Pāriet uz galveno saturu

Vija Stepanova: Vakcinācijas avīze ir vienkārši naudas izšķiešana neatkarīgi no valodas

 Valdība neatbalstīja Veselības ministrijas piedāvājumu izdarīt izņēmumu normatīvajos aktos, lai varētu Covid-19 pandēmijas laikā cilvēkus par vakcināciju informēt arī svešvalodās, tostarp krievu valodā, izdodot tā saukto vakcinācijas avīzi.



Man ir Latvijā dzīvojošs dāņu tautības pacients, viņam līdzi nāk sieva, kura tulko, vēl man ir vairāki pacienti no Ukrainas, ar kuriem es sarunājos krievu valodā. Viens no viņiem cenšas runāt latviski, bet labāk saprotamies, ja es runāju krievu valodā. Ir dažas pacientes cienījamos gados, kurām ir krievu valodā runājoša ģimene.

Es uzskatu, ka sevi nekādi nepazeminu, ar šiem pacientiem runājot tajā valodā, kādā viņi saprot. Ja es visu stāstīšu latviski un pēc tam tulkošu, tad jau labāk uzreiz runāt tā, lai abām pusēm ir saprotams.

Ir viens pacients, kurš runā vācu valodā. Tik, cik man vajag, es ar viņu sarunājos vāciski. Rucavā man daudzi pacienti ir lietuvieši – runājam pa vārdam latviski, krieviski, arī lietuviski un saprotamies.

Tā ir ērtāk man un labāk pacientam – svarīgāk ir saprast nekā pārprast. Ir jāiet pretim cilvēkam, nevis jāuzstāda princips, ka šeit ir Latvija un jārunā latviski. Tas, ka es varu runāt ar pacientiem vairākās valodās, ceļ manu pašapziņu, es jūtos gudrāka un tuvāka cilvēkiem. Ārstiem šajā jautājumā gan nostāja atšķiras.

Paskaidroju, kāda ir vakcīna, no kā gatavota, kādas ir blaknes. Es neberu tekstu latviski, bet runāju pacienta valodā.

Ja jautājums ir par vakcinācijas avīzi, tad es uzskatu ir, ka to nevajag nevienā valodā. Vakcinācijas avīze ir vienkārši naudas izšķiešana neatkarīgi no valodas.

Tas, ko tajā avīzē varēs lasīt, jau sen ir sociālajos tīklos, vecākie cilvēki to redzējuši televīzijā. Ja būs kāds konkrēts jautājums, viņš piezvanīs un paprasīs ģimenes ārstam vai māsiņai, kas visvairāk stāsta par vakcināciju. Pacienti, kuri jautā par vakcinācijas iespējām, tiek informēti papildus, viņiem sīki visu paskaidrojam.

Es domāju, ka pārlieku plaša informācija, tostarp sociālajos tīklos, nedaudz nodara arī sliktu, ir nianses, kuras varbūt nemaz nevajadzētu zināt.

Piemēram, ja Amerikā no 100 tūkstošiem vakcinēto sešiem ir komplikācija, ko nevar zinātniski pierādīt, ka tas tiešām ir no vakcinācijas, varbūt uzreiz šādu informāciju nevajadzētu izplatīt pa visiem tīkliem, lai cilvēkus lieki uztrauktu. Tādā veidā mums rodas lielas grūtības ar vakcīnu “AstraZeneca”.

No maniem 200–300 vakcinētajiem pacientiem komplikāciju nav nevienam – ja tur drusciņ drebulis, apsārtusi roka, temperatūra, to pašu var attiecināt uz jebkuru vakcīnu.

Kāpēc tad tajos pašos tīklos nav izskaidrots, ka visas vakcīnas ir gatavotas uz vienas bāzes, vienādi, tikai katra citā rūpnīcā. Visos tīklos jau iepriekš izsludina, ka “AstraZeneca” nu ir gandrīz mirstama lieta, bet par vakcīnu “Sputņik” neviena kontrindikācija tīklos neparādās. Vairāki pacienti gaida tieši šo vakcīnu.

Pacientiem gari un plaši stāstu, ka vakcīnas ir uz vienādiem pamatiem veidotas. Taču reakcija: nē, no “Astras” taču mirst! Nevienas ziņas nav, ka no vakcīnas “Sputņik” mirtu, jo par pirmo ir daudz informācijas, bet par otro nav nekā.

