Ej Tu Nost

  Dīkstāves pabalsts vairākkārt izmaksāts nepilniem 7 tūkstošiem uzņēmumu, sešu uzņēmumu darbiniekiem dīkstāves pabalsti kopš aizvadītā gada pavasara izmaksāti vairāk nekā 10 reizes, liecina  Lursoft  apkopotie dati. Visbiežāk to saņēmuši azartspēļu uzņēmuma SIA “Alfor” darbinieki, kopskaitā 14 reizes. Pēdējo reizi atlīdzība par dīkstāvi SIA “Alfor” darbiniekiem izmaksāta janvārī, tās kopējam apjomam veidojot 330,1 tūkst. EUR. Pēc  Lursoft  apkopotās informācijas, 13 reizes dīkstāves pabalsti līdz šim izmaksāti arī AS “Lido” un AS “Tallink Latvija” darbiniekiem. AS “Lido” gadījumā kopš decembra VID uzņēmumam arī trīs reizes izmaksājis subsīdijas darbinieku algām.  Atšķirībā no dīkstāves pabalsta, kas tiek izmaksāts to uzņēmumu darbiniekiem, kuri turpina būt darba attiecībās, taču tiem, piemēram, epidemioloģisko prasību vai arī pieprasījuma krituma dēļ nav pietiekams darba apjoms, lai tie tiktu nodarbināti, darbiniekiem, kuri tiek nodarbināti, taču darba devējam nav pietiekamu līdzekļu,

  No 1. marta klātienē varētu saņemt friziera, manikīra un pedikīra pakalpojumus, ceturtdien konceptuāli vienojās Ministru kabinets. Gala lēmumu plānots pieņemt otrdien. Valdība ceturtdien izskatīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto priekšlikumu, kas atļautu klātienē sniegt atsevišķus skaistumkopšanas pakalpojumus. EM iepazīstināja valdību ar drošas skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas konceptu, kas balstīts Veselības inspekcijas veiktajā risku analīzē. EM piedāvāja ministriem lemt par vairākiem variantiem, kādā veidā atļaut sniegt skaistumkopšanas pakalpojumus klātienē – atļaut visus pakalpojumus vai tikai dažus. Izvērtējot riskus un ņemot vērā Veselības ministrijas (VM) ieteikumus, valdība lēma, ka no 1.marta klātienē varēs saņemt tikai friziera, manikīra un pedikīra pakalpojumus, kā arī darboties varēs sertificēti speciālisti, kas sniedz medicīniskus skaistumkopšanas pakalpojumus. Sākot diskusijas par EM iesniegto priekšlikumu, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš atzina, ka

Kā liecina jaunākais tirgus pētījumu kompānijas   Nielsen   veiktais pētījums, Latvijā atkal strauji pieaug nelegālo cigarešu tirdzniecība, 2020.gada sasniedzot 20,4% no kopējā tirgus apjoma. Tas nozīmē, ka katra piektā valstī izsmēķētā cigarete iegādāta nelegālajā tirgu kā kontrabandas prece vai viltojums, par ko valsts budžetā nav nomaksāti nodokļi. Nelegālo cigarešu apjoms pieaudzis par 3,6% salīdzinot ar 2019.gadu, kad tas veidoja 16,8% no kopējā tirgus. Līdz ar to Latvija šajā rādītājā pietuvojusies Lietuvai, kur nelegālo cigarešu īpatsvars aizvadītajā gadā bija 21,8%, kas bija par 0,4% augstāks nekā gadu iepriekš. Savukārt Igaunijā nelegālo cigarešu īpatsvars bija ievērojami zemāks, nekā Latvijā, sasniedzot 9,5%. "Šī nelegālā tirgus pieauguma tendence atspoguļo vairāku faktoru ietekmi - gan COVID-19 pandēmijas ietekmi uz ekonomiku un pirktspēju, gan mentola cigarešu aizliegumu, gan akcīzes nodokļa politiku Latvijā. Mēs redzējām, ka līdz pat aizvadītajam gadam nelegālais tirg

Mājokļa drošība mūždien ir aktuāla tēma un, lai šo mērķi īstenotu, tiek investēts ne tikai drošākās slēdzenēs, ugunsdrošības sistēmās, signalizācijā un mājokļa apdrošināšanā, bet arī tehnoloģijās. Tagad dzīvokli vai māju ir iespējams aprīkot ar moderniem sensoriem, kas uz īpašnieku mobilajiem tālruņiem nosūta paziņojumu par kustību mājās, un videonovērošanas kamerām, kas reāllaikā fiksē mājoklī notiekošo vai ieraksta video failu. Kas jāņem vērā, ja mājās esi nolēmis ierīkot videonovērošanas kameras un kā ir ar privātpersonu privātumu un datu aizsardzību? Kas jāņem vērā, ja mājās tiek veikta videonovērošana? LV portālā  norādīts, ka videonovērošana privātīpašumā ir atļauta, bet ierīce nedrīkst būt uzstādīta ar skatu uz sabiedrisko telpu, jo patvaļīga un neierobežota cilvēku filmēšana var tikt pielīdzināta izspiegošanai, kas ir nopietns cilvēktiesību pārkāpums. Videonovērošanu var veikt, ja tai ir konkrēts mērķis, piemēram, aizsargāt savu īpašumu, bet arī tad ir vairākas lietas, kas īpaš

  GARDEDIS.LV / VAIRĀK KĀ 8000 RECEPTES KATRAI DIENAI!