Pāriet uz galveno saturu

Paplašina profesiju loku, kam ļauts veikt vakcināciju pret Covid-19

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paplašinot profesiju loku, kurām ļauts veikt vakcināciju pret Covid-19.



Kā liecina Veselības ministrijas izstrādāto grozījumu anotācija, saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likumu vakcināciju drīkst veikt tikai sertificēta ārstniecības persona. Taču, lai nodrošinātu gatavību masveida vakcinācijai situācijā, kad tiek veidoti papildu vakcinācijas punkti, vakcinācijas iestādēm būs nepieciešams tos nodrošināt ar papildu personālu, kas veiks vakcināciju.

Līdz ar to ministrijas ieskatā nepieciešams paplašināt Epidemioloģiskās drošības likumā noteikto, ka vakcinēt pret Covid-19 drīkst ne tikai sertificētas ārstniecības personas, bet arī medicīnas asistenti, praktizēttiesīgas ārstniecības personas, kuras reģistrētas Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā, kā arī ārstniecības personas, kurām ir beidzies reģistrācijas termiņš reģistrā ne ilgāk kā piecus gadus.

Ārstniecības personas - ārsti, māsas, ārsta palīgi, vecmātes, zobārsti - kurām reģistrācijas termiņš reģistrā ir beidzies ne ilgāk kā piecus gadus arī var tikt iesaistīti vakcinācijā pret Covid-19, jo šajā piecu gadu periodā profesionālās zināšanas un prasmes saglabājas pietiekamā līmenī, lai iesaistītos vakcinācijā, uzskata ministrijā. Pie tam teorētiskās un praktiskās iemaņas tieši par vakcināciju pret Covid-19 ir iespējams pilnveidot Rīgas Stradiņa universitātes piedāvātajās astoņu stundu mācībās.

Tāpat ministrijā norāda, ka Vakcinācijas rokasgrāmatā, kas neaizstāj normatīvo aktu prasības, bet drīzāk papildina tās, ir noteikts, kurām personām un kuras vakcinācijas iestādes iesaistīs vakcinācijā. Šajā rokasgrāmatā ir noteiktas kategorijas, kurām rekomendēts, stigri rekomendēts vai obligātas ir valsts apmaksātās mācības par vakcināciju pret Covid-19. Vienlaikus apmācāmo personālu nosaka ārstniecības iestādes, kurās notiks vakcinēšana.

Medicīnas asistenti, saskaņā ar esošo kārtību, ir studējošie, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas un savu profesionālo darbību kā medicīnas asistents, veic attiecīgās profesijas ārstniecības personas tiešā uzraudzībā, kura ir sertificēta un kurai darba stāžs pēc ārstniecības personas sertifikāta iegūšanas ir ne mazāks kā pieci gadi.

Tāpat ar šiem grozījumiem tiek noteikts, ka pret Covid-19 Latvijā vakcinēs arī ārvalstu vēstniecību darbiniekus

Grozījumu mērķis ir iekļaut ārvalstu vēstniecību darbiniekus un viņu ģimenes locekļus to personu lokā, kuras ir tiesīgas saņemt valsts apmaksātu vakcināciju pret Covid-19. Šāds pienākums izriet no 1961.gada Vīnes konvencijas par diplomātiskajām attiecībām, kā arī atsaucoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra aicinājumu vakcināciju pēc iespējas nodrošināt uzņemošajās valstīs, lai samazinātu personu pārvietošanos.

Līdzīgā veidā vakcīnas pret Covid-19 tiek nodrošinātas arī ārvalstīs akreditētajiem un rezidējošajiem Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem.

Jau ziņots, ka iepriekš tika rasta iespēja nodrošināt ārstniecības personām, kuras vēlas iesaistīties vakcinācijā pret Covid-19, mācības, pēc kuru izpildes šīs personas var iesaistīties vakcinācijā.


Avots: bb.lv

REKLĀMA


REKLĀMA

Šī emuāra populārākās ziņas

Covid-19 pacientiem ļaus iet uz darbu arī ar pozitīvu Covid-19 testu

  Nenovērojot Covid-19 simptomus trīs dienas pēc kārtas, darba nespējas lapu pēc 14 dienām pacientam var aizvērt arī tad, ja Covid-19 tests joprojām uzrāda pozitīvu rezultātu, skaidroja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide. Aģentūrai LETA neoficiāli tika pausta neizpratne par gadījumu Saulkrastos, kur kāda bērnudārza pedagoģe baidās atgriezties darbā un aplipināt ar Covid-19 bērnus, jo viņai joprojām esot pozitīvs tests, bet ģimenes ārsts viņai nepagarina slimības lapu ilgāk par 21 dienu. Pamatojoties uz šobrīd pieejamo informāciju par Covid-19 norises gaitu un citu valstu pieredzi, atbildīgās valsts iestādes skaidro, ka Covid-19 pozitīvs pacients bez saslimšanas simptomiem nevar inficēt citus. Pašreizējā kārtība paredz, ka šādos gadījumos mediķiem, sociālajiem darbiniekiem un pedagogiem darba nespējas lapu var aizvērt pēc 21 dienas, ja netiek novēroti Covid-19 simptomi, neskatoties uz testa rezultātu. Pārējos gadījumos šis termiņš ir 14 dienas. Kā ziņots, minē

Valdībā diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu

  Valdībā iepriekš diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu, taču ministri izšķīrušies par šādas prasības nenoteikšanu, šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atklāja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV). Viņa skaidroja, ka valdībā bijusi diskusija noteikt ierobežojumus uz visu diennakts laiku un katru dienu, tomēr atzīts, ka "cilvēkiem tomēr ir jādodas uz darbu un ražošanas procesi arī nav pārtraucami". Līdz ar to tika nolemts koncentrēties uz aizliegumu atstāt dzīvesvietu, izņemot specifiskos gadījumos, aizvadītajās svētku brīvdienās un šajā nedēļas nogalē. Siliņa gan deputātiem neminēja, vai komandantstundu valdība varētu noteikt arī turpmākās nedēļas nogalēs. Jau ziņots, ka valstī noteiktie ar Covid-19 saistītie ierobežojumi būs spēkā līdz 25.janvārim, otrdien pēc valdības un Krīzes vadība padomes kopsēdes mediju pārstāvjus informēja Operatīvās vadības grupas vadītājs, Val

Viņķele: Pilnībā slēgtas skolas un veikali - tie varētu būt nākamie ierobežojumi

  Cilvēkiem nepietiekami rūpīgi ievērojot esošos Covid-19 ierobežojumus un turpinoties slimības izplatībai, Latvijā var nākties lemt par vēl stingrākiem ierobežojumiem veikaliem un pilnīgu pāreju uz attālinātām mācībām, šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP). Ministre vērtēja, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Covid-19 salīdzinājumā ar pavasari ir krietni mainījusies un cilvēki atsākuši daudz vairāk pārvietoties. Cilvēki vairs "nespēj baidīties" un daudzi vairs nenovērtējot Covid-19 kā nopietnu slimību. Pēc politiķes vārdiem, ja šāda tendence turpināsies, tad vienīgā iespēja būšot, piemēram, striktāk vērt ciet veikalus, līdzīgi kā citviet Eiropā, kur strādā tikai pārtikas veikali un aptiekas. Par to, vai nepieciešami jauni ierobežojumi veikalu darbam brīvdienās, valdība varētu lemt jau rīt, kad Ministru kabinets sanāks uz kopīgu sēdi ar Krīzes vadības padomi. Viņķele izteicās, ka viņai ļoti negribētos, lai valdība īst