Taču jāņem vērā, ka tieši tā, par kuru ir vairāk informācijas, ir vairāk izpētīta un drošāka. Tieši pārāk plaša un steidzīga, pāragra informācija mums vakcināciju nobremzēja.

Vija Stepanova, ģimenes ārste


REKLĀMA


REKLĀMA

Šī emuāra populārākās ziņas

Covid-19 pacientiem ļaus iet uz darbu arī ar pozitīvu Covid-19 testu

  Nenovērojot Covid-19 simptomus trīs dienas pēc kārtas, darba nespējas lapu pēc 14 dienām pacientam var aizvērt arī tad, ja Covid-19 tests joprojām uzrāda pozitīvu rezultātu, skaidroja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide. Aģentūrai LETA neoficiāli tika pausta neizpratne par gadījumu Saulkrastos, kur kāda bērnudārza pedagoģe baidās atgriezties darbā un aplipināt ar Covid-19 bērnus, jo viņai joprojām esot pozitīvs tests, bet ģimenes ārsts viņai nepagarina slimības lapu ilgāk par 21 dienu. Pamatojoties uz šobrīd pieejamo informāciju par Covid-19 norises gaitu un citu valstu pieredzi, atbildīgās valsts iestādes skaidro, ka Covid-19 pozitīvs pacients bez saslimšanas simptomiem nevar inficēt citus. Pašreizējā kārtība paredz, ka šādos gadījumos mediķiem, sociālajiem darbiniekiem un pedagogiem darba nespējas lapu var aizvērt pēc 21 dienas, ja netiek novēroti Covid-19 simptomi, neskatoties uz testa rezultātu. Pārējos gadījumos šis termiņš ir 14 dienas. Kā ziņots, minē

Valdībā diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu

  Valdībā iepriekš diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu, taču ministri izšķīrušies par šādas prasības nenoteikšanu, šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atklāja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV). Viņa skaidroja, ka valdībā bijusi diskusija noteikt ierobežojumus uz visu diennakts laiku un katru dienu, tomēr atzīts, ka "cilvēkiem tomēr ir jādodas uz darbu un ražošanas procesi arī nav pārtraucami". Līdz ar to tika nolemts koncentrēties uz aizliegumu atstāt dzīvesvietu, izņemot specifiskos gadījumos, aizvadītajās svētku brīvdienās un šajā nedēļas nogalē. Siliņa gan deputātiem neminēja, vai komandantstundu valdība varētu noteikt arī turpmākās nedēļas nogalēs. Jau ziņots, ka valstī noteiktie ar Covid-19 saistītie ierobežojumi būs spēkā līdz 25.janvārim, otrdien pēc valdības un Krīzes vadība padomes kopsēdes mediju pārstāvjus informēja Operatīvās vadības grupas vadītājs, Val

Viņķele: Pilnībā slēgtas skolas un veikali - tie varētu būt nākamie ierobežojumi

  Cilvēkiem nepietiekami rūpīgi ievērojot esošos Covid-19 ierobežojumus un turpinoties slimības izplatībai, Latvijā var nākties lemt par vēl stingrākiem ierobežojumiem veikaliem un pilnīgu pāreju uz attālinātām mācībām, šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP). Ministre vērtēja, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Covid-19 salīdzinājumā ar pavasari ir krietni mainījusies un cilvēki atsākuši daudz vairāk pārvietoties. Cilvēki vairs "nespēj baidīties" un daudzi vairs nenovērtējot Covid-19 kā nopietnu slimību. Pēc politiķes vārdiem, ja šāda tendence turpināsies, tad vienīgā iespēja būšot, piemēram, striktāk vērt ciet veikalus, līdzīgi kā citviet Eiropā, kur strādā tikai pārtikas veikali un aptiekas. Par to, vai nepieciešami jauni ierobežojumi veikalu darbam brīvdienās, valdība varētu lemt jau rīt, kad Ministru kabinets sanāks uz kopīgu sēdi ar Krīzes vadības padomi. Viņķele izteicās, ka viņai ļoti negribētos, lai valdība īst