Pāriet uz galveno saturu

Ziņas

Aizdomas neapstiprinās. Izvarotāju joprojām meklē

  Vakar Liepājas domes Sociālo lietu, veselības un sabiedriskās kārtības komitejas sēdē Pašvaldības policijas priekšnieks Uldis Novickis pieminēja, ka par sievietes izvarošanu Pāvilostā meklētais vīrietis, iespējams, varētu būt tas pats, kurš jūnijā veicis netiklas darbības Liepājas pludmalē. Valsts policija gan to noliedza. 20. jūnijā Pašvaldības policija saņēmusi informāciju, ka Dienvidrietumu pludmalē guļ vīrietis un pašapmierinās. Policisti iereibušo personu, kura sākotnēji atteicās nosaukt personas datus, aizturēja un nogādāja policijas iecirknī. Tas pats 1997. gadā dzimušais vīrietis par netiklu darbību veikšanu (demonstrējot savu dzimumlocekli, sekoja sievietei) Liepājas nūdistu pludmalē aizturēts arī 26. jūnijā. Abos gadījumos par notikušo uzsākti administratīvā pārkāpuma procesi, pavēstīja Pašvaldības policijas pārstāvis Kaspars Vārpiņš. Par abiem gadījumiem informēta arī Valsts policija. “Minētais vīrietis ir pārbaudīts un pēc pazīmēm neatbilst meklētajam. Vainīgais joprojām

Pēc 1.oktobra būs tiesības atlaist Covid-19 sertifikātu neieguvušu darbinieku

Pēc 1.oktobra darba devējam būs tiesības atlaist Covid-19 sertifikātu neieguvušu darbinieku, paredz trešdien Ministru kabineta sēdē atbalstītais projekts grozījumiem Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā. Likumprojekta autori norādīja, ka grozījumi likumā paredz jaunu pieeju Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanai un katra indivīda veselības aizsardzībai, nosakot pienākumu valsts institūcijām sniegt epidemioloģiski drošus pakalpojumus, darba devēja pienākumu nodrošināt epidemioloģiski drošu darba vidi. Likumprojekts paredz, ka darba devējam būs jānosaka amatu un darbinieku kategorijas, kurām jābūt ar Covid-19 sertifikātu, un jāinformē par to darbinieki, lai tie zinātu, vai to darba vai amata pienākumi ir saistīti ar prasību par sadarbspējīga vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta esamību. Tāpat likumprojekts paredz obligātu Covid-19 sertifikāta prasību veselības aprūpes, ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās un izglītības jomā strādājoša

Petraviča valdībai iesaka nākamo sēdi noturēt maskās sabiedriskajā transportā

  Politiķe, bijusī Latvijas Republikas labklājības ministre, Ramona Petraviča savā facebook kontā devusi valdībai padomu, kā un kur vadīt nākamo sēdi. Ieteikums sasmīdinājies daudzus iedzīvotājus. Lūk, politiķes ierosinājums: Ar ierakstu dalījušies vairāk kā 1100 facebook lietotāji. Kā zināms, tikai personas, kurām ir sadarbspējīgs Covid-19 sertifikāts, masku var nevalkāt darbavietās, amatieru kolektīvos, izglītības iestādēs un citās līdzīgās vietās, kur ir iespējams kontrolēt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu esamību. Vienlaikus maskas arī personām ar sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu būs jāvelk tādās sociāli "nekontrolētās" vidēs kā sabiedriskais transports, veikali u.c. Avots: bb.lv REKLĀMA REKLĀMA

Eglītis rosina ieviest bāzes pensiju 136 eiro apmērā

No 2023.gada Latvijā varētu ieviest bāzes pensiju 136 eiro apmērā, šādu ieceri intervijā laikrakstam "Diena" paudis labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP). "Ja būs atbalsts valdībā un Saeimā, tad bāzes pensiju 136 eiro apmērā varētu ieviest no 2023.gada," sacījis politiķis, gan atzīstot, ka šādām izmaiņām būtu liela fiskālā ietekme - ap 300 miljoni eiro. Ar Finanšu ministriju Labklājības ministrija (LM) pašlaik primāri runājot par 2022.gada budžetu, bet Finanšu ministrija labi zinot arī par ieceri 2023.gadam. Taujāts par izmaiņām piemaksās par darba stāžu līdz 1996.gadam, Eglītis stāstījis, ka LM ir iesniegusi priekšlikumu Finanšu ministrijai, ka šīm piemaksām būtu jābūt no nākamā gada 1.janvāra. ŠĪ priekšlikuma fiskālā ietekme esot 7 miljoni eiro. "Viss būs atkarīgs no lielās budžeta cīņas, cik mēs varēsim dabūt," piebildis politiķis. "Ja es būtu finanšu ministrs, es vispār nevienu pensiju neapliktu ar ienākumu nodokli. Bet tā ir ideālā situācija,

Dienvidkurzemes novadā katram jaundzimušajam piešķirs 500 eiro

  Dienvidkurzemes novada domes sēdē viens no pirmajiem lēmumiem bija par 500 eiro vienreizēja pabalsta piešķiršanu jaundzimušā aprūpei ar nosacījumu, ka mazulis dzimis pēc 1. jūlija un vismaz viens no vecākiem ir deklarēts jaunizveidotā novada teritorijā. Bērna piedzimšanas pabalsta 500 eiro vērtībā ieviešanu deputāti uzskata par ilgtermiņa ieguldījumu Dienvidkurzemes novada nākotnē, kā arī tas ir pirmais solis, lai novērstu līdz šim pastāvējušo nevienlīdzību novados sociālajā jomā.  “Šis ir viens no soļiem, kā mazināt nevienlīdzību sociālajā jomā, jo līdz šim astoņos novados atbalsta veidi iedzīvotājiem, tostarp jaunajām ģimenēm, bija atšķirīgi,” norāda deputāts Andrejs Radzevičs (Latvijas Reģionu apvienība). “Kurzemes Vārds” noskaidroja, ka bērna piedzimšanas pabalsts novados bijis no 72 līdz 300 eiro. Vislielākais pabalsts bija Vaiņodes novadā – 300 eiro, tāds pats arī Nīcā, bet ar noteikumu, ka abi vecāki deklarēti novadā, ja tikai viens – pabalsts saruka uz pusi. Priekules novadā,