Ej Tu Nost

Valdība Covid-19 krīzes risināšanā nenoliedzami pieļāvusi dažādas kļūdas, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Premjers uzsvēra, ka valdība sastāv no ievēlētiem politiķiem, un tā ir sabiedrības atspulgs. Viņš akcentēja, ka arī sabiedrībā nav bijis viennozīmīgas nostājas attiecībā pret šo krīzi - pastāvīgi bijuši cilvēki, kas pandēmiju noliedza, vai uzskatīja, ka nekādus ierobežojumus nekādā gadījumā nevajag. Tāpēc valdībai visu laiku bija jābūt starp divām galējībām, meklējot labāko risinājumu, ņemot vērā visas intereses. "Tas ir šausmīgi liels izaicinājums. Melotu, ja teiktu, ka esam nekļūdīgi strādājuši, bet varu teikt, ka katru brīdi pieņēmām tādus lēmumus, kas tobrīd bija iespējami un tika uzskatīti par labākajiem," sacīja valdības vadītājs. Kariņš atkārtoti uzsvēra, ka galvenais pandēmijas apkarošanas paņēmiens ir vakcinēšanās. "Ir divi veidi, kā apkarot vīrusu. Viens variants ir, un, izskatās, ka tikai

Ekonomikas ministrija (EM) meklēs risinājumus āra tirdziņu organizēšanai, otrdien valdības sēdē apstiprināja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA). Viņš norādīja, ka būtu ļoti svarīgi šādus risinājumus rast, jo tieši decembris parasti ir laiks, kad amatnieki var notirgot visa gada laikā sagatavotās preces. Valsts kancelejas direktors un Operatīvās vadības grupas (OVG) vadītājs Jānis Citskovskis atzīmēja, ka par šo problēmu pirmdien, 15.novembrī, OVG formātā jau diskutēts, un grupa vienojusies uzticēt EM sagatavot vairākus risinājumus, kas pēcāk vēlreiz tiktu izskatīti OVG. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda cerību, ka par šo jautājumu arī valdība varētu lemt jau nākamajā nedēļā. Kā ziņots, Ministru kabinets otrdien apstiprināja detalizētu regulējumu "dzīvei pēc lokdauna", kas paredz lielāku brīvību pakalpojumu saņemšanā cilvēkiem ar Covid-19 sertifikātiem, komandantstundas atcelšanu, kā arī izglītības nodrošināšanu klātienē. Ar valdības rīkojumu paredzēts, ka

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas nosaka atalgojuma pieaugumu valsts pārvaldes amatpersonām no 2023.gada, īstenojot valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reformu. Aģentūras LETA aprēķini par valdības sākotnēji virzītajiem likuma grozījumiem liecina, ka no 2023.gada Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Satversmes tiesas priekšsēdētāja mēnešalga sasniegs apmēram 7607 eiro, līdz ar to, piemēram, Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam alga palielināsies par apmēram 40%. Par apmēram trešdaļu tiks palielināta alga ministriem, kuru mēneša atalgojums sasniegs apmēram 6700 eiro. Ģenerālprokurora alga sasniegs aptuveni 7280 eiro, valsts kontroliera un tiesībsarga alga - apmēram 6700 eiro, bet Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniekam - apmēram 6500 eiro. Tikmēr Saeimas deputātiem, kuri neieņems papildu amatus, alga 2023.gadā sa

  Saeimas vairākums šodien, skatot grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, noraidīja partijas "Republika" deputātu priekšlikumu par pazeminātās 5% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes piemērošanu, sabiedriskās ēdināšanas iestāžu sniegtajiem ēdināšanas pakalpojumiem, tai skaitā piegādēm, izņemot tos pakalpojumus, kas attiecas uz alkoholiskajiem dzērieniem. Valsts nākamā gada budžetu pavadošajā likumprojektā šo priekšlikumu par PVN likmes pazemināšanu līdz 5% iesniedza deputāti Kaspars Ģirģens (R), Evija Papule (R), Vjačeslavs Dombrovskis (R) un Ēriks Pucens (R). Debatēs koalīcijas deputāts Krišjānis Feldmans (JKP) pauda, ka opozīcija bez kādiem fiskāliem aprēķiniem piedāvā PVN likmju atvieglojumus šajos likuma grozījumos noteikt dažādām jūtīgām tēmām jeb nozarēm - tūrismam, ēdināšanas jomai un dažādiem pārtikas produktiem. Feldmans uzsvēra, ka valsts pienākums ir sniegt sabiedrībai kopējos labumus, kam ir nepieciešami nodokļi ieņēmumi. Politiķis norādīja, ka opozī

  Valdībai nav plānu atjaunot stingrākus Covid-19 ierobežojumus, šorīt LTV "Rīta panorāmā" paziņoja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP), aicināts skaidrot, pie kādiem konkrētiem Covid-19 izplatības rādītājiem valdība varētu domāt par ierobežojumu atjaunošanu. No šodienas Latvijā atcelti Covid-19 izplatības novēršanai paredzētie noteiktie īpaši stingrie ierobežojumi. Valdības lēmums pamatā paredz līdz ārkārtējās situācijas beigām nākamā gada 11.janvārī saglabāt tās prasības, kas bija noteiktas no šī gada 11. līdz 20.oktobrim, nodalot, ka visas darbības klātienē notiek "zaļajā režīmā", izņemot kritiski nepieciešamos pakalpojumus, kā arī atceļot tā saucamo mājsēdi jeb komandantstundu. Pavļuta vērtējumā, "lokdauns" Latvijā ir bijis rezultatīvs, cilvēki mazinājuši savstarpējos kontaktus, kā rezultātā Latvija vairs nav pirmajā vietā Eiropā pēc slimības izplatības, bet svarīgākais, ka samazinājies hospitalizēto Covid-19 slimnieku skaits slimnīcās, lai arī sit