Ej Tu Nost

  Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par bijušo Valsts prezidentu uzturēšanas par valsts līdzekļiem izbeigšanu. Kā iniciatīvas pārstāvis norādīts Vadims Kislovs. Viņš uzsver, ka laikā, kad gandrīz visās jomās Latvijā trūkst finanšu līdzekļu, jādomā par racionālāku un līdzsvarotāku attieksmi pret bijušo Valsts prezidentu sociālajām un citām garantijām. Bijušā prezidenta pensija pēc amata ieņemšanas laika ir saglabājama, uzskata idejas autors. Tas būtu jādara arī tāpēc, lai stiprinātu Valsts prezidenta darbības neatkarību amata pildīšanas laikā - lai izslēgtu politiskas atriebības iespēju un cilvēks vajadzības gadījumā nebaidītos "iet pret parlamentu". Lai arī samērīgas un skaidras sociālās garantijas arī pēc amata ieņemšanas to stiprina, tomēr dzīvoklis, mašīna, sekretārs u.c. uz atlikušo mūžu tas nav samērīgi, uzskata Kislovs. Viņaprāt, bijušajam prezidentam reprezentācijas vajadzībām var dot tiesības izmantot Rīgas pili, bet dzīvok

Šveicē 83 gadu vecumā mirusi rokzvaigzne Tīna Tērnere, trešdien paziņojis viņas izdevējs. Tērnere jau pusmūžā spēja atsākt veiksmīgu solo karjeru pēc šķiršanās no sava vardarbīgā dzīvesbiedra un skatuves partnera Aika Tērnera. Viņa pagājušā gadsimta 80. un 90.gados izpelnījās "rokenrola karalienes" titulu, pārsteidzot auditoriju ar savu vienreizējo balsi un nebeidzamo enerģiju. Pēc savas pēdējās tūres 2009.gadā Tērnera apmetās netālu no Cīrihes, pieņēma Šveices pilsonību un pievēršas privātai dzīvei. Avots: vs.lv GARŠĪGAS RECEPTES KATRAI DIENAI! REKLĀMA  

  Latvijā šogad maija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 857,38 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet par 2,2% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati. Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2023.gada maija sākumā bija 406,106 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 1,2% salīdzinājumā ar aprīļa sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 280,539 miljonus eiro, kas ir par 0,9% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 170,735 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 0,8%. Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2023.gada 1.maijā veidoja 58,8% no kopējās parādu summas jeb 504,605 miljonus eiro. Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.maijā bija atzīti parādi 2,393 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai. Savukārt atbilst

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par bijušo Valsts prezidentu uzturēšanas par valsts līdzekļiem izbeigšanu. Kā iniciatīvas pārstāvis norādīts Vadims Kislovs. Viņš uzsver, ka laikā, kad gandrīz visās jomās Latvijā trūkst finanšu līdzekļu, jādomā par racionālāku un līdzsvarotāku attieksmi pret bijušo Valsts prezidentu sociālajām un citām garantijām. Bijušā prezidenta pensija pēc amata ieņemšanas laika ir saglabājama, uzskata idejas autors. Tas būtu jādara arī tāpēc, lai stiprinātu Valsts prezidenta darbības neatkarību amata pildīšanas laikā - lai izslēgtu politiskas atriebības iespēju un cilvēks vajadzības gadījumā nebaidītos "iet pret parlamentu". Lai arī samērīgas un skaidras sociālās garantijas arī pēc amata ieņemšanas to stiprina, tomēr dzīvoklis, mašīna, sekretārs u.c. uz atlikušo mūžu tas nav samērīgi, uzskata Kislovs. Viņaprāt, bijušajam prezidentam reprezentācijas vajadzībām var dot tiesības izmantot Rīgas pili, bet dzīvokli

  Visticamāk, ka vasaras otrajā pusē vai rudenī redzēsim kādu jaunu Covid-19 vīrusa paveidu, prognozēja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) riska analīzes un profilakses departamenta direktors, epidemiologs Jurijs Perevoščikovs. Šobrīd Covid-19 un gripas saslimstības rādītāji, pozitīvo testu īpatsvars samazinās, slimnīcās paliek arvien mazāk stacionēto pacientu un notekūdeņos Covid-19 vīrusa koncentrācija paliek mazāka. Arī Pasaules Veselības organizācija (PVO) maija sākumā ziņoja, ka globālā koronavīrusa pandēmija vairs nav uzskatāma par starptautisku ārkārtas situāciju veselības jomā. Perevoščikovs atzīmēja, ka pēdējais vīrusa saslimstības pacēlums, kas bija novērojams martā un aprīlī, arī ir beidzies. Tomēr viņš aicina paturēt prātā, ka pēdējo divu gadu laikā saslimstības pacēlumi bija ar regularitāti - divi trīs mēneši -, un tas bija saistīts ar vīrusa izmaiņām. "Vīruss nepaliks uz visu mūžu esošajā paveidā vai apakšpaveidā, mutācijas turpināsies. Visticamāk mēs otr