Manai kaimiņienei ir viens tāds ļoti viltīgs, mazs sunītis - viņš, tēlaini izsakoties, baidās pat no savas ēnas, bet desmitkārt to kompensē brīžos, kad jūtas drošībā - vismilzīgākais suns tiks nikni apriets, ja vien tas atradīsies pie pavadiņas vai aiz sētas. Šāds salīdzinājums šķiet ļoti precīzs, vērojot kāda deputāta (reizē arī - deputāta kandidāta uz nākamajām vēlēšanām) pēdējā laika izpildīšanos. Ārkārtīgi uzspēlēta, izteikti liekulīga bravūra brīžos, kad nekas īsti nopietns nedraud, un reizē visgļēvākā iespējamā rīcība tajā retajā reizē, kad patiešām jāizrāda drosme. Būsim godīgi - tā kā šeit nav ne Krievija, ne Baltkrievija, ne Ķīna, mūsu valstī "cīnīties pret sistēmu" un skaļi kritizēt "varas kliķi" nav nekāda lielā māksla, un nekādu papildu drosmi tas patiesībā neprasa. Vēl jo vairāk, ja esi naudīgs advokāts vai maksātnespējas administrators ar lepniem īpašumiem, kuram nav jālauza galva par to, kā samaksāt administratīvos sodus. Tāpat nekāda drosme nav vajad
