Ej Tu Nost

  Lai arī šodienas situācija ir sarežģīta, vēsture pierāda, ka mēs ar krīzēm tiekam galā, un tas ir stiprs pamats, lai teiktu, ka arī ar šīm krīzēm mēs tiksim galā, intervijā Latvijas Televīzijai pauda Valsts prezidents Egils Levits. Vaicāts par sabiedrības sašķeltību vakcinācijas jautājumā, prezidents skaidroja, ka pastāv dažādi viedokļi, uzsverot, ka Latvija ir demokrātiska valsts un demokrātijā nekad nav pilnīgas vienotības. Tāpat Levits atzīmēja, ka Covid-19 krīzē iesaistīti ir visi, ne tikai valdība, bet arī "katrs personīgi ir atbildīgs par to, ka viņš vakcinējas un pārliecina savus tuviniekus vakcinēties - tādā veidā mēs šo Covid-19 krīzi arī pārvarēsim". "Mēs redzam, ka nevienā valstī šī [Covid-19] krīze nav ļoti labi menedžēta, arī vecajās demokrātijās Eiropā," sacīja prezidents, piebilstot, ka Latvija ir viduvēja šajā aspektā. Runājot par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, Levits norādīja, ka pirms dažām dienām ticies ar Lietuvas, Igaunijas un Po

Valsts policija rīkos pārbaudes, lai kontrolētu, vai publiskajā sektorā netiek pieļauts strādāt arī pret Covid-19 nevakcinētiem darbiniekiem, ko normatīvie akti pašlaik liedz, informēja Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļā. Ja policija saņems signālus par minētā pārkāpuma pieļaušanu, tad likumsargi veiks informācijas pārbaudi un atbilstoši reaģēs. Arī veicot ikdienas pārbaudes Covid-19 ierobežojumu kontrolē, likumsargi pārbaudīs, vai darbiniekiem ir derīgi Covid-19 sertifikāti. Neskatoties uz to, ka stingrie ierobežojumi un mājsēde ir beigusies, aizvien ir spēkā citi Covid-19 ierobežojumi. Policija aicina personas būt atbildīgiem, ievērot visus noteiktos drošības pasākumus, kā arī izvērtēt nepieciešamību atrasties sabiedriskās vietās. Policija savā darbā turpinās izmantot līdz šim izmantotās metodes, "zibakcijas" jeb masveida pārbaudes. Jau ziņots, ka valdība ir noteikusi prasību obligāti vakcinēties visiem publiskā sektora darbiniekiem, un pildīt darba pienākumus no

Valdība Covid-19 krīzes risināšanā nenoliedzami pieļāvusi dažādas kļūdas, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Premjers uzsvēra, ka valdība sastāv no ievēlētiem politiķiem, un tā ir sabiedrības atspulgs. Viņš akcentēja, ka arī sabiedrībā nav bijis viennozīmīgas nostājas attiecībā pret šo krīzi - pastāvīgi bijuši cilvēki, kas pandēmiju noliedza, vai uzskatīja, ka nekādus ierobežojumus nekādā gadījumā nevajag. Tāpēc valdībai visu laiku bija jābūt starp divām galējībām, meklējot labāko risinājumu, ņemot vērā visas intereses. "Tas ir šausmīgi liels izaicinājums. Melotu, ja teiktu, ka esam nekļūdīgi strādājuši, bet varu teikt, ka katru brīdi pieņēmām tādus lēmumus, kas tobrīd bija iespējami un tika uzskatīti par labākajiem," sacīja valdības vadītājs. Kariņš atkārtoti uzsvēra, ka galvenais pandēmijas apkarošanas paņēmiens ir vakcinēšanās. "Ir divi veidi, kā apkarot vīrusu. Viens variants ir, un, izskatās, ka tikai

Ekonomikas ministrija (EM) meklēs risinājumus āra tirdziņu organizēšanai, otrdien valdības sēdē apstiprināja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA). Viņš norādīja, ka būtu ļoti svarīgi šādus risinājumus rast, jo tieši decembris parasti ir laiks, kad amatnieki var notirgot visa gada laikā sagatavotās preces. Valsts kancelejas direktors un Operatīvās vadības grupas (OVG) vadītājs Jānis Citskovskis atzīmēja, ka par šo problēmu pirmdien, 15.novembrī, OVG formātā jau diskutēts, un grupa vienojusies uzticēt EM sagatavot vairākus risinājumus, kas pēcāk vēlreiz tiktu izskatīti OVG. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda cerību, ka par šo jautājumu arī valdība varētu lemt jau nākamajā nedēļā. Kā ziņots, Ministru kabinets otrdien apstiprināja detalizētu regulējumu "dzīvei pēc lokdauna", kas paredz lielāku brīvību pakalpojumu saņemšanā cilvēkiem ar Covid-19 sertifikātiem, komandantstundas atcelšanu, kā arī izglītības nodrošināšanu klātienē. Ar valdības rīkojumu paredzēts, ka

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas nosaka atalgojuma pieaugumu valsts pārvaldes amatpersonām no 2023.gada, īstenojot valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reformu. Aģentūras LETA aprēķini par valdības sākotnēji virzītajiem likuma grozījumiem liecina, ka no 2023.gada Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Satversmes tiesas priekšsēdētāja mēnešalga sasniegs apmēram 7607 eiro, līdz ar to, piemēram, Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam alga palielināsies par apmēram 40%. Par apmēram trešdaļu tiks palielināta alga ministriem, kuru mēneša atalgojums sasniegs apmēram 6700 eiro. Ģenerālprokurora alga sasniegs aptuveni 7280 eiro, valsts kontroliera un tiesībsarga alga - apmēram 6700 eiro, bet Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniekam - apmēram 6500 eiro. Tikmēr Saeimas deputātiem, kuri neieņems papildu amatus, alga 2023.gadā sa