Pāriet uz galveno saturu

Ko saka likums par videonovērošanas kameru uzstādīšanu mājās?



Mājokļa drošība mūždien ir aktuāla tēma un, lai šo mērķi īstenotu, tiek investēts ne tikai drošākās slēdzenēs, ugunsdrošības sistēmās, signalizācijā un mājokļa apdrošināšanā, bet arī tehnoloģijās. Tagad dzīvokli vai māju ir iespējams aprīkot ar moderniem sensoriem, kas uz īpašnieku mobilajiem tālruņiem nosūta paziņojumu par kustību mājās, un videonovērošanas kamerām, kas reāllaikā fiksē mājoklī notiekošo vai ieraksta video failu. Kas jāņem vērā, ja mājās esi nolēmis ierīkot videonovērošanas kameras un kā ir ar privātpersonu privātumu un datu aizsardzību?

Kas jāņem vērā, ja mājās tiek veikta videonovērošana?

LV portālā norādīts, ka videonovērošana privātīpašumā ir atļauta, bet ierīce nedrīkst būt uzstādīta ar skatu uz sabiedrisko telpu, jo patvaļīga un neierobežota cilvēku filmēšana var tikt pielīdzināta izspiegošanai, kas ir nopietns cilvēktiesību pārkāpums. Videonovērošanu var veikt, ja tai ir konkrēts mērķis, piemēram, aizsargāt savu īpašumu, bet arī tad ir vairākas lietas, kas īpašniekam jāņem vērā.

1. Par videonovērošanas kamerām ir jābrīdina

Ja privātīpašumā tiek veikta videonovērošana, par to ir jābūt uzstādītām zīmēm, kas ir skaidri saskatāmas un kurās norādīts ar kādu mērķi videonovērošana notiek. Kad videonovērošanu veic mājokļa iekštelpās, par to ir jāinformē personas, kuras nav uzskatāmas par novērotāja ģimenes locekļiem, taču kuru privātumu šāda novērošana var skart, piemēram, mājkalpotāji vai viesi.

2. Pārliecinies, ka video kamera filmē tikai to, kas nepieciešams

Ja mērķis ir aizsargāt savu mājokli no kramplaužiem, video novērošanas kamera ir jāuzstāda vietā, kur visticamāk garnadzis var ielavīties, piemēram, ārdurvis. Kameras nedrīkst filmēt sabiedriskā vietā notiekošo, tātad kāpņu telpu, skatu uz ielu vai kaimiņa dārzu. Tikai vietu, kur varētu notikt īpašuma apdraudējums.

3. Uzfilmēto turi drošā vietā un izdzēs ierakstus, kad tie vairs nav vajadzīgi

Ir jānodrošina uzfilmētā materiāla drošība, proti, tiem jābūt noglabātiem drošā vietā, kur neviens cits netiks tiek klāt un tie netiks atskaņoti bez vajadzības. Ja materiāls vairs nav vajadzīgs, tas ir jāizdzēš. Nedrīkst tos glabāt ilgāk kā nepieciešams ar domu “gan jau kādreiz noderēs”. Konkrēts glabāšanas ilgums un daudzums gan nav minēts, bet labāk liekus failus nekur neglabāt.

4. Nofilmētajiem cilvēkiem ir tiesības palūgt ierakstu izdzēst

Ir jāievēro cilvēku datu aizsardzības tiesības un tas nozīmē, ka jebkurš cilvēks, kuru ierakstām video, ir tiesīgs piekļūt nofilmētajam materiālam un palūgt tos izdzēst. Viņi ir tiesīgi vērsties pie videonovērošanas veicēja mutiski vai rakstiski, atbildi un datu kopiju saņemot mēneša laikā. Arī ieraksta dzēšana pēc šāda lūguma jāveic mēneša laikā. Datu valsts inspekcija norāda, ka par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem un informācijas nesniegšanu datu subjektam ir paredzēta administratīvā atbildība saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas 83. pantu. Persona, kuras tiesības ar videonovērošanu ir aizskartas, pret novērotāju var vērsties arī tiesā.

