Pāriet uz galveno saturu

Vakcinācijas tempi - nožēlojami. Pirmdien savakcinēti vien 1949 cilvēki

 Vakcinācijas tempi krietni atpaliek no pagājušajā nedēļā uzstādītajiem vienas dienas vakcinācijas rekordiem, kad tika sapotēti 8615 cilvēku, jo vakar pirmo poti saņēma 1902 personas, bet otro 47, tādējādi kopā savakcinējot 1949 cilvēkus, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie dati.



Latvijas Atvērto datu portālā otrdienas rītā pēc kārtējā divu dienu pārtraukuma publicēti jaunākie NVD dati par vakcinētajiem pret Covid-19. No šiem datiem redzams, svētdien un pirmdien Latvijā kopumā veiktas 2036 vakcīnas pret Covid-19 injekcijas, visaktīvāk potēts pirmdien, 12.aprīlī, kad savakcinēja 1949 cilvēkus. Svētdien kopumā poti pret Covid-19 saņēmuši 87 cilvēki, no tiem pirmo poti saņēma 86, bet otro tikai viens.

Vakcinēto cilvēku skaits centralizēti apkopotajā statistikā vēl varētu pieaugt, jo ne visi mediķi datus par savām veiktajām vakcīnām dara zināmus NVD tajā pašā dienā, kad pacients tiek sapotēts. Tomēr pagājušajā nedēļā vidēji vienā dienā tika sapotēti 4125 cilvēki, kas ir par 30% vairāk nekā tas bija vienu nedēļu iepriekš, kad vidēji dienā tika sapotēti 3183 cilvēki.

No poti pret Covid-19 saņēmušajiem vairāk nekā puse jeb 966 bijuši seniori vecumā virs 60 gadiem. Pie vakcīnas tikuši arī 554 hroniskie slimnieki un 140 personas no citas paaugstinātas riska grupas. Tāpat pirmo poti vakar saņēmuši 76 izglītības iestāžu darbinieki.

Pirmdien Latvijā izpotēta 1269 "AstraZeneca" vakcīnas pirmā deva un septiņas šīs vakcīnas otrās devas, kā arī 462 "Moderna" vakcīnas pirmās devas un 40 šīs vakcīnas otrās devas. "Pfizer"/"BioNTech" ražotās vakcīnas pirmo devu saņēmis 171 cilvēks.

Līdz šim kopumā vakcīnas pret Covid-19 pirmo devu Latvijā saņēmuši 153 653 cilvēki, bet abas devas - 26 440 cilvēki. Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2021.gada 1.janvārī Latvijā provizoriski bija 1,894 miljoni iedzīvotāju, tātad pirmo poti pret Covid-19 līdz šim varētu būt saņēmuši 8,11% iedzīvotāju, bet abas - 1,40% iedzīvotāju.

No visiem 153 653 līdz šim pirmo poti pret Covid-19 saņēmušajiem Latvijas iedzīvotājiem lielāko īpatsvaru veido 74 973 seniori vecumā virs 60 gadiem. Otro lielāko īpatsvaru veido 26 443 personas ar hroniskām slimībām, bet trešo - 22 334 ārstniecības personas. Starp vakcinētajiem ir arī 9703 ārstniecības iestāžu darbinieki, 7549 sociālās aprūpes centru klienti, kā arī citu sabiedrības grupu pārstāvji, liecina NVD dati.

LETA jau ziņoja, ka pagājušā gada 28.decembrī kā pirmos Latvijā pret Covid-19 sāka vakcinēt lielo slimnīcu darbiniekus, bet vēlāk pakāpeniski tika atvērtas citas prioritāri vakcinējamo personu grupas. Šā gada 3.aprīlī pirmo reizi tika atvērti speciāli izveidotie liela mēroga vakcinācijas centri, jo Latvijas rīcībā pirmo reizi bija nonācis lielāks daudzums vakcīnu.


REKLĀMA


REKLĀMA

Šī emuāra populārākās ziņas

Covid-19 pacientiem ļaus iet uz darbu arī ar pozitīvu Covid-19 testu

  Nenovērojot Covid-19 simptomus trīs dienas pēc kārtas, darba nespējas lapu pēc 14 dienām pacientam var aizvērt arī tad, ja Covid-19 tests joprojām uzrāda pozitīvu rezultātu, skaidroja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide. Aģentūrai LETA neoficiāli tika pausta neizpratne par gadījumu Saulkrastos, kur kāda bērnudārza pedagoģe baidās atgriezties darbā un aplipināt ar Covid-19 bērnus, jo viņai joprojām esot pozitīvs tests, bet ģimenes ārsts viņai nepagarina slimības lapu ilgāk par 21 dienu. Pamatojoties uz šobrīd pieejamo informāciju par Covid-19 norises gaitu un citu valstu pieredzi, atbildīgās valsts iestādes skaidro, ka Covid-19 pozitīvs pacients bez saslimšanas simptomiem nevar inficēt citus. Pašreizējā kārtība paredz, ka šādos gadījumos mediķiem, sociālajiem darbiniekiem un pedagogiem darba nespējas lapu var aizvērt pēc 21 dienas, ja netiek novēroti Covid-19 simptomi, neskatoties uz testa rezultātu. Pārējos gadījumos šis termiņš ir 14 dienas. Kā ziņots, minē

Valdībā diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu

  Valdībā iepriekš diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu, taču ministri izšķīrušies par šādas prasības nenoteikšanu, šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atklāja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV). Viņa skaidroja, ka valdībā bijusi diskusija noteikt ierobežojumus uz visu diennakts laiku un katru dienu, tomēr atzīts, ka "cilvēkiem tomēr ir jādodas uz darbu un ražošanas procesi arī nav pārtraucami". Līdz ar to tika nolemts koncentrēties uz aizliegumu atstāt dzīvesvietu, izņemot specifiskos gadījumos, aizvadītajās svētku brīvdienās un šajā nedēļas nogalē. Siliņa gan deputātiem neminēja, vai komandantstundu valdība varētu noteikt arī turpmākās nedēļas nogalēs. Jau ziņots, ka valstī noteiktie ar Covid-19 saistītie ierobežojumi būs spēkā līdz 25.janvārim, otrdien pēc valdības un Krīzes vadība padomes kopsēdes mediju pārstāvjus informēja Operatīvās vadības grupas vadītājs, Val

Viņķele: Pilnībā slēgtas skolas un veikali - tie varētu būt nākamie ierobežojumi

  Cilvēkiem nepietiekami rūpīgi ievērojot esošos Covid-19 ierobežojumus un turpinoties slimības izplatībai, Latvijā var nākties lemt par vēl stingrākiem ierobežojumiem veikaliem un pilnīgu pāreju uz attālinātām mācībām, šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP). Ministre vērtēja, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Covid-19 salīdzinājumā ar pavasari ir krietni mainījusies un cilvēki atsākuši daudz vairāk pārvietoties. Cilvēki vairs "nespēj baidīties" un daudzi vairs nenovērtējot Covid-19 kā nopietnu slimību. Pēc politiķes vārdiem, ja šāda tendence turpināsies, tad vienīgā iespēja būšot, piemēram, striktāk vērt ciet veikalus, līdzīgi kā citviet Eiropā, kur strādā tikai pārtikas veikali un aptiekas. Par to, vai nepieciešami jauni ierobežojumi veikalu darbam brīvdienās, valdība varētu lemt jau rīt, kad Ministru kabinets sanāks uz kopīgu sēdi ar Krīzes vadības padomi. Viņķele izteicās, ka viņai ļoti negribētos, lai valdība īst