Lielā piektdiena klāt! Šo dienu dēvē arī par Svēto piektdienu un melno piektdienu, jo tiieši šajā dienā Kristu sita krustā. Protams, arī bez ticējumiem par šo dienu neiztikt. Lūk, kādi tie ir bijuši mūsu senčiem:
Ticējumi par Lielo piektdienu:
- Gluži kā Zaļajā ceturtdienā, arī Lielajā piektdienā dzimušie redzot spokus un miroņus.
- Ja bēniņos uzkāpj un skatās caur sietu, varot ieraudzīt raganas. Tās var redzēt arī baznīcēnos, ja skatās caur zārka dēļu caurumu vai zirņa ziedu, kas nupat uzplaucis.
- Lielajā piektdienā nedrīkst apkārt staigāt daudz, tā darot tikai ļauni cilvēki, burdamies un skaužot citus. Bet ja nāk ciemiņi, tad mājā parādīšoties raganas.
- Lielajā piektdienā ar pirts slotu jāslauka kaktus kūtī, tas izdzen ļaunos garus.
- Lādes dibenā Lielajā piektdienā jānoliek maizes klaips, kuru jāapēd, kad uznāk pērkons. Tas aizvilina zibeni no mājas.
- Ja Lielajā piektdienā ielaiž kūtī svešu sievieti, lopi slimos un tiem notiks visādas nelaimes. dienā kūtī nevar laist svešas sievietes, citādi lopiem notiekot nelaimes.
- Lai zirgs būtu kārtīgs, paklausīgs labs, tā saimniekam Lielās piektdienas rītā bez biksēm jāiet un jāuzvedas kā zirgam.
- Lai govīm daudz piena būtu, Lielajā piektdienā piena trauki ar kapu smiltīm jāberž un no skudrām vāra govīm padzerties.
- Lielajā piektdienā neko nedrīkst nevienam neko aizdot vai atdot, citādi visa mantība pāries pie šī cilvēka.
- Lai lopiem klātos labi, Lielajā piektdienā virs kūts durvīm sprauž pīlādžus, bet atslēgas caurumu aizbāž ar pīlādžu lapām, uz durvīm velk lietuvēna krustu.
- Lielajā piektdienā nedrīkst darīt darbus, kuriem pielietojams nazis vai cirvis. Tas taisot Kristum krustu un nāksies satapties ar lielām ciešanām. Arī koku zarus nedrīkst lauzt vai griezt.
- Lielajā piektdienā nedrīkst šūt – tad saspers zibens. Arī strādāt nedrīkst, citādi pērkons ducinās visu vasaru.
- Lielajā piektdienā nedrīkst ar sietu sijāt, tad darbi neizdosies.
- Ja Lielajā piektdienā vērpj, aitām būs maza villa.
REKLĀMA
REKLĀMA