Ej Tu Nost

VDEAVK 2022.gada 27.janvārī ir nolēmusi noteikt Aivaram Lembergam slimības dēļ II grupas invaliditāti. Rīgas apgabaltiesa, pieņemot lēmumu apcietināt Lembergu tiesas zālē, pretlikumīgi nevērtēja viņa saslimšanas un slimību ārstēšanas iespējas cietumā. Aivara Lemberga slimības, kas radīja nepārtrauktas sāpes, tās cietumā neārstējot (jo cietumā nav nepieciešamā aprīkojuma un medicīniskā personāla), progresēja, veselības stāvoklis būtiski pasliktinājās. Otrās grupas invaliditāte ir noteikta uz gadu. Arī pašreiz Aivaram Lembergam Rīgas Centrālcietumā turpina liegt saņemt nepieciešamo ikdienas ārstēšanu vienlaicīgi arī citām slimībām. Trūces ārstēšanā, kura konstatēta vēl tālajā 2021.gada 5.septembrī, medicīniskā palīdzība netiek sniegta, neskatoties uz to, ka trūce rada nepārtrauktas sāpes. Tikai šā gada 15. februārī par Aivara Lemberga personīgajiem līdzekļiem ir paredzēta trūces operācija. Jācer, ka līdz operācijas veikšanai nenotiks zarnu plīsums. Avots: puaro.lv REKLĀMA GARŠĪGAS RECEP

  Zāļu valsts aģentūra (ZVA) pašlaik ir izvērtējusi 22 ziņojumus par cilvēku nāvi neilgi pēc vakcinēšanās pret Covid-19, un 21 gadījumā nav apstiprināta saistība ar vakcināciju, bet viens letāls gadījums Latvijā ir "ticami saistāms" ar "AstraZeneca" vakcīnas lietošanu, informēja ZVA Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dita Okmane. Izvērtējot šo gadījumu, ZVA secinājusi, ka "patologanatomiskā ekspertīzē konstatēto pārmaiņu cēloniskais sakars ar "AstraZeneca" vakcīnas lietošanu ir vērtējams kā ticams". Šajā gadījumā konstatēta "AstraZeneca" vakcīnas ļoti reti sastopamā blakusparādība - trombozes un trombocitopēnijas sindroms (TTS). Mirusī persona bijusi vecuma grupā no 55 līdz 60 gadiem. Vakcinācija veikta 2021.gada aprīlī, bet nāve iestājusies septītajā dienā pēc "AstraZeneca" Covid-19 vakcīnas pirmās devas saņemšanas. Ziņojums par šo gadījumu ZVA saņemts 21.jūlijā. Kā uzsver ZVA, TTS ir ļoti retos gadījumos novērota blakusp

  Šodien vairāki desmiti cilvēku bija pulcējušies pie valdības ēkas Rīgā, kur protestēja pret Covid-19 ierobežojumiem, novēroja aģentūra LETA. Protestētāji pamatā atradās iepretim valdības mājai, bulvāra pretējā pusē. Lielai daļai akcijas dalībnieku līdzi bija svilpes un viņi pa laikam taisīja troksni. Protesta akcijas dēļ Brīvības bulvārī bija radies paliels sastrēgums. Protestētājus vēroja ap 20 policijas darbinieki. Kā novēroja aģentūra LETA, daži protestētāji provocēja kārtības sargus un veidojās saasinātas konfliktsituācijas, taču tās allaž tika veiksmīgi atrisinātas. Pasākuma rīkotāji atbalstītājus pamatā organizēja sociālajos tīklos. No organizatoru paustā noprotams, ka viņi iedvesmojušies no Kanādā notiekošā "Brīvības konvoja", kurā cilvēki iebilst pret valstī noteiktajiem Covid-19 ierobežojumiem. Avots: bb.lv REKLĀMA GARŠĪGAS RECEPTES KATRAI DIENAI! REKLĀMA

Lielākajai daļai jeb 73% Latvijas iedzīvotāju nav pieņemams princips, ka valsts aizņemas naudu, lai risinātu šodienas problēmas, bet apmaksu veic nākamās paaudzes, liecina Fiskālās disciplīnas padomes pētījumu centram “SKDS” pasūtītā iedzīvotāju aptauja par valsts finansēm un Covid-19 problemātiku. Tostarp princips, ka valsts aizņemas naudu, lai risinātu šodienas problēmas, bet apmaksu veic nākamās paaudzes, drīzāk nav pieņemams 36%, un nemaz nav pieņemams – 37%. Savukārt šādu principu akceptē piektā daļa jeb 19% respondentu, no tiem drīzāk – 17%, bet pilnībā pieņemami tas ir – 2% aptaujāto. Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, lielākā daļa respondentu jeb 75% uzskata, ka Latvijas valsts ārējais parāds, salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, ir kopumā liels (drīzāk par lielu to uzskata 36%, ļoti lielu – 39%). 12% respondentu ārējo parādu vērtē kā vidēju, bet 3% – kā mazu. Kā norāda Fiskālās disciplīnas padome, minētās atbildes norāda uz iedzīvotāju izpratnes trūkumu par va

  Latvijā janvāra nogalē sasniegts 95.markas benzīna vidējās cenas rekords, degvielas litra vidējai cenai pieaugot līdz 1,526 eiro, liecina Eiropas Komisijas (EK) apkopotie dati. EK ik nedēļu apkopo dalībvalstu datus par vidējām degvielas cenām. Komisijas dati liecina, ka iepriekšējais rekords tika fiksēts pērnā gada novembrī – 1,508 eiro par litru. Savukārt iepriekš Latvijā 95.markas benzīna augstākā vidējā cena nedēļā tika sasniegta 2012.gada aprīlī, kad litrs šīs degvielas atbilstoši lata kursam pret eiro maksāja 1,507 eiro. Šonedēļ publiskotā EK informācija par iepriekšējo nedēļu liecina, ka Latvijā litrs 95.markas benzīns nedēļā no 24. līdz 30.janvārim maksāja vidēji 1,526 eiro. Līdz šim augstākā auto dīzeļdegvielas vidējā cena sasniegta 2012.gada marta vidu, kad litrs dīzeļdegvielas atbilstoši tā brīža lata kursam pret eiro maksāja vidēji 1,416 eiro. EK pēdējie dati liecina, ka janvāra nogalē vidējā dīzeļdegvielas litra cena bija 1,383 eiro. Avots: liepajniekiem.lv REKLĀMA GARŠĪ