Ej Tu Nost

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinājusi AS "Augstsprieguma tīkls" jaunus elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifus, kas stāsies spēkā 2021.gada 1.janvārī, bet tiešu ietekmi uz mājsaimniecību rēķiniem neatstās. Regulatorā informēja, ka visām lietotāju grupām, kas pieslēgtas pie pārvades tīkla, tarifa mainīgā daļa jeb maksa par pārvadīto apjomu, vidēji samazināsies par 43%. Savukārt tarifa fiksētā daļa jeb maksa par uzstādīto jaudu, būs vidēji par 27% augstāka. Sākotnēji tarifa projektā fiksētās daļas pieaugumu komersants plānoja 32% apmērā. "Augstsprieguma tīkla" valdes priekšsēdētājs Varis Boks informēja, ka jaunajā tarifu projektā, salīdzinot ar pašreiz spēkā esošajiem tarifiem, ir samazināta maksa par vienas kilovatstundas pārvadi vidēji 43% apmērā, vienlaikus, atkarībā no sistēmas dalībnieka pieslēguma veida, maksa par uzstādītās jaudas uzturēšanu pieaug vidēji 27% apmērā. "Tiem sistēmas dalībniekiem, kuri savu uzstādī

Covid-19 izplatības mazināšanai radītie ierobežojumi ir apturējuši vairāku nozaru darbību. Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (“KPV LV”) uzskata, ka svarīgi ļaut strādāt visām nozarēm, kas to spēj, neskatoties uz vīrusa straujo izplatību. To ministrs paziņoja LTV raidījumā “Rīta Panorāma”. Ministrs skaidroja, ka viņaprāt ierobežojumi skaistumkopšanas un ēdināšanas nozaru darbībā radījuši apstākļus, kad valsts “mākslīgi” radījusi bezdarbu. Ģirģens uzsvēra, ka iestājas par šo nozaru pārstāvjiem, jo Iekšlietu ministrijas redzējumā bezdarbs var radīt vairākus potenciālus draudus, to skaitā minot zādzību risku paaugstināšanos. Tāpat ministrs norādīja, ka jāsamazina Covid-19 izplatības risks, ko izraisa ceļošana pāri robežām. Viņaprāt Latvijai vajadzētu sekot citu Eiropas valstu piemēram un ārzemniekiem prasīt uzrādīt apliecinājumu par negatīvām Covid-19 analīzēm, kā arī aktīvāk veikt iebraucēju testēšanu. Plašāka testēšana ļautu vairāk nozarēm turpināt strādāt, minēja Ģirģens. KONTEKSTS:  Co

  Arī Liepājas manikīres un pedikīres ir solidāras ar citiem skaistumkopšanas speciālistiem, kas dusmojas par aizliegumu strādāt ārkārtējās situācijas laikā. Viņas bija gatavas pastāstīt, kā klājas, bet savu vārdu publiski atklāt negribēja. Mums atliek ticēt, ka uzrunātās tiešām šobrīd nestrādā, kā mums sacīja. Labi, ka ir vīrs Visas meistares atzina, ka visgrūtākais šobrīd esot sēdēšana bezdarbībā un tas, ka jāturpina maksāt īri par kabineta telpām. Strādāt, pelnīt nevar, bet vietu salonā vai izīrēto telpu saglabāt gribas, tātad nomas maksa būs jāsamaksā. Manikīres cer, ka ierobežojumi drīz tiks atcelti. “Ja aizliegums strādāt saglabāsies vēl ilgi, īri par savu kabinetu varēšu samaksāt līdz aprīlim, ilgāk noteikti ne,” viena no viņām sacīja. Ilze strādāja salonā netālu no Pētertirgus un telefona sarunā atzīst, ka ir viena no tām laimīgajām, kuru finansiāli atbalsta vīrs, palīdzot pārdzīvot šo laiku. “Nevaru teikt, ka tagad esmu izmisumā, bet labi noteikti nejūtos. Bezdarbībā sēžu mājā

Esmu manikīre ar 15 gadu pieredzi. Ļoti patīk veidot dažādus dizainus un zīmējumus uz klientu nagiem. Puķītes, ornamenti, sniegpārslas, līnijas taisnas un lokveida – tiešām esmu piešāvusi roku. Bet tagad, kopš Latvijas valdība aizliedza man likumīgi strādāt, mācos zīmēt 100 eiro banknotes. Nē, nedomāju, ka kāda kliente vēlēsies uz saviem nagiem redzēt šīs naudaszīmes attēlu. Daru to tādēļ, ka valdība man neatstāj citu iespēju. Esmu daudz nosodītā un teju par nelikumīgu pasludinātā patentmaksas nodokļu maksāšanas režīma pārstāve. Līdz šim mēneša sākumā samaksāju 100 eiro patentmaksu un biju pilnīgi pārliecināta, ka strādāju absolūti legāli un likumīgi, norēķinoties ar valsti tieši tādā apmērā, kā valsts noteikusi. Biju pārliecināta, ka maksāju par iespēju strādāt. Taču līdz ar aizliegumu sniegt manikīra pakalpojumus esmu sapratusi, ka patentmaksa nav nodoklis vai nodeva, vai kā nu to pareizi sauc, kas jāmaksā par iespēju strādāt un saņemt samaksu. Nē, izrādās, tas ir maksājums, kas jāve

Lemjot par slimības palīdzības pabalstu vecākiem, kuru bērni nevarēs iet uz skolu Covid-19 ierobežojošo pasākumu dēļ, Saeimā izvērtās debates par to, kas - Labklājības ministrija (LM) vai Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) - pandēmijas risināšanā strādā nepietiekami.   Bijusī IZM parlamentārā sekretāre Anita Muižniece (JKP) uzsvēra, ka LM izstrādātais atbalsta regulējums ir "ātrs risinājums", kas radīts steigā un kas nepalīdzēšot visām ģimenēm. "Es, protams, saprotu, ka laiks, lai pietiekami iedziļinātos, ir bijis īss, taču šodienas komisijas sēdē, kurā tas steigā tika virzīts uz priekšu, par spīti iebildēm par, piemēram, daudzbērnu ģimeņu diskriminēšana, ir nepieņemami," sacīja politiķe. Muižniece arī pauda, ka no labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV) sagaidītu lēmumu skaidrošanu. "Sagaidītu, ka mūsu labklājības ministre Petraviča tagad pieteiktos debatēm un skaidrotu, kāpēc šāda te potenciāla diskriminācija tikusi pieļauta un nāktu klajā ar s