Pāriet uz galveno saturu

Ziņas

Vecie blēži „likuma un kārtības” sardzē jeb Kas ir Gobzema partijas spice?

Jānis Mākoņkalns Grūti pateikt, kas darījās Mandžūrijas kandidāta Alda Gobzema galvā, kad tika izdomāts viņa jaunās partijas nosaukums „Likums un kārtība”. No vienas puses varbūt Aldis ir amerikāņu seriāla „Law and Order” kvēls cienītājs, no otras varbūt viņa sirdij ir tuva Polijā valdošā partija „Likums un taisnība”. Tāpat iespējams, ka par iedvesmu kalpojis gan seriāls, gan partija. Taču, manuprāt, jaunās partijas nosaukuma izvēle patiesībā ir pamatojama ar to, ka Aldis ir vienkārši nolēmis mūs visus pamatīgi „iztroļļot”, jo partijas „Likums un kārtība” valdē ir savācis personas, kurām ar iepriekšminētajām vērtībām nav ne mazākā sakara. Šajā rakstā es gribētu tuvāk aplūkot vairākus Alda politiskos līdzskrējējus un avantūristus, lai vismaz nedaudz ieskicētu to, kādi ļaudis, pēc topošā fīrera domām, ir pelnījuši nēsāt „likuma un kārtības” birku. Andris Ārgalis Plašāk pazīstams kā Rīgas bijušais mērs. Politiskās karjeras sākumā pārstāvēja nacionālistu partiju „TB/LNNK”. Pēcāk, saprotot,

JURIS GULBIS NO “TET” PĒRN SAŅĒMIS GANDRĪZ MILJONU EIRO

Telekomunikāciju uzņēmuma SIA “Tet” bijušais valdes priekšsēdētājs  Juris Gulbis  pērn no uzņēmuma saņēmis 965 626 eiro, no kuriem lielākā daļa varētu būt kompensācija par amata atstāšanu, liecina Gulbja Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas deklarācija atstājot amatu, kā arī iepriekšējo gadu deklarācijas. “Tet” pārstāvji pagaidām nav snieguši komentāru par to, cik liela daļa no Gulbim pērn izmaksātās summas ir kompensācija par amata atstāšanu. Iepriekšējos gados viņa atalgojums atbilstoši deklarācijās sniegtajām ziņām bijis aptuveni 400 000 eiro, piemēram, 2019.gadā Gulbis kā atalgojumu no “Tet” saņēma 409 569 eiro, 2018.gadā – 381 929 eiro, bet 2017.gadā – 389 499 eiro, savukārt 2016.gadā tie bija 313 242 eiro, 2015.gadā – 503 825 eiro, bet 2014.gadā – 392 029 eiro. Atstājot amatu, Gulbis par pērno gadu arī deklarējis 4528 eiro apdrošināšanas atlīdzību no “BTA Baltic Insurance Company”, 1477 lielu pabalstu no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un 1201 eiro lielas subs

Mainīts tālruņa numurs, lai pieteiktos Covid-19 vakcīnai

Lai šodien, 4.aprīlī, pieteiktos vakcīnai pret Covid-19, ierastā tālruņa 8989 vietā Veselības ministrija lūdz iedzīvotājus zvanīt pa tālruni 80001234. Zvani tiks pieņemti no pulksten 11.00 līdz pulksten 16.00. Veselības ministrija aicina 4. aprīlī primāri izmantot vietni manavakcina.lv, lai pieteiktos vakcinācijai. Visi iedzīvotāji, kuri saņēmuši īsziņas ar aicinājumu zvanīt pa tālruni 8989, tiek aicināti izmantot tālruni 80001234 vai pieteikties vakcīnai vietnē manavakcina.lv. Veselības ministrijas pārstāvji ziņo, ka rīt tālrunis 8989 atkal nodrošinās visus pakalpojumus – gan pieteikšanos vakcinācijai, gan arī informāciju par vakcināciju kopumā. REKLĀMA REKLĀMA

Horoskopi nedēļai: 5. – 11. aprīlis

  AUNS  Nesamaziniet tempu, centieties pabeigt kādu darbu, lai redzētu rezultātu. Jūs gaida lielisks laikposms, un tam ir pienācīgi jāsagatavojas. Otrdiena un trešdiena piemērota dažādiem sīkiem darbiem, kārtības ieviešanai un nepieciešamās informācijas iegūšanai. Esiet atklāti, komunicējot ar cilvēkiem, kurus mīlat, kā arī nekavējiet pārmaiņas. Izklaidi un braucienus plānojiet svētdien. VĒRSIS  Tagad vairāk laika veltiet estētiskām vērtībām. Darbā labi veiksies ar reklāmu un dizainu saistītu jautājumu risināšana. Neatstājiet bez ievērības bērnu lūgumus, palīdziet viņiem atrisināt problēmas. Izdariet to, ko esat apsolījuši. Otrdien īstenojiet idejas. Šis ir optimāls laiks kolektīvam radošam darbam, turklāt jūs varat izņemties vadītāja funkcijas. DVĪŅI   Jūsu slodze pieaugs, taču tagad būs daudz vilinošu perspektīvu. Personīgajā dzīvē šī nedēļa var būt viena no labākajām attiecību uzlabošanai. Varat noformēt līgumus, kārtot darījumus, rīkot reklāmas akcijas. Trešdien iespējami negaidīti

Kas jādara Lieldienās?

Lieldienas rītā agri saule danco un visa zeme trīc. Ja negrib, lai izaug lielas pēdas, tad Lieldienas rītā pirms saules jākāpj ar plikām kājām uz akmeņa. Lieldienas rītā jāvelkot gluži jauns krekls mugurā, vienalga, kāds, ka tik nevalkāts. Lieldienas rītā puiši staigājot apkārt, ar žagariem sisdami gulētājus un prasīdami: “Ko soli?” Gulētājam uzreiz jādod sitējam krāsota ola, citādi miera nebūs. Tāpat puišiem Lieldienās meitas augsti jāšūpo, par to meitas viņiem dod skaistākās krāsotās olas. Lieldienās vispār vajag daudz šūpoties, tad visu gadu nenāks miegs, odi nekož ne cilvēkiem, ne lopiem un aitas brangas augot. Savukārt ar olām vajag mainīties, lai vistas labi dētu arī nākamā gadā. Lieldienu rotaļa esot vistiņu ķeršana, kur vienam aizsien acis, un tas nu prasa: "Kur tu mani vedīsi?" - "Uz cūkkūtiņu putru ēst." - "Vai karote ir?" - "Meklē pats!" Tad visi sāk bēgt un ķērējs ar aizsietām acīm lūko kādu noķert. Lieldienās bērniem vajag ēst daudz