Pāriet uz galveno saturu

Alla Pugačova lūdz Krievijai atzīt viņu par "ārvalstu aģenti"

Krievijas populārās mūzikas leģenda Alla Pugačova, solidarizējoties ar savu vīru Maksimu Galkinu, vēlas tikt iekļauta Krievijas "ārvalstu aģentu" sarakstā.



73 gadus vecā Pugačova svētdien sociālajā tīklā "Instagram" vērsās ar lūgumu pie Krievijas Tieslietu ministrijas arī viņu pasludināt par ārvalstu aģenti.

Jau ziņots, ka parodists un televīzijas raidījumu vadītājs Maksims Galkins, kurš pašlaik neatrodas Krievijā, sestdien tika iekļauts Krievijas fizisko personu reģistrā, kuras pilda ārvalstu aģenta funkcijas.

Pēc Krievijas pilna apjoma iebrukuma Ukrainā sākuma februāra beigās viņš atradās Izraēlā, kur savos koncertos asi kritizēja šo karu. Mākslinieks uzstājies arī ASV, Latvijā un Polijā.

Galkins sociālajos tīklos ir komentējis masu slepkavības Bučā un izteicies, ka karam nevar būt nekāda attaisnojuma.

Pēc tam viņam tika liegts ētera laiks Krievijas televīzijā. Masu mediji ziņoja, ka tam par iemeslu bija tieši Galkina izteikumi pret karu un ka viņš jau kara pirmajās dienās zaudējis reklāmu kontraktus.

Septembrī kļuva zināms, ka Galkina sieva Alla Pugačova ir atgriezusies Krievijā.

Pugačova ierakstā "Instagram" nodēvēja Galkinu par "īstu un neuzpērkamu Krievijas patriotu", kurš vēlas "pārtraukt mūsu puišu nāvi iluzoru mērķu vārdā".

Ārvalstu aģentu likums Krievijā tika pieņemts 2012.gadā, piešķirot varasiestādēm tiesības atzīt nevalstiskās organizācijas un mediju organizācijas par ārvalstu aģentiem. Laika gaitā šis likums ticis paplašināts.

Organizācijām un personām, kas atzītas par ārvalstu aģentiem, tas jānorāda visos dokumentos un jāpakļaujas rūpīgām pārbaudēm no varasiestāžu puses. Tiek pārbaudīts to finansējums un darbinieki.


Avots: bb.lv
REKLĀMA
GARŠĪGAS RECEPTES KATRAI DIENAI!

REKLĀMA

Šī emuāra populārākās ziņas

ZZS: Levits vienkārši nespēj vai nevēlas pildīt Valsts prezidenta pienākumus

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) aicina Valsts prezidentu Egilu Levitu uz konsultācijām par viņa turpmākās darbības mērķiem un vīziju, informēja ZZS pārstāve Dace Kārkliņa. "Ne tikai Latvijas valsts dibināšanas svētkos, bet arī ikdienā aizvien skaudrāk iezīmējas Valsts prezidenta Levita kā valsts vadītāja līderības problēma. Acīmredzams, ka valstij sarežģītos brīžos Levits vienkārši nespēj vai nevēlas pildīt savus Valsts prezidenta pienākumus un "pazūd aiz savas pils augstajiem mūriem", nespējot adekvāti reaģēt uz notikumiem sabiedrībā," uzskata ZZS. Valsts prezidents nedrīkst uz visu nolūkoties tikai no malas kā miermīlīgs novērotājs, jo īpaši pašlaik, kad valstij ir vajadzīgs spēcīgs līderis, akcentē partiju apvienība, norādot, ka valstsvīra autoritātes neesamība un "visu laiku zemākais" Valsts prezidenta darba novērtējums esot likumsakarīgs Levita darbībai vai drīzāk bezdarbībai. ZZS ieskatā Levits ne tikai nav spējis saliedēt Latvijas sabiedrību, bet p

Aizsilniece atklātā vēstulē: Vakcinācijai un masku nēsāšanai jābūt brīvprātīgai!

  Mana vēstule par situāciju Latvijā. Latvijas Valsts prezidentam Egilam Levitam Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei Latvijas Republikas Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam Latvijas Republikas veselības ministrm Danielam Pavļutam Atklātā vēstule par Covid-19 sertifikātu atcelšanu un obligāto sejas masku nēsāšanu Vēršos pie jums ar aicinājumu, sekot citu valstu piemēram un atcelt valstī pastāvošo pret Covid-19 vakcinācijas un pārslimošanas sertifikātu kārtību, lai nespiestu Latvijas iedzīvotājus veikt revakcināciju, kuras pamatotība pašreizējos apstākļos nav zinātniskos pētījumos balstīta. Ja vēlamies pārliecināties par personas iespējamo inficēšanos ar vīrusu, nepieciešamības gadījumā var lietot ātros antigēnu testus, kā arī veikt citus daudz efektīvākus pasākumus cilvēku veselības saglabāšanai. Vakcinācija ir medicīniska procedūra, kuru valsts nedrīkst uzspiest tās iedzīvotājiem. Šādu viedokli pagājušā gada novembrī pauda arī Lielbritānijas Karaliskā vispār

Pēc mājsēdes nevakcinētos ielaidīs tikai mazajos veikalos

  Pēc mājsēdes beigām nedrošajā vidē varētu strādāt tikai nelielas pirmās nepieciešamības preču tirdzniecības vietas, otrdien valdības sēdē sacīja veselības ministra padomnieks Kaspars Bērziņš. Viņš skaidroja, ka pašlaik tiek diskutēts par piedāvājumu, ka no novembra vidus visa tirdzniecība notiek epidemioloģiski drošajā vidē, izņemot pirmās nepieciešamības preču tirdzniecību nelielās tirdzniecības vietās, ja tirdzniecības vieta ir mazāka par 1500 kvadrātmetriem un ar atsevišķu ieeju. Šādi varētu strādāt nelieli pārtikas, higiēnas preču veikali, medicīnas preču tirdzniecības vietas, aptiekas, optikas preču veikali, degvielas uzpildes stacijas, dzīvnieku barības veikali un preses tirdzniecības vietas. "Līdz ar to mēs novēršam visas jokainās lentas un drošības problēmas, kas bija saistītas ar tirdzniecības centriem," atzina Bērziņš. Tāpat tirdzniecības vietās, kas strādās "sarkanajā" režīmā, vienam apmeklētājam būs jānodrošina 25 kvadrātmetru platība. Citviet, kur pak