Valdība neatbalstīja Veselības ministrijas piedāvājumu izdarīt izņēmumu normatīvajos aktos, lai varētu Covid-19 pandēmijas laikā cilvēkus par vakcināciju informēt arī svešvalodās, tostarp krievu valodā, izdodot tā saukto vakcinācijas avīzi.
Man ir Latvijā dzīvojošs dāņu tautības pacients, viņam līdzi nāk sieva, kura tulko, vēl man ir vairāki pacienti no Ukrainas, ar kuriem es sarunājos krievu valodā. Viens no viņiem cenšas runāt latviski, bet labāk saprotamies, ja es runāju krievu valodā. Ir dažas pacientes cienījamos gados, kurām ir krievu valodā runājoša ģimene.
Es uzskatu, ka sevi nekādi nepazeminu, ar šiem pacientiem runājot tajā valodā, kādā viņi saprot. Ja es visu stāstīšu latviski un pēc tam tulkošu, tad jau labāk uzreiz runāt tā, lai abām pusēm ir saprotams.
Ir viens pacients, kurš runā vācu valodā. Tik, cik man vajag, es ar viņu sarunājos vāciski. Rucavā man daudzi pacienti ir lietuvieši – runājam pa vārdam latviski, krieviski, arī lietuviski un saprotamies.
Tā ir ērtāk man un labāk pacientam – svarīgāk ir saprast nekā pārprast. Ir jāiet pretim cilvēkam, nevis jāuzstāda princips, ka šeit ir Latvija un jārunā latviski. Tas, ka es varu runāt ar pacientiem vairākās valodās, ceļ manu pašapziņu, es jūtos gudrāka un tuvāka cilvēkiem. Ārstiem šajā jautājumā gan nostāja atšķiras.
Paskaidroju, kāda ir vakcīna, no kā gatavota, kādas ir blaknes. Es neberu tekstu latviski, bet runāju pacienta valodā.
Ja jautājums ir par vakcinācijas avīzi, tad es uzskatu ir, ka to nevajag nevienā valodā. Vakcinācijas avīze ir vienkārši naudas izšķiešana neatkarīgi no valodas.
Tas, ko tajā avīzē varēs lasīt, jau sen ir sociālajos tīklos, vecākie cilvēki to redzējuši televīzijā. Ja būs kāds konkrēts jautājums, viņš piezvanīs un paprasīs ģimenes ārstam vai māsiņai, kas visvairāk stāsta par vakcināciju. Pacienti, kuri jautā par vakcinācijas iespējām, tiek informēti papildus, viņiem sīki visu paskaidrojam.
Es domāju, ka pārlieku plaša informācija, tostarp sociālajos tīklos, nedaudz nodara arī sliktu, ir nianses, kuras varbūt nemaz nevajadzētu zināt.
Piemēram, ja Amerikā no 100 tūkstošiem vakcinēto sešiem ir komplikācija, ko nevar zinātniski pierādīt, ka tas tiešām ir no vakcinācijas, varbūt uzreiz šādu informāciju nevajadzētu izplatīt pa visiem tīkliem, lai cilvēkus lieki uztrauktu. Tādā veidā mums rodas lielas grūtības ar vakcīnu “AstraZeneca”.
No maniem 200–300 vakcinētajiem pacientiem komplikāciju nav nevienam – ja tur drusciņ drebulis, apsārtusi roka, temperatūra, to pašu var attiecināt uz jebkuru vakcīnu.
Kāpēc tad tajos pašos tīklos nav izskaidrots, ka visas vakcīnas ir gatavotas uz vienas bāzes, vienādi, tikai katra citā rūpnīcā. Visos tīklos jau iepriekš izsludina, ka “AstraZeneca” nu ir gandrīz mirstama lieta, bet par vakcīnu “Sputņik” neviena kontrindikācija tīklos neparādās. Vairāki pacienti gaida tieši šo vakcīnu.
Pacientiem gari un plaši stāstu, ka vakcīnas ir uz vienādiem pamatiem veidotas. Taču reakcija: nē, no “Astras” taču mirst! Nevienas ziņas nav, ka no vakcīnas “Sputņik” mirtu, jo par pirmo ir daudz informācijas, bet par otro nav nekā.
Taču jāņem vērā, ka tieši tā, par kuru ir vairāk informācijas, ir vairāk izpētīta un drošāka. Tieši pārāk plaša un steidzīga, pāragra informācija mums vakcināciju nobremzēja.
Vija Stepanova, ģimenes ārste
REKLĀMA
REKLĀMA