Pāriet uz galveno saturu

Igauņiem ļauj izstāties no pensiju 2.līmeņa; gribētāji saņem vidēji 9000 eiro

 Igaunija šomēnes izmaksājusi pensiju 2. līmenī uzkrāto tiem desmitiem tūkstošu iedzīvotāju, kas nolēmuši no tā izstāties. Vidēji katram tie ir vairāki tūkstoši eiro, ziņo LTV ziņu raidījums "Panorāma".



Igaunijā Pensiju centrs naudu uz kontiem sācis pārskaitīt tiem, kas lēmumu par izstāšanos no pensiju 2. līmeņa un uzkrātā izņemšanu pieņēma līdz šī gada marta beigām – pēc pensiju reformas stāšanās spēkā. Tie ir gandrīz 150 tūkstoši cilvēku jeb aptuveni piektā daļa no pensiju 2. līmeņa fondu dalībniekiem.

Viņu vidū arī Tallinas iedzīvotāja Jāne: “Es izņemu šo naudu, jo pati investēšu akcijās. Mana meita mācās ekonomiku un palīdzēs.”

“Vēl neesmu pieņēmusi lēmumu. Es domāju – tā ir katra paša izvēle. [..] Ja man vajadzētu naudu, tad droši vien pieteiktos izmaksai. Bet pagaidām atstāju, kā ir,” pastāstīja Tallinas iedzīvotāja Žanna.

“Es naudu atstāju [2. līmenī]. Bet saprotu arī tos, kas neatstāj. Varbūt viņiem ir kādas grūtības dzīvē vai arī grib investēt šo naudu citādā veidā. Katrs dara, kā vēlas,” sacīja Tallinas iedzīvotājs Tomass.


No izņemtajiem līdzekļiem gan jāmaksā ienākuma nodoklis – 20% tiem, kas ir vecumā līdz 60 gadiem, bet 10% – iedzīvotājiem, kuri vecāki par 60 gadiem.

Aptaujas liecina, ka iemesli izstāties no 2. pensiju līmeņa dažādi.

“Vairumam no tiem, kas piesakās izmaksai, ienākumi ir zem vidējā.

Viņiem var būt finansiālas problēmas, un viņi izmanto šo naudu, lai tās atrisinātu, lai atmaksātu parādus. Citi to izmantos ikdienas tēriņiem. Neliela daļa to izmantos investīcijām vai kā maksājumu par nekustamo īpašumu,” zināja stāstīt sociologs, “Kantar Emor” aptauju vadītājs Aivars Voogs.

Igaunijas Finanšu ministrijā norādīja, ka septembrī no pensiju 2. līmeņa kopumā tiks izskaitīti 1,34 miljardi eiro. No tā vēl tiks atskaitīts 20% iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Tas nozīmēs, ka praktiski to cilvēku kontos, kas nolēmuši izstāties no pensiju 2. līmeņa, kopumā ieplūdīs 1 miljards eiro. Šīs summa atbilst 4% no Igaunijas iekšzemes kopprodukta.

Sagaidāms, ka desmitiem tūkstošu iedzīvotāju kontos ieplūdušie līdzekļi tā vai citādi ietekmēs patēriņu. Precīzāki dati gaidāmi, kad Igaunijas valdība šonedēļ publicēs kārtējo ekonomikas prognozi.

“Cilvēki, kas tagad izstājas no sistēmas, uzkrājuši mazliet zem 9000 eiro. Vidēji cilvēks, kas patlaban izstājas no pensiju 2. līmeņa, ir 41 gadu vecs un pelna mazliet zem Igaunijas vidējā atalgojuma,” pastāstīja Igaunijas Finanšu ministrijas padomniece Kertu Fedotova.

Pēc būtības reforma paredz trīs iespējas:

  • palikt pensiju 2. līmenī,
  • izņemt tajā uzkrāto naudu,
  • atvērt savu pensiju investīciju kontu, līdzekļus pārskaitīt tur un investīciju lēmumus pieņemt pašiem. Šajā gadījumā ienākuma nodoklis nav jāmaksā.

Finanšu ministrijas dati liecina, ka pēdējā opcija vismaz pagaidām nav pārāk populāra.

Kopumā Igaunijas pensiju 2. līmenī līdz šim bijuši uzkrāti 5,7 miljardi eiro. Septembrī 1,3 miljardi eiro tiek izņemti, bet uz personīgajiem pensiju investīciju kontiem pārskaitīti vien 47 miljoni eiro.


Avots: bb.lv
REKLĀMA
GARŠĪGAS RECEPTES KATRAI DIENAI!

REKLĀMA

Šī emuāra populārākās ziņas

Covid-19 pacientiem ļaus iet uz darbu arī ar pozitīvu Covid-19 testu

  Nenovērojot Covid-19 simptomus trīs dienas pēc kārtas, darba nespējas lapu pēc 14 dienām pacientam var aizvērt arī tad, ja Covid-19 tests joprojām uzrāda pozitīvu rezultātu, skaidroja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide. Aģentūrai LETA neoficiāli tika pausta neizpratne par gadījumu Saulkrastos, kur kāda bērnudārza pedagoģe baidās atgriezties darbā un aplipināt ar Covid-19 bērnus, jo viņai joprojām esot pozitīvs tests, bet ģimenes ārsts viņai nepagarina slimības lapu ilgāk par 21 dienu. Pamatojoties uz šobrīd pieejamo informāciju par Covid-19 norises gaitu un citu valstu pieredzi, atbildīgās valsts iestādes skaidro, ka Covid-19 pozitīvs pacients bez saslimšanas simptomiem nevar inficēt citus. Pašreizējā kārtība paredz, ka šādos gadījumos mediķiem, sociālajiem darbiniekiem un pedagogiem darba nespējas lapu var aizvērt pēc 21 dienas, ja netiek novēroti Covid-19 simptomi, neskatoties uz testa rezultātu. Pārējos gadījumos šis termiņš ir 14 dienas. Kā ziņots, minē

Valdībā diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu

  Valdībā iepriekš diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu, taču ministri izšķīrušies par šādas prasības nenoteikšanu, šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atklāja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV). Viņa skaidroja, ka valdībā bijusi diskusija noteikt ierobežojumus uz visu diennakts laiku un katru dienu, tomēr atzīts, ka "cilvēkiem tomēr ir jādodas uz darbu un ražošanas procesi arī nav pārtraucami". Līdz ar to tika nolemts koncentrēties uz aizliegumu atstāt dzīvesvietu, izņemot specifiskos gadījumos, aizvadītajās svētku brīvdienās un šajā nedēļas nogalē. Siliņa gan deputātiem neminēja, vai komandantstundu valdība varētu noteikt arī turpmākās nedēļas nogalēs. Jau ziņots, ka valstī noteiktie ar Covid-19 saistītie ierobežojumi būs spēkā līdz 25.janvārim, otrdien pēc valdības un Krīzes vadība padomes kopsēdes mediju pārstāvjus informēja Operatīvās vadības grupas vadītājs, Val

Viņķele: Pilnībā slēgtas skolas un veikali - tie varētu būt nākamie ierobežojumi

  Cilvēkiem nepietiekami rūpīgi ievērojot esošos Covid-19 ierobežojumus un turpinoties slimības izplatībai, Latvijā var nākties lemt par vēl stingrākiem ierobežojumiem veikaliem un pilnīgu pāreju uz attālinātām mācībām, šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP). Ministre vērtēja, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Covid-19 salīdzinājumā ar pavasari ir krietni mainījusies un cilvēki atsākuši daudz vairāk pārvietoties. Cilvēki vairs "nespēj baidīties" un daudzi vairs nenovērtējot Covid-19 kā nopietnu slimību. Pēc politiķes vārdiem, ja šāda tendence turpināsies, tad vienīgā iespēja būšot, piemēram, striktāk vērt ciet veikalus, līdzīgi kā citviet Eiropā, kur strādā tikai pārtikas veikali un aptiekas. Par to, vai nepieciešami jauni ierobežojumi veikalu darbam brīvdienās, valdība varētu lemt jau rīt, kad Ministru kabinets sanāks uz kopīgu sēdi ar Krīzes vadības padomi. Viņķele izteicās, ka viņai ļoti negribētos, lai valdība īst