Ej Tu Nost

  Pasaules čempionāta hokejā organizētāji visveiksmīgāk spētu izkontrolēt biļešu pārdošanu personām ar negatīviem Covid-19 testiem, savukārt mehānismu, kā pārliecināties, ka biļetes pircējs tiešām ir pārslimojis Covid-19 vai pret to vakcinējies, pašlaik vēl nav, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijai atzina Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Aigars Kalvītis. Kalvītis norādīja, ka čempionāta rīkotājiem nav tiesību un iespēju pārbaudīt katra skatītāja slimības vēsturi - to drīkst tikai ārsts. Attiecīgi pie biļešu paŗdošanas šādu pārbaudi nespētu veikt ne personām, kuras ir pārslimojušas ar Covid-19, ne tām, kuras ir vakcinētas pret vīrusu. Līdz ar to, lai pārbaudītu skatītāja drošību pret Covid-19, rīkotāji varētu pārbaudīt tikai testu, kas veikts ne vēlāk kā 48 stundas pirms spēles apmeklējuma. LHF vadītājs pieļāva, ka pozitīva politiķu lēmuma gadījumā biļetes uz hokeja spēlēm varētu sākt tirgot diennakts laikā. LHF prezidenta ieskatā, čempionātam vajadzētu norisināties ar

  Dānijas valdība nolēmusi atcelt gandrīz visus ierobežojumus, kas noteikti cīņā ar Covid-19, un no piektdienas vairums iestāžu drīkstēs atsākt darbu. Naktsklubi un diskotēkas ir vienīgie izņēmumi. Tie arī turpmāk paliks slēgti. Dānijā arī turpmāk cilvēkiem būs jāievēro sociālā distancēšanās, daudzās vietās būs jāuzrāda pierādījums par vakcinēšanos pret Covid-19, negatīvs Covid-19 tests vai pierādījums par Covid-19 pārslimošanu. Restorāni, bāri, sporta zāles un daudzas citas vietas Dānijā jau ir atvērtas, un vairums skolēnu jau labu laiku mācās skolās klātienē. Tagad arī universitāšu studenti drīkstēs apmeklēt lekcijas klātienē, un arī vakarskolās un mūzikas skolās mācības atsāksies normālā režīmā. Tiks atvērtas arī saunas, peldbaseini, zoodārzu telpas un izklaides parki. Atļautas būs arī citas sporta un atpūtas aktivitātes. Plānots trīs fāzēs arī samazināt strādāšanu no mājām ar mērķi, lai līdz 1.augustam visi strādājošie atgrieztos savās darbavietās. Iekštelpās turpmāk būs atļauts pu

  Nelietojot mutes un deguna aizsegus un neievērojot distancēšanās prasības, darba vietā vai vienā telpā varēs tikties ne vairāk kā 20 cilvēki, kuri ir vakcinēti vai ir pārslimojuši Covid-19, paredz Veselības ministrijas noteikumu grozījumi. Vakcinētas vai Covid-19 pārslimojušās personas varēs brīvāk pulcēties slēgtā un kontrolētā vidē, piemēram, darba kolektīvi darba telpās un sanāksmēs, amatiermākslas kolektīvi un sporta komandas. Visas epidemioloģiskās prasības jāievēro, ja telpā ir kaut viena persona, kuras vakcinēšanās vai pārslimošanas statuss nav zināms. Prasības jāievēro arī ārpus noteiktās telpas jeb koplietošanas telpās. Šie grozījumi neattiecas uz lielākiem pasākumiem virs 20 cilvēku apmērā un grupām, kas nav pastāvīgas. Veselības ministrija norāda, ka pēc šī principa var atsākt strādāt amatieru mākslas un amatieru sporta kolektīvi. Jau ziņots, ka līdz šim vakcinētajiem izņēmumi ieviesti attiecībā pret skrīninga testu veikšanu, mājas karantīnas ievērošanu, sociālās aprūpes c

  Valsts policija lūgusi prokuratūru apsūdzēt kādu vīrieti par cita vīrieša nogalināšanu, aplejot viņu ar spirtu un aizdedzinot. Valsts policijā aģentūru LETA informēja, ka incidents noticis Durbes novadā pagājušā gada septembrī kopīgas alkohola lietošanas laikā. Izmeklēšanā noskaidrots, ka 1954.gadā dzimis vīrietis aizbraucis ciemos pie paziņām - 1976.gadā dzimuša vīrieša un kādas sievietes, un visi kopīgi dzēruši spirtu. Starp abiem vīriešiem izcēlies konflikts, kā rezultātā vecākais no viņiem otru aplējis ar spirtu un aizdedzinājis ar šķiltavām. Cietušais nogādāts slimnīcā Liepājā, no kurienes uzreiz pārvests uz Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Valsts apdegumu centru. Pēc divām dienām apdegumus guvušais vīrietis nomiris. Policija sākotnēji aizturēja arī dzeršanā klāt bijušo sievieti, taču izmeklēšanā noskaidrots, ka viņa nebija iesaistīta noziegumā. Saskaņā ar Krimināllikumu, par tīša smaga miesas bojājuma nodarīšanu, kas vainīgā neuzmanības dēļ bijis par iemeslu cie

  Patēriņa cenas šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu Latvijā pieaugušas par 0,9%, bet gada laikā - šogad aprīlī salīdzinājumā ar 2020.gada aprīli - patēriņa cenas palielinājušās par 1,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, aprīlī samazinājies par 0,2%. Šogad aprīlī, salīdzinot ar martu, būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam apģērbiem un apaviem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam dažādu preču un pakalpojumu grupā. Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis pieauga par 1,2%. Būtiskākais cenu kāpums bija svaigiem dārzeņiem (+16,6%). Akciju noslēgumu ietekmē dārgāka kļuva žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+1,4%), mājputnu gaļa (+1,1%) un gaļas izstrādājumi (+1,8%). Cenas pieauga maizei (+1,4%), olām (+3,8%), augu eļļai (+