu, ka šī vakcīna ir laba. Taujāts, ko darīt ar tiem cilvēkiem, kas ir gatavi vakcinēties pret Covid-19, bet principiāli atsakās to darīt ar "AstraZeneca&q

  Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) amatpersona otrdien publiskotā intervijā atklājusi, ka tomēr pastāv saistība starp "AstraZeneca" Covid-19 vakcīnu un trombu veidošanos. "Pēc manām domām, ir skaidrs, ka pastāv saistība ar vakcīnu. Taču mēs vēl nezinām, kas izraisa šo reakciju," intervijā Itālijas laikrakstam "Il Messaggero" sacīja EZA Bioloģisko veselības apdraudējumu un vakcīnu stratēģijas vadītājs Marko Kavaleri. Viņš atklāja, ka drīzumā EZA paziņos, ka saistība pastāv, bet norādīja, ka vēl nav izprasts, kāpēc tā notiek. Gadījumi, kad cilvēkiem, kas sapotēti ar "AstraZeneca" vakcīnu, izveidojušies trombi, iedragājuši sabiedrības uzticību šai vakcīnai. Pēc tam, kad vairākas valstis, tostarp Itālija, apturēja "AstraZeneca" vakcīnas izmantošanu, EZA paziņoja, ka šīs vakcīnas dotais labums atsver riskus un to jāturpina izmantot. Taču aģentūra atzinusi, ka saistība starp trombiem un vakcīnu ir iespējama, un šonedēļ nāks klajā ar plašāku vērtē

  Masu vakcinācijas centru sekmīgu darbību Lieldienās kavēja tas, ka ļoti daudzi potēšanas rindās esošo atteicās vakcinēties brīvdienās vai to darīt ar "AstraZeneca" vakcīnām pret Covid-19, šorīt LTV "Rīta panorāmā" pastāstīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP). Ministrs atzina, ka no plānotajām vakcīnām Lieldienu brīvdienās atteikusies vairāk nekā puse un pat 2/3 cilvēku, kas bija vakcinējamo rindā, tāpēc nācies strauji meklēt viņu vietā jaunus vakcinējamos. Uz lielajiem vakcinēšanas centriem bija aizvestas tieši "AstraZeneca", "Moderna" pašlaik ir izvadāta ģimenes ārstu praksēm un ārstniecības iestādēm, bet "Pfizer" vakcīnu gan pašlaik Latvijā esot maz. Kopumā brīvdienās pret Covid-19 esot tikuši vakcinēti ap 7000 cilvēku, ko ministrs jebkurā gadījumā novērtēja kā labāku rezultātu kā brīvdienās līdz šim. Pašlaik pilni dati neesot redzami, ko ķeroties e-veselības sistēma. Pavļuta skatījum, lielo vakcinēšanas centru darbības izmēģi

  Neskatoties uz Covid -19 satricinājumiem valstī jau vesela gada garumā, pārtikas cenas nav piedzīvojušas dramatiskas izmaiņas, bet turpmāk jārēķinās ar cenu pieaugumu, aģentūru LETA informēja Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) vadītāja Ingūna Gulbe. Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) rīcībā esošā informācija liecina, ka šogad salīdzinot ar aizvadīto gadu, būtiskākais cenu pieaugums lielveikalu ķēdēs bija apelsīniem, spageti, importa zemenēm, griķiem un margarīnam, bet samazinājums - dārzeņiem, svaigai gaļai un skābajam krējumam. "Pagājušā gada beigās visā Eiropā bija ievērojams iepirkuma cenu kritums cūkgaļai un liellopu gaļai, kas bija redzams ar zemākām svaigas gaļas cenām Latvijas veikalos. Raugoties tuvākajā nākotnē, izskatās, ka mūs gaida pārtikas cenu pieaugums. Pasaulē ir augušas labības, eļļas un cukura cenas, kas ir izejviela daudzu pārtikas produktu ražošanai. Pieaugušas ir degvielas cenas un konteineru pārvadājumu izmaksas. Tāpat dažādi ar pand

Jānis Mākoņkalns Grūti pateikt, kas darījās Mandžūrijas kandidāta Alda Gobzema galvā, kad tika izdomāts viņa jaunās partijas nosaukums „Likums un kārtība”. No vienas puses varbūt Aldis ir amerikāņu seriāla „Law and Order” kvēls cienītājs, no otras varbūt viņa sirdij ir tuva Polijā valdošā partija „Likums un taisnība”. Tāpat iespējams, ka par iedvesmu kalpojis gan seriāls, gan partija. Taču, manuprāt, jaunās partijas nosaukuma izvēle patiesībā ir pamatojama ar to, ka Aldis ir vienkārši nolēmis mūs visus pamatīgi „iztroļļot”, jo partijas „Likums un kārtība” valdē ir savācis personas, kurām ar iepriekšminētajām vērtībām nav ne mazākā sakara. Šajā rakstā es gribētu tuvāk aplūkot vairākus Alda politiskos līdzskrējējus un avantūristus, lai vismaz nedaudz ieskicētu to, kādi ļaudis, pēc topošā fīrera domām, ir pelnījuši nēsāt „likuma un kārtības” birku. Andris Ārgalis Plašāk pazīstams kā Rīgas bijušais mērs. Politiskās karjeras sākumā pārstāvēja nacionālistu partiju „TB/LNNK”. Pēcāk, saprotot,