GARDEDIS.LV / VAIRĀK KĀ 8000 RECEPTES KATRAI DIENAI!

Šī emuāra populārākās ziņas

Covid-19 pacientiem ļaus iet uz darbu arī ar pozitīvu Covid-19 testu

  Nenovērojot Covid-19 simptomus trīs dienas pēc kārtas, darba nespējas lapu pēc 14 dienām pacientam var aizvērt arī tad, ja Covid-19 tests joprojām uzrāda pozitīvu rezultātu, skaidroja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide. Aģentūrai LETA neoficiāli tika pausta neizpratne par gadījumu Saulkrastos, kur kāda bērnudārza pedagoģe baidās atgriezties darbā un aplipināt ar Covid-19 bērnus, jo viņai joprojām esot pozitīvs tests, bet ģimenes ārsts viņai nepagarina slimības lapu ilgāk par 21 dienu. Pamatojoties uz šobrīd pieejamo informāciju par Covid-19 norises gaitu un citu valstu pieredzi, atbildīgās valsts iestādes skaidro, ka Covid-19 pozitīvs pacients bez saslimšanas simptomiem nevar inficēt citus. Pašreizējā kārtība paredz, ka šādos gadījumos mediķiem, sociālajiem darbiniekiem un pedagogiem darba nespējas lapu var aizvērt pēc 21 dienas, ja netiek novēroti Covid-19 simptomi, neskatoties uz testa rezultātu. Pārējos gadījumos šis termiņš ir 14 dienas. Kā ziņots, minētā

Valdībā diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu

  Valdībā iepriekš diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu, taču ministri izšķīrušies par šādas prasības nenoteikšanu, šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atklāja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV). Viņa skaidroja, ka valdībā bijusi diskusija noteikt ierobežojumus uz visu diennakts laiku un katru dienu, tomēr atzīts, ka "cilvēkiem tomēr ir jādodas uz darbu un ražošanas procesi arī nav pārtraucami". Līdz ar to tika nolemts koncentrēties uz aizliegumu atstāt dzīvesvietu, izņemot specifiskos gadījumos, aizvadītajās svētku brīvdienās un šajā nedēļas nogalē. Siliņa gan deputātiem neminēja, vai komandantstundu valdība varētu noteikt arī turpmākās nedēļas nogalēs. Jau ziņots, ka valstī noteiktie ar Covid-19 saistītie ierobežojumi būs spēkā līdz 25.janvārim, otrdien pēc valdības un Krīzes vadība padomes kopsēdes mediju pārstāvjus informēja Operatīvās vadības grupas vadītājs, Val

Viņķele: Pilnībā slēgtas skolas un veikali - tie varētu būt nākamie ierobežojumi

  Cilvēkiem nepietiekami rūpīgi ievērojot esošos Covid-19 ierobežojumus un turpinoties slimības izplatībai, Latvijā var nākties lemt par vēl stingrākiem ierobežojumiem veikaliem un pilnīgu pāreju uz attālinātām mācībām, šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP). Ministre vērtēja, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Covid-19 salīdzinājumā ar pavasari ir krietni mainījusies un cilvēki atsākuši daudz vairāk pārvietoties. Cilvēki vairs "nespēj baidīties" un daudzi vairs nenovērtējot Covid-19 kā nopietnu slimību. Pēc politiķes vārdiem, ja šāda tendence turpināsies, tad vienīgā iespēja būšot, piemēram, striktāk vērt ciet veikalus, līdzīgi kā citviet Eiropā, kur strādā tikai pārtikas veikali un aptiekas. Par to, vai nepieciešami jauni ierobežojumi veikalu darbam brīvdienās, valdība varētu lemt jau rīt, kad Ministru kabinets sanāks uz kopīgu sēdi ar Krīzes vadības padomi. Viņķele izteicās, ka viņai ļoti negribētos, lai valdība īst