Pāriet uz galveno saturu

Pašnodarbinātajiem jāpaziņo VID, ka viņi ceturksnī nenopelnīs 1500 eiro

 Jaunā sociālās apdrošināšanas iemaksu kārtība paredz, ka par katru sociāli apdrošināmo personu ir jāveic iemaksas vismaz no valstī noteiktās minimālās mēneša algas. Minimālo iemaksu objekts ir trīs minimālās algas – 1500 eiro ceturksnī. Pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi būs mazāki, jāpaziņo Valsts ieņēmumu dienestam, ka viņi ceturksnī nenopelnīs 1500 eiro. 15. jūlijs ir pēdējā diena, kad šādu paziņojumu var iesniegt par šā gada 3. ceturksni.



ĪSUMĀ
  • No 1. jūlija likumā arī pašnodarbinātajiem noteikts pienākums maksāt minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas vismaz no 1500 eiro ceturksnī
  • Pašnodarbinātais Valsts ieņēmumu dienestā var iesniegt iesniegumu, ka viņa prognozētie ienākumi nesasniegs 1500 eiro ceturksnī, un veikt 10% iemaksas pensiju apdrošināšanai no faktiskajiem ienākumiem.
  • Ja pašnodarbinātais ienākumu prognozi nebūs paziņojis, bet ienākumi būs mazāki par 1500 eiro ceturksnī, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķinās minimālās iemaksas 10% pensiju apdrošināšanai, lai iemaksas būtu vismaz minimālajā apmērā.
  • Prognozi par to, ka ienākumi nesasniegs 1500 eiro ceturksnī, var iesniegt tikai pašnodarbinātie, kuri vienlaikus nav darba ņēmēji.
  • Pašnodarbinātajam ar maziem ienākumiem iesniegums VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā jāiesniedz līdz šī gada 15. jūlijam par šī gada trešo ceturksni un līdz 15. oktobrim par ceturto ceturksni.
  • Ja plānots uzsākt saimniecisko darbību pēc 2021. gada 1. jūlija, iesniegumu VID varēs iesniegt vienlaikus ar reģistrāciju VID.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) medijiem izplatītajā informācijā “Pašnodarbinātie un autori, kas prognozē mazus ienākumus, var izvēlēties nemaksāt minimālās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas” aicina tos saimnieciskās darbības veicējus (tostarp mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus) un autoratlīdzību saņēmējus, kuri nav darba ņēmēji un prognozē, ka viņu saimnieciskās darbības ienākums turpmāk šogad nesasniegs 1500 eiro katrā ceturksnī, līdz 15. jūlijam informēt par to VID.

VID atgādina: ja ienākums nesasniedz 1500 eiro ceturksnī, tad saimnieciskās darbības veicēji maksās obligātās sociālās iemaksas pensiju apdrošināšanai vismaz 10% apmērā un minimālās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas drīkst neveikt, ja paziņota ienākumu prognoze VID.

Iesniegums VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) jāiesniedz līdz šī gada 15. jūlijam par šī gada 3. ceturksni un līdz 15. oktobrim par 4. ceturksni. Iesniegumu aizpilda brīvā formā un iesniedz EDS sadaļā “Sarakste ar VID”. Iesniegumā jānorāda laika periods, par kuru prognozē ienākumus (konkrētus mēnešus vai ceturkšņus, kad ienākums nesasniegs 500 eiro mēnesī vai 1500 eiro ceturksnī).

Iesniegumu par trešo un ceturto ceturksni var iesniegt arī kopā, līdz 2021.gada 15.jūlijam. Savukārt personas, kas plāno uzsākt saimniecisko darbību pēc 2021. gada 1. jūlija, iesniegumu var iesniegt vienlaikus ar reģistrāciju VID.

Savlaicīga iesnieguma iesniegšana ir ļoti būtiska, jo tikai pēc iesnieguma saņemšanas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) neaprēķinās minimālās sociālās iemaksas, kas papildus jāveic pašnodarbinātajam (tostarp mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam) vai autoram (arī tad, ja autors nav reģistrējis saimniecisko darbību), uzsver VID.

Savukārt autoratlīdzību saņēmēji un saimnieciskās darbības veicēji (tostarp mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji), kas prognozē nelielus ienākumus (mazāk par 500 eiro mēnesī vai 1500 eiro ceturksnī) un izvēlas stiprināt savas sociālās garantijas, turpmāk maksās minimālās obligātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas pensijas apdrošināšanai 10% apmērā no starpības starp 1500 eiro un deklarēto ienākumu.

Veicamās iemaksas katra ceturkšņa beigās aprēķinās VSAA, savukārt informāciju par tām persona saņems VID EDS.

Papildu informācija par minimālajām obligātajām iemaksām pieejama VID metodiskajā materiālā “Minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas”.

Ziņo pašnodarbinātie, kas vienlaikus nav darba ņēmēji

Likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” ir noteikts: ja persona ir darba ņēmēja pie vairākiem darba devējiem vai vienlaikus darba ņēmēja un pašnodarbinātā, personai deklarētos obligāto iemaksu objektus summē. Līdz ar to arī paredzēts, ka darba devēji veic papildu iemaksas par darba ņēmēju, kurš strādā vairākās darbavietās, tomēr viņa alga kopsummā nesasniedz 1500 eiro ceturksnī; kā arī darba devējs veic piemaksas līdz VSAOI minimālajam apmēram par darba ņēmēju, kurš vienlaikus ir pašnodarbinātais, tomēr abās ienākumu gūšanas vietās viņa ienākums nesasniedz minimālās algas apmēru.

Tātad šādās situācijās atbildīgs par likuma prasības izpildi būs darba devējs. Papildu iemaksas nebūs jāveic tikai par tiem darbiniekiem, kuri ir izņēmuma grupā (mazu bērnu vecāki, studenti, cilvēki ar invaliditāti, pensijas saņēmēji u. c.). Izņēmuma gadījumi uzskaitīti Labklājības ministrijas skaidrojumā “Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no 1. jūlija”.

Savukārt, ja cilvēks ir tikai pašnodarbinātais (vienlaikus nav darba ņēmējs), tad viņam pašam ir iespēja parūpēties, lai nebūtu jāveic papildu iemaksas, ja viņš to nevēlas.

Likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” ir definēts, kas ir pašnodarbinātais:

  • persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kura saņem autoratlīdzību (autortiesību un blakustiesību atlīdzību), izņemot autortiesību mantinieku un citu autortiesību pārņēmēju;
  • zvērināts notārs;
  •  zvērināts advokāts;
  • zvērināts revidents;
  • prakses ārsts, prakses farmaceits, prakses veterinārārsts, prakses optometrists;
  • cita fiziskā persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kura reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja;
  • zemnieku (zvejnieku) saimniecības īpašnieks, kas, nebūdams darba tiesiskajās attiecībās ar savas zemnieku (zvejnieku) saimniecības pārvaldes institūciju, veic šīs zemnieku (zvejnieku) saimniecības vadības funkciju, ja šajā zemnieku (zvejnieku) saimniecībā likumā noteiktajā kārtībā nav iecelts (ievēlēts) pārvaldnieks (direktors);
  • persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kuras darbu apmaksā no Latvijas Republikai piešķirtajiem ārvalstu tehniskās palīdzības vai starptautisko finanšu institūciju aizdevuma līdzekļiem;
  • zvērināts tiesu izpildītājs;
  • individuālais komersants, tostarp individuālais komersants, kurš vada transportlīdzekli pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru vai vieglo automobili;
  • mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs.

Pašnodarbinātais deklarē VSAOI un iemaksas samaksā reizi ceturksnī. Ja pašnodarbinātā ienākumi ir vismaz 500 eiro mēnesī, iemaksu likme ir 31,07% un uz šādiem nodokļu maksātājiem likuma prasība par minimālajām obligātajām iemaksām neattiecas, jo tā jau ir izpildīta. Pilnā likme ietver valsts pensiju apdrošināšanu, invaliditātes apdrošināšanu, maternitātes un slimības apdrošināšanu, vecāku apdrošināšanu.

Savukārt pašnodarbinātie, kuru ienākums nesasniedz 500 eiro mēnesī, maksā mazo iemaksu likmi (10%), kas nodrošina tikai apdrošināšanu valsts pensijai. Līdz 1. jūlijam likme bija 5%.

Pašnodarbinātajam iemaksu objekts ir VID deklarētie ienākumi (saimnieciskās darbības ieņēmumi mīnus izdevumi).

Piemēram. Frizieris augustā par pakalpojumiem saņem 1600 eiro. Izdevumi par materiāliem, telpu nomu, komunālajiem maksājumiem u. c. ir 900 eiro mēnesī. Iemaksu objekts – 700 eiro.

Ja pašnodarbinātā ienākumi ceturksnī ir mazāki par 1500 eiro, tad viņš iemaksas veic 10% apmērā pensiju apdrošināšanai. Ja pašnodarbinātais nebūs iesniedzis VID iesniegumu, ka viņa ienākumi ceturksnī nesasniegs 1500 eiro, un ja ienākumi būs mazāki par minimālo iemaksu objektu 1500 eiro ceturksnī, tad VSAA aprēķinās minimālās iemaksas 10% apmērā pensiju apdrošināšanai, kas pašnodarbinātajam jāpiemaksā, lai obligātās iemaksas būtu veiktas minimālajā apmērā.

Piemēram. Par jūliju, tāpat augustu un septembri pašnodarbinātais iemaksas būs veicis no 300 eiro, tātad no ceturkšņa ienākuma 900 eiro būs samaksāti 10% = 90 eiro. Līdz 1500 eiro pietrūks 600 eiro. No tiem papildu būs jāveic 10% iemaksas = 60 eiro.

Pašnodarbinātajam, kurš prognozē (iesniedz VID iesniegumu), ka viņa ienākumi mēnesī nesasniegs minimālās algas apmēru, papildu iemaksas nebūs jāveic.

Semināros par nodokļu izmaiņām ir jautāts, kas notiks, ja nodokļu maksātājs paziņos VID, ka 1500 eiro ienākumi nav paredzēti, bet ienākumi tomēr būs lielāki. Kā skaidroja speciālisti, likumos nav paredzētas sankcijas par “kļūdu prognozē”. Savukārt, ja ienākumi būs lielāki, pašnodarbinātais veiks iemaksas, kā to paredz likums, proti, ja ienākumi lielāki par 500 eiro mēnesī, tad jāsamaksā VSAOI 31,07% apmērā vismaz no 500 eiro plus 10% no summas virs 500 eiro.


Avots: lvportals.lv

REKLĀMA


REKLĀMA

Šī emuāra populārākās ziņas

Covid-19 pacientiem ļaus iet uz darbu arī ar pozitīvu Covid-19 testu

  Nenovērojot Covid-19 simptomus trīs dienas pēc kārtas, darba nespējas lapu pēc 14 dienām pacientam var aizvērt arī tad, ja Covid-19 tests joprojām uzrāda pozitīvu rezultātu, skaidroja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide. Aģentūrai LETA neoficiāli tika pausta neizpratne par gadījumu Saulkrastos, kur kāda bērnudārza pedagoģe baidās atgriezties darbā un aplipināt ar Covid-19 bērnus, jo viņai joprojām esot pozitīvs tests, bet ģimenes ārsts viņai nepagarina slimības lapu ilgāk par 21 dienu. Pamatojoties uz šobrīd pieejamo informāciju par Covid-19 norises gaitu un citu valstu pieredzi, atbildīgās valsts iestādes skaidro, ka Covid-19 pozitīvs pacients bez saslimšanas simptomiem nevar inficēt citus. Pašreizējā kārtība paredz, ka šādos gadījumos mediķiem, sociālajiem darbiniekiem un pedagogiem darba nespējas lapu var aizvērt pēc 21 dienas, ja netiek novēroti Covid-19 simptomi, neskatoties uz testa rezultātu. Pārējos gadījumos šis termiņš ir 14 dienas. Kā ziņots, minē

Valdībā diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu

  Valdībā iepriekš diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu, taču ministri izšķīrušies par šādas prasības nenoteikšanu, šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atklāja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV). Viņa skaidroja, ka valdībā bijusi diskusija noteikt ierobežojumus uz visu diennakts laiku un katru dienu, tomēr atzīts, ka "cilvēkiem tomēr ir jādodas uz darbu un ražošanas procesi arī nav pārtraucami". Līdz ar to tika nolemts koncentrēties uz aizliegumu atstāt dzīvesvietu, izņemot specifiskos gadījumos, aizvadītajās svētku brīvdienās un šajā nedēļas nogalē. Siliņa gan deputātiem neminēja, vai komandantstundu valdība varētu noteikt arī turpmākās nedēļas nogalēs. Jau ziņots, ka valstī noteiktie ar Covid-19 saistītie ierobežojumi būs spēkā līdz 25.janvārim, otrdien pēc valdības un Krīzes vadība padomes kopsēdes mediju pārstāvjus informēja Operatīvās vadības grupas vadītājs, Val

Viņķele: Pilnībā slēgtas skolas un veikali - tie varētu būt nākamie ierobežojumi

  Cilvēkiem nepietiekami rūpīgi ievērojot esošos Covid-19 ierobežojumus un turpinoties slimības izplatībai, Latvijā var nākties lemt par vēl stingrākiem ierobežojumiem veikaliem un pilnīgu pāreju uz attālinātām mācībām, šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP). Ministre vērtēja, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Covid-19 salīdzinājumā ar pavasari ir krietni mainījusies un cilvēki atsākuši daudz vairāk pārvietoties. Cilvēki vairs "nespēj baidīties" un daudzi vairs nenovērtējot Covid-19 kā nopietnu slimību. Pēc politiķes vārdiem, ja šāda tendence turpināsies, tad vienīgā iespēja būšot, piemēram, striktāk vērt ciet veikalus, līdzīgi kā citviet Eiropā, kur strādā tikai pārtikas veikali un aptiekas. Par to, vai nepieciešami jauni ierobežojumi veikalu darbam brīvdienās, valdība varētu lemt jau rīt, kad Ministru kabinets sanāks uz kopīgu sēdi ar Krīzes vadības padomi. Viņķele izteicās, ka viņai ļoti negribētos, lai valdība